Jaunumi

 









Kapitāls | Crowdfunding: izdevīgi gan aizdevējam, gan aizņēmējam

11.02.2019

Kapitāls | Crowdfunding: izdevīgi gan aizdevējam, gan aizņēmējam


Kāda ir crowdfunding darbība, tās priekšrocības un problēmas Latvijā-par to stāsta uzņēmuma BDO Law vecākā juriste Anda Beinare un Crowdestor pārstāvji Jānis Timma un Gunārs Ūdris.


Lasīt vairāk

Tā sauktais pūļa finansējums jeb kopfinansējums (crowd funding) ir jauns, datortehnoloģiju radīts kreditēšanas veids, kura pamatprincips nav sarežģīts: platformā tiek savesti kopā cilvēki, kas sākuši perspektīvu projektu un kam nepieciešams finansējums, un cilvēki, kuri savus brīvos līdzekļus šādā projektā gribētu ieguldīt. Kopfinansējuma platformas šobrīd visā pasaulē attīstās tik strauji, ka tām bieži netiek līdzi pat likumdošana.

Cilvēki, kam ir nauda, grib to investēt, bet iespējas, kur ieguldīt, ir stipri ierobežotas, sevišķi fiziskai personai, kuras rīcībā nav desmitiem un simtiem tūkstošu eiro. Akcijas tirgot pašam? Lielākajai daļai trūkst zināšanu un iemaņu, turklāt katrs šāds darījums tiek aplikts ar prāvām komisijām, un galu galā iznāk, ka no akciju tirgošanas dažu simtu vai tūkstošu eiro apjomā nopelna vien brokeris. Tāpēc kopfinansējuma iespējas kļūst pieprasītas gan aizņēmēju jeb projektu, gan aizdevēju jeb investoru pusē. Prognozes un pētījumi liecina, ka nākamajā desmitgadē kopfinansējums kļūs arvien pieprasītāks.

Platforma Crowdestor tika veidota tā, lai ikviens investors, tajā ienākot, var diversificēt savus ieguldījumus un riskus dažādos sektoros - gan nekustamajā īpašumā, gan enerģētikā, gan transporta nozarē, gan jaunuzņēmumos (ne sākotnējā stadijā). Lielākā daļa platformu piedāvā patēriņa kredītu finansēšanu vai ieguldīšanu nekustamajā īpašumā. Tas nozīmē faktiski visas olas salikt vienā grozā. Ja sāksies krīze nekustamā īpašuma tirgū, hipotekārās platformas, visdrīzāk, piemeklēs grūti laiki. Tas pats sakāms par platformām, kas finansē patēriņa kredītu aizdevumus - ja sāksies krīze, kādu jau piedzīvojām 2008. gadā, kas notiks ar maksātspēju aizņēmējiem, kas ikdienā izmanto šos aizdevumus? Tomēr nozares, kurās ieguldīt, paliek pašu investoru ziņā.

„Ideja par kopfinansējuma platformu radās jau pirms vairākiem gadiem, kad strādāju advokātu birojā un specializējos investīciju piesaistē un darījumu apkalpošanā enerģētikas sektorā. Tas bija laiks, kad šīs jomas regulējums vēl nebija ierauts nemitīgu grozījumu virpulī, kā tas ir šobrīd. Tomēr, neskatoties uz toreizēji šķietamo nozares stabilitāti, projektu realizācija noritēja smagnēji, galvenokārt kapitāla trūkuma dēļ. Tas bija moments, kad sapratu, ka tā ir brīva niša - mezanīna aizdevuma izsniegšana 10-20% apjomā no kopējām projekta investīcijām ar ienesīguma likmi, kas vairākumā gadījumu ievērojami pārsniegtu nekustamā īpašuma jomas ienesīgumu. Tādas kopfinansējuma platformas, kas piedāvātu investīcijas citos uzņēmējdarbības segmentos ārpus nekustamā īpašuma, tajā laikā tirgū faktiski nebija.

Tomēr ienesīguma aspekts, kas platformu varētu padarīt populāru, nebija vienīgais dzinulis tās veidošanai. Otrs, bet ne mazāk būtisks aspekts - tirgū bija vērojams investīciju iespēju kanālu trūkums. Vairākums iespēju bija vai nu dārgas, prasīja lielus sākotnējos ieguldījumus, vai piedāvāja ienesīgumu, tuvu nullei. Mēs gribējām radīt iespēju investēt jau no 100 eiro bez tirgū esošajām pārspīlētajām komisijas maksām," atceras Jānis Timma.

Kopš darbības uzsākšanas Crowdestor savu piedāvāto ieguldījumu lauku ir paplašinājuši, piedāvājot investēšanas iespējas uzņēmumos, kam jau ir sava vieta tirgū, kam ir eksporta potenciāls un kas ir vērsti uz ārvalstu tirgus iekarošanu, kam nepieciešami līdzekļi attīstībai, bet kuru industrijas bankas nelabprāt kreditē. Caur Crowdestor investorus piesaistīja tādi uzņēmumi kā dizaina apavu zīmols INCH2 un restorānu tīkli The Catch un Kabuki. Ja skatāmies, piemēram, uz INCH2 finanšu rādītājiem, tie ir iespaidīgi - ikgadējs apgrozījuma pieaugums par vairāk nekā 100% trīs gadus pēc kārtas, eksporta apjoms - 95%, lielākie noieta tirgi - ASV, Vācija un Krievija.

„Tirgus novērojumi liecina, ka pašlaik iecienītākie ieguldījumu adresāti ir uzņēmumi ar eksporta potenciālu, uzņēmumi ar stāstu, ar pievienoto vērtību. Mūsu ieskatā šāda veida uzņēmumi ir, iespējams, pat drošāki un ar lielāku potenciālu nekā nekustamais īpašums kaut kur Rīgas nomalē. Esam lepni, ka savā platformā spējam piedāvāt tāda līmeņa projektus kā INCH2," saka Gunārs Ūdris. Ilustrējot ar salīdzinājumu - kamēr nosacītais Stīvs Džobss sēž garāžā un domā par makintošu, viņš nav Crowdestor klients. Par tādu viņš kļūst posmā, kad makintošs ir sakomplektēts un ir nepieciešams kapitāls ekspansijai.

Kopfinansējuma nozarē investori pārsvarā nāk no Eiropas Savienības, aktīvākie ir Rietumeiropas iedzīvotāji. Investoriem patīk projekti, kurus tie var apskatīt dabā un pārliecināties, kas īsti ir saņēmis naudu. Tas ir būtisks aspekts, pieņemot lēmumu, kur ieguldīt. Piemēram, jau kādu laiku strādājošs restorāns no Latvijas nolēma paplašināties un atvērt restorānu Berlīnē. Tieši vācieši bija tie, kas finansēja lielāko daļu šī projekta.

Pūļa finansēšanas nozares attīstību Latvijā šobrīd nopietni kavē pilnīgs likumdošanas vakuums. Kā stāsta zvērinātu advokātu biroja BDO Law vecākā juriste Anda Beinare, 2017. gadā Finanšu ministrija izstrādāja Kopfinansējuma pakalpojumu likuma projektu, tomēr tā virzība ir lēna un izskatīšana kopš 2018. gada oktobra ir atlikta. Likumprojektā nav ietverta sekundāro kredītu jeb parādsaistību tirgošana, tajā pašā laikā, piemēram, Lietuvas Kopfinansējuma likums šādu iespēju paredz. Šobrīd Eiropas Savienības institūcijas strādā pie vienota regulējuma kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēju darbībai visās dalībvalstīs, tomēr tas neliedz Latvijai aktīvi strādāt pie sava nacionālā regulējuma, izmantojot citu pieredzi. Tam būtu jāatbilst pakalpojumu sniedzēju praksei, lai neveidotos situācija, ka komersanti ir spiesti savu darbību pārstrukturizēt, un vienlaikus jāgarantē pietiekama ieguldītāju interešu aizsardzība. Pašlaik komersanti, kas vēlas sniegt alternatīvos finanšu pakalpojumus Latvijā, ir spiesti savu darbību veidot atbilstoši mūsu spēkā esošā tiesiskā regulējuma rāmjiem, kas neatbilst to pašreizējam darbības modelim. Šāda situācija neveicina labvēlīgu vidi alternatīvo finanšu pakalpojumu attīstībai, tāpēc uzņēmēji nereti izvēlas darboties kādā citā valstī.

Tiesiskā bāze kopfinansējuma platformu darbībai jau ir izstrādāta vairākās Eiropas valstīs. Tā, piemēram, kaimiņos Lietuvā jau 2016. gadā stājās spēkā Kopfinansējuma likums, kas ļauj šo pakalpojumu sniedzējiem ar minimālo pamatkapitālu 40 000 eiro saņemt licenci 30 darbadienu laikā.

Lai gan Igaunijā likums par kopfinansējumu ir tikai izstrādes stadijā, šobrīd pakalpojumu sniedzēji rekomendējoši ievēro tā sauktās labās prakses vadlīnijas (Sesf Practice for the crowd-funding industry). Līdz ar to arī Igaunijā pastāv spēles noteikumi un nozare attīstās. Tāpat attiecīgs regulējums ir radīts tādās valstīs kā Itālija, Francija, Somija, Spānija un Lielbritānija.

Piemēram, Crowdestor un citas platformas, kuras idejiski ir radušās Latvijā, savu darbību ir bijušas spiestas reģistrēt Igaunijā, kur, kā jau minēts, arī nav pilnībā izstrādātas normatīvo aktu bāzes, toties ir jūtams valdības atbalsts nozarei un ir izveidotas labās prakses vadlīnijas.

Vai gan jābrīnās, ka Latvijas uzņēmēji kopfinansējuma platformas reģistrē Igaunijā vai kādā citā valstī? Jebkurai šādai platformai ir potenciāls kļūt par veiksmes stāstu - arī nodokļu ziņā. Izskatās, ka Latvijas valsts ir ar mieru šos nodokļus zaudēt, nevis aktīvi strādāt pie tiesiskās vides izveides ar mērķi veicināt nozares attīstību.

Avots: Kapitāls, Februāris, 2019

 


Aizvērt



Konference | Medības 2019

05.02.2019

Konference | Medības 2019


Aicinām uz mūsu ikgadējo konferenci "Medības 2019" ar galveno pasākuma tēmu "Mežkopju, lauksaimnieku un mednieku sadarbība postījumu novēršanā", kas notiks šī gada 22. februārī Latvijas meži telpās, Vaiņodes ielā 1, Rīgā. 

Konferences mērķis ir vienkopus pulcināt nozares profesionāļus no visas Latvijas, organizāciju un valsts iestāžu pārstāvjus, lai identificētu nozarē esošās problēmas, rosinātu diskusiju un rastu potenciālos problēmu risinājumus, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par medību patieso nozīmi tautsaimniecībā un dabas aizsardzībā.

Pasākumu organizē zvērinātu advokātu birojs BDO Law sadarbībā ar BDO Latvia, Latvijas Mednieku Savienību, Latvijas Mednieku Asociāciju, Latvijas Valsts Meži, Valsts Meža dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu,  Latvijas Valsts policiju, Biedrību Zemnieku Saema. Pasākumu atbalsta žurnāls Medības, Baltic Optics, Ieroči, Stokker.

Sūtīt pieteikumu uz konferences@bdo.lv līdz 2019. gada 18. februārim. Dalība bez maksas, bet priekšroka tiks dota Latvijas Mednieku asociācijas un Latvijas Mednieku savienības biedriem.

Visiem, kam nebūs iespējas vērot konferenci klātienē, tiks nodrošināta bezmaksas tiešraide.

 

Tiešreide pieejama šeit: http://www.leta.lv/onair/embed/b:medibukonference


Lasīt vairāk

Pasākuma programma

 9.00–9.50

Ierašanās, reģistrācija

10.00–10.30

Konferences atklāšana, Medības 2018 rezultātu apkopojums

Moderators, Artūrs Surmovičs, ZAB «BDO Law» vecākais jurists un  Jānis Zelmenis ZAB «BDO Law» partneris

10.30–11.00

Limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamais nomedīšanas apjoms medību platībās

Valters Lūsis, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs

11.00–11.30

Postījumu pieauguma cēloņi un rīcība to samazināšanā

Guntis Ščepaniks, AS «Latvijas valsts meži» Meža infrastruktūras un medību vadītājs

11.30–12.00

Postījumi lauksaimniecībā – problēmas un sadarbības iespējas

Juris Lazdiņš, Biedrības «Zemnieku Saeima» valdes priekšsēdētājs

12.00–12.40

Medību un postījumu novēršanu traucējošie faktori

Haralds Barviks, Latvijas mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs

Mednieku iesaiste medījamo dzīvnieku populāciju stāvokļa novērtēšanā

Jānis Baumanis, Latvijas mednieku savienības valdes priekšsēdētājs

12.40–13.40

Pusdienu pārtraukums

13.40–14.00

Vispārīgā datu aizsardzības regula un mednieku organizācijas

Rolands Žīgurs, ZAB «BDO Law» jurists

14.00–14.30

Aktualitātes savvaļas dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzībā

Mārtiņš Seržants, Pārtikas un veterinārais dienests, Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas

vecākais eksperts

14.30–15.00

Ieroču aprites aktualitātes

Andris Melkers, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieks

15.00–16.00

Diskusijas

Lejuplādē programmu PDF


Aizvērt



Kā FKTK, VID un PTAC uzraudzībā esošām personām laicīgi sagatavoties 1. maija grozījumiem sankciju likumā?

30.01.2019

Kā FKTK, VID un PTAC uzraudzībā esošām personām laicīgi sagatavoties 1. maija grozījumiem sankciju likumā?


Šobrīd Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzraudzībā esošām personām ir pienākums veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) risku novērtējumu, kā arī izveidot iekšējās kontroles sistēmu šo risku pārvaldīšanai saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām.


Lasīt vairāk

Līdz ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas stāsies spēkā 2019.gada 01.maijā, FKTK, VID un PTAC uzraudzībā esošām personām papildus ir jādokumentē sankciju riska novērtējums, kā arī atbilstoši šim novērtējumam jāizveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma, proti, jāizstrādā atbilstošas politikas un procedūras un jāveic apmācības.

Tādējādi no 2019.gada 01.maija ir jānovērtē ne tikai NILLTF risks, bet arī sankciju risks, kā arī iekšējās kontroles sistēmai ir jāaptver ne tikai NILLTF riska pārvaldīšana, bet arī sankciju riska pārvaldīšana.

Jāuzsver, ka prasības par sankciju riska novērtējumu un iekšējās kontroles sistēmu izveidošanu attiecas ne tikai uz kredītiestādēm, bet arī uz jebkuru komersantu, kura darbību uzrauga FKTK, VID vai PTAC. Piemēram, prasības ir attiecināmas uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, maksājumu iestādēm, tādiem komersantiem, kas nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanu, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojumu grāmatvežiemu.c. 

SEKAS

Sekas par normatīvo aktu pārkāpumiem attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību, saskaņā ar jaunajiem grozījumiem, ir tādas, ka tiks piemēroti ievērojami administratīvie sodi. Piemēram, kredītiestādēm un FKTK uzraudzībā esošajām finanšu iestādēm ir paredzēta soda nauda 10% apmērā no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo apstiprināto finanšu pārskatu vai līdz pat 5 milj. EUR, ja 10% no kopējā gada apgrozījuma ir mazāk par 5 milj. EUR. Savukārt VID un PTAC uzraudzībā esošajām personām kā viens no administratīvo sankciju veidiem ir paredzēta soda nauda apmērā līdz 1 milj. EUR

KĀ MĒS VARAM PALĪDZĒT?

Zvērinātu advokātu birojs BDO Law ir guvis nozīmīgu pieredzi, konsultējot finanšu pakalpojumu sniedzējus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildē, kā arī sankciju jautājumos, ieskaitot Amerikas Savienoto Valstu sankciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumā.

Mēs piedāvājam izstrādāt NILLTF risku un sankciju riska novērtējumu, kā arī izveidot iekšējās kontroles sistēmu NILLTF un sankciju risku pārvaldīšanas jomā, izstrādājot atbilstošas politikas un procedūras.

 

Sazinieties ar mūsu ekspertiem:

Vita Liberte, BDO Law vadošā partnere, zvērināta advokāte, vita.liberte@bdolaw.lv

Anda Beinare, Komerctiesību nodaļas vadītāja, vecākā juriste, anda.beinare@bdolaw.lv

Artūrs Surmovičs, Vecākais jurists, NILLTF speciālists, arturs.surmovics@bdo.lv

 


Aizvērt



Konference: NODOKĻI 2019

23.01.2019

Konference: NODOKĻI 2019


Vita Liberte, BDO partnere un Valts Stūrmanis, BDO jurists un nodokļu konsultants, uzstāsies konferencē Nodokļi 2019, lai uzstātos par tēmu "Nodokļu maksātāju 10 biežāk pieļautās kļūdas pārskatos un deklarācijās".


Lasīt vairāk

Gada konference par izmaiņām nodokļu normatīvajos aktos no 2019. gada. 

UIN, IIN, PVN likuma grozījumi un to piemērošana, mikrouzņēmumu nodoklis, grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, par izmaiņām transfertcenu regulējumā, VID nodokļu parādu piedziņas prakse un citas jomas. Par visbiežāk praksē pieļautajām kļūdām. 2018. Gada finanšu pārskatu sagatavošana.

RĪGA, 31.01.2019. | Radisson BLU Daugava

Vairāk informācijas un reģistrācija: NODOKĻI2019


Aizvērt



DB | Kļūda sadarbībā ar vienu banku var nozīmēt, ka kontu nevarēs atvērt vairs nevienā bankā

21.01.2019

DB | Kļūda sadarbībā ar vienu banku var nozīmēt, ka kontu nevarēs atvērt vairs nevienā bankā


Bankas klienta kļūda sadarbībā ar vienu banku var nozīmēt, ka kontu nevarēs atvērt vairs nevienā bankā, arī citās valstīs, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» sacīja zvērināta advokātu biroja BDO Law vadošā partnere un advokāte Vita Liberte.


Lasīt vairāk

Lai Latvijā varētu samaksāt nodokļus, ir nepieciešams bankas konts, viņa uzsver, piebilstot - ja iepriekšējos gados sadarbība ar bankām bija miermīlīga, tad pērn tā bija stresa pilna un ne vienam vien klientam radās neizpratne, kāpēc jāatbild uz tik daudz jautājumiem.

Viņa raksturoja, ka bankām šis periods ir sarežģīts, jo jāievēro aizvien stingrāki klientu vērtēšanas kritēriji un prasības, turklāt paralēli jādomā, kā izdzīvot spraigā konkurences cīņā, jo tirgū aktīvi ir citi dalībnieki, piemēram, savstarpējo aizdevumu platformas, ātrie kreditētāji. Tomēr viņa uzsvēra, ka tendence pastiprināt nosacījumus vērojama visā pasaulē. Banka jūs nepārtraukti novēro, un jebkurā laikā tai ir tiesības ziņot par klientu, sacīja V. Liberte.

«Bankās pastāv strikti klienta riska noteikšanas kritēriji, un, ja klientam tiek veikta padziļināta pārbaude, bankai nav pienākuma sniegt klientam informāciju par to,» saka eksperte. 

Pēc viņas teiktā, bankas cenšas aktīvi ziņot Kontroles dienestam un sniedz ziņojumus pat par presē izlasītiem negatīvām ziņām par konkrēto klientu, tādēļ dienests lielā darba apjoma dēļ nespēj apstrādāt saņemto informāciju pietiekami ātri, tādēļ bankas kavējas ar kontu atvēršanu. Vislielākā kļūda šajā periodā ir neatbildēšana bankai, saka V. Liberte, tādēļ viņa iesaka klientam pašam iegūt papildu informāciju par sadarbības partneriem, un, ja rīcībā ir plašāka informācija par sadarbības partneriem, ieteicams palīdzēt bankai. «Labāk aizsūtīt vairāk informācijas nekā mazāk, jo tas paātrinās analīzes procesu,» viņa uzsver. 

Bankām piemērotie sodi par pārkāpumiem ir ļoti bargi, tādēļ tās nojaušot vismazāko aizdomu par to, ka klients varētu sadarboties ar sankciju sarakstā iekļautajiem partneriem, uzreiz pārtrauc sadarbību, skaidro V. Liberte. Tāpat visi klienta dati tiek apmainīti kredītiestāžu vidū, un tām ir tiesības to darīt, skaidro eksperte. Tādēļ kļūda sadarbībā ar vienu bankā var nozīmēt, ka kontu nevarēs atvērt vairs nevienā bankā, arī citās valstīs. 

«Jūs nekad neuzzināsiet, kāpēc konts slēgts vai kādēļ banka ar jums atteikusi sadarboties,» viņa sacīja. «Turklāt banka par šo nevēlēšanos sadarboties pastāsta visai pasaulei un pasaule vairs nesadarbojas, pārsūdzēt šo lēmumu vairs nebūs iespējas.»

Avots: Dienas Bizness

 

Aizvērt






Ielādēt vairāk