Jaunumi

 









BDO Law piedalījās Crowdfunding platformas Bulkestate.com izveidē

04.01.2017

BDO Law pārstāvētais klients ir pirmā Crowdfunding platforma Latvijā, kas kas apvieno nekustamā īpašuma īpašniekus un potenciālos investorus, kuri ir gatavi finansēt konkrētu projektu un gūt peļņu, kas pārsniedz banku piedāvātos noguldījumu procentus.


Lasīt vairāk

BDO Law konsultēja klientu stratēģijas izveidē, kā arī sagatavoja visus nepieciešamos dokumentus platformas ikdienas darbību veikšanai, tai skaitā visas vienošanās un iekšējās procedūras.


Aizvērt



DB: Vai tiesas lēmums mainīs aizliegto vienošanos izskatīšanu turpmāk?

14.06.2017

Konkurences padome (KP) ik gadu informē par saviem sasniegumiem konkurences pārkāpumu apkarošanā, un dati tik tiešām ir vareni. «No pārskata periodā pārsūdzētajiem lēmumiem vairāk nekā 98% gadījumu tiesvedība izbeigta, atstājot spēkā KP lēmumu.» «No 2012. līdz 2016. gadam KP pieņēma 19 lēmumus par pārkāpuma konstatēšanu un soda uzlikšanu lietās, kuras bija ierosinātas saskaņā ar aizdomām par Konkurences likuma 11. pantā noteiktajiem karteļa vienošanās pārkāpumiem publiskajos iepirkumos.» «Ar KP lēmumiem no 2012. līdz 2016. gadam par attiecīgo Konkurences likuma pārkāpuma veidu kopumā tika piemēroti naudas sodi 10 694 494,04 EUR apmērā» (izmantoti dati no KP mājas lapas).


Lasīt vairāk

Savukārt mēs kā juristi no klienta pozīcijām redzam, ka ne vienmēr vainojama ir uzņēmēju apzināta ļaunprātīga rīcība. Bieži vien tās ir nezināšanas sekas gan par savām darbībām, gan arī tiesībām. Tāpēc uzskatām, ka 2017. gada 30. maija Rīgas Administratīvās apgabaltiesas lēmums biedrības Auto asociācija lietā savā ziņā ir precedents, jo konkrētajā lietā sniegtās atziņas varētu būtiski ietekmēt KP darbības nākotnē, izvērtējot pārkāpumus un iegūstot pierādījumus arī citās konkurences lietās. Par lietas būtību. KP bija sodījusi asociāciju par it kā aizliegtu vienošanos, kas vērsta uz auto remontdarbu veicēju konkurences ierobežošanu, un piemērojusi naudas sodu 4% apmērā no tās iepriekšējā gada apgrozījuma. Rīgas Administratīvā apgabaltiesa pieņēma asociācijai labvēlīgu lēmumu trīs gadus ilgušajā lietā un savā lēmumā norādīja uz būtiskām nepilnībām KP darbībās, kā arī atcēla KP lēmumu pilnā apmērā. Viena no būtiskākajām atziņām, ko tiesa savā lēmumā norādījusi, ka, vērtējot aizliegtās vienošanās, vienošanās pēc savas būtības var ietekmēt konkurences apstākļus noteiktā tirgū. Taču, lai par to pārliecinātos, KP ir nepieciešams noskaidrot tirgu raksturojošos tiesiskos un ekonomiskos datus, lai spētu pierādīt, ka darbībām, lēmumiem ir būtiska ietekme uz konkurenci tirgū. Šāda tiesas norāde ir būtiska, jo tā skaidri pasaka, ka KP ir jāpamato

izteiktie apgalvojumi ne tikai ar savu viedokli, bet gan ar datiem, skaitļiem un citiem pierādījumiem. Vienlaikus, lai KP varētu pamatot pārkāpumu, nepietiek vien ar iestādes viedokli, KP nepieciešams objektīvs tirgus apstākļu ekonomisks un tiesisks novērtējums, lai tiesa varētu pārliecināties par KP izdarīto secinājumu pamatotību. KP nevar aprobežoties tikai ar pierādījumu - šajā gadījumā ar asociācijas protokolu atreferējumu, kas iegūti, veicot «kratīšanu», bet jābūt ziņām par ietekmētā tirgus saimnieciski tiesisko kontekstu. Papildus tiesa norāda, ka pārkāpuma pierādīšanas pienākums ir KP - iestādei ir jāspēj sniegt pierādījumi, lai pārliecināti pierādītu pārkāpumu veidojošo apstākļu esamību. Otra būtiska tiesas atziņa attiecas uz asociācijas darbības principiem, kur tiesa noteikusi, ka asociācija ir tiesīga aizstāvēt nozares uzņēmumu tiesības un intereses, tostarp ekonomiskās intereses, un šo interešu aizsardzība nerada aizliegto vienošanās pārkāpumu, ja vien Asociācijas darbības acīmredzami nesatur mērķi ierobežot konkurenci. Konkrētajā gadījumā tiesa konstatējusi, ka nav pierādījumu, ka Auto asociācijas biedri savā starpā būtu apsprieduši kāda atsevišķa biedra individualizētus komercdarbības aspektus vai biedru sensitīvu komercinformāciju, vai ari «klasiskus» karteļa jautājumus par cenām vai tirgus sadali. Tiesa atzinusi, ka KP nav pierādījusi, ka asociācijas darbības ir karteļa vienošanās pēc mērķa. Šī tiesas atziņa pasaka, ka ne vienmēr asociācijas uzskatāmas par karteļu perēkļiem, drīzāk par atbalstu uzņēmumiem kopīgiem spēkiem aizstāvēt savas intereses konkrētajā nozarē, paužot nostāju par aktuālajiem jautājumiem, protams, paturot prātā galveno konkurences tiesību mērķi - saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās nozarēs. Lai gan lēmums ir pārsūdzams Augstākajā tiesā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, uzskatām, ka Rīgas Administratīvās apgabaltiesas lēmums satur būtiskas atziņas par KP darbībām, kā arī asociāciju darbības principiem pretēji KP skaidrojumiem. Tāpēc pieņemam, ka šis lēmums mainīs aizliegto vienošanos izskatīšanu turpmāk.

Aizvērt



Tiesa pieņem labvēlīgu lēmumu lietā pret Konkurences padomi

07.06.2017

Š.g. 30. maijā Rīgas administratīvā apgabaltiesa pieņēmusi biedrībai “Auto Asociācija” labvēlīgu lēmumu trīs gadus ilgušajā lietā, kurā Konkurences padome bija sodījusi Asociāciju par it kā aizliegto vienošanos, kas vērsta uz auto remontdarbu veicēju konkurences ierobežošanu, un piemērojusi naudas sodu 4 % apmērā no tās iepriekšējā gada apgrozījuma. Tiesa savā lēmumā norādījusi uz būtiskām nepilnībām Konkurences padomes darbībās un atcēlusi KP lēmumu. Asociāciju šajā lietā konsultēja un veiksmīgi pārstāvēja tiesā vecākie juristi Rihards Niedra un Andis Kārkliņš.


Lasīt vairāk

Savā paziņojumā presei Auto Asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš uzsvēra: „Esam ļoti gandarīti par tiesas lēmumu, jo apgabaltiesas spriedums skaidri pasaka, ka asociācijas ir tiesīgas aizstāvēt nozares uzņēmumu tiesības un intereses, tostarp ekonomiskās intereses, un šo interešu aizsardzība nerada Konkurences likuma pārkāpumu. Mūsu mērķis ir sakārtot neatkarīgo autoservisu tirgu, kur saskatām ļoti daudzas problēmas un nepilnības, t.sk. arī nodokļu nenomaksu. Šī mērķa sasniegšanā nekad neesam izmantojuši nelikumīgas vai kaitnieciskas darbības, tieši pretēji esam KP vairākkārtīgi norādījuši, ka ir jāņem vērā visas norises un faktiskie apstākļi tirgū, nevis no tiem jānorobežojas. Tiesas spriedums skaidri parāda, ka Konkurences padomei nav izdevies pierādīt pretējo.”

Tiesa norādījusi, ka Konkurences padome nav noskaidrojusi tirgu raksturojošos tiesiskos un ekonomiskos datus, kā arī nav definējusi konkrēto tirgu un vienlaikus nav sniegusi nekādus pārbaudāmus un novērtējamus datus, kas ļautu novērtēt Auto Asociācijas biedru ietekmi. Neskatoties uz to, ka konkrētajā lietā Konkurences padomes amatpersonas bija arī veikušas nepieteiktu inspekciju asociācijas telpās, KP nav pienācīgi noskaidrojusi visus būtiskos apstākļus lietā un nav ieguvusi pierādījumus, kas ļautu secināt, ka aprakstītā vienošanās rada pietiekamu kaitējumu konkurencei, lai varētu atzīt, ka šī vienošanās ir uzskatāma par aizliegtu vienošanos pēc mērķa. Rezultātā tiesa savā spriedumā atzina, ka, lai pamatotu konkurences tiesību pārkāpumu, nepietiek ar Konkurences padomes viedokli, ir nepieciešams arī objektīvs tirgus apstākļu ekonomisks un tiesisks novērtējums, lai tiesa varētu pārliecināties par KP secinājumu pamatotību.

Lietas izskatīšana ilga no 2014. gada, kad KP pieņēma lēmumu Nr. E02-37, kurā konstatēja Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas pārkāpumu Auto Asociācijas darbībā.

Biedrība „Auto Asociācija” ir vienīgā auto nozares profesionālā organizācija Latvijā, kas apvieno mehānisko transportlīdzekļu ražotājus, mehānisko transportlīdzekļu komponenšu un rezerves daļu ražotājus, importētājus, pilnvarotos auto tirgotājus, autorizētos mehānisko transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes pakalpojuma sniedzējus. Auto Asociācijā ir 27 biedri, kuri pārstāv 45 automobiļu un motociklu ražotāju zīmolus un Latvijas tirgū pārdod virs 70 % jauno transportlīdzekļu.


Aizvērt



Tiesa pieņem labvēlīgu lēmumu lietā pret Konkurences padomi

07.06.2017

Š.g. 30. maijā Rīgas administratīvā apgabaltiesa pieņēmusi biedrībai “Auto Asociācija” labvēlīgu lēmumu trīs gadus ilgušajā lietā, kurā Konkurences padome bija sodījusi Asociāciju par it kā aizliegto vienošanos, kas vērsta uz auto remontdarbu veicēju konkurences ierobežošanu, un piemērojusi naudas sodu 4 % apmērā no tās iepriekšējā gada apgrozījuma. Tiesa savā lēmumā norādījusi uz būtiskām nepilnībām Konkurences padomes darbībās un atcēlusi KP lēmumu. Asociāciju šajā lietā konsultēja un veiksmīgi pārstāvēja tiesā vecākie juristi Rihards Niedra un Andis Kārkliņš.


Lasīt vairāk

Savā paziņojumā presei Auto Asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš uzsvēra: „Esam ļoti gandarīti par tiesas lēmumu, jo apgabaltiesas spriedums skaidri pasaka, ka asociācijas ir tiesīgas aizstāvēt nozares uzņēmumu tiesības un intereses, tostarp ekonomiskās intereses, un šo interešu aizsardzība nerada Konkurences likuma pārkāpumu. Mūsu mērķis ir sakārtot neatkarīgo autoservisu tirgu, kur saskatām ļoti daudzas problēmas un nepilnības, t.sk. arī nodokļu nenomaksu. Šī mērķa sasniegšanā nekad neesam izmantojuši nelikumīgas vai kaitnieciskas darbības, tieši pretēji esam KP vairākkārtīgi norādījuši, ka ir jāņem vērā visas norises un faktiskie apstākļi tirgū, nevis no tiem jānorobežojas. Tiesas spriedums skaidri parāda, ka Konkurences padomei nav izdevies pierādīt pretējo.”

Tiesa norādījusi, ka Konkurences padome nav noskaidrojusi tirgu raksturojošos tiesiskos un ekonomiskos datus, kā arī nav definējusi konkrēto tirgu un vienlaikus nav sniegusi nekādus pārbaudāmus un novērtējamus datus, kas ļautu novērtēt Auto Asociācijas biedru ietekmi. Neskatoties uz to, ka konkrētajā lietā Konkurences padomes amatpersonas bija arī veikušas nepieteiktu inspekciju asociācijas telpās, KP nav pienācīgi noskaidrojusi visus būtiskos apstākļus lietā un nav ieguvusi pierādījumus, kas ļautu secināt, ka aprakstītā vienošanās rada pietiekamu kaitējumu konkurencei, lai varētu atzīt, ka šī vienošanās ir uzskatāma par aizliegtu vienošanos pēc mērķa. Rezultātā tiesa savā spriedumā atzina, ka, lai pamatotu konkurences tiesību pārkāpumu, nepietiek ar Konkurences padomes viedokli, ir nepieciešams arī objektīvs tirgus apstākļu ekonomisks un tiesisks novērtējums, lai tiesa varētu pārliecināties par KP secinājumu pamatotību.

Lietas izskatīšana ilga no 2014. gada, kad KP pieņēma lēmumu Nr. E02-37, kurā konstatēja Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas pārkāpumu Auto Asociācijas darbībā.

Biedrība „Auto Asociācija” ir vienīgā auto nozares profesionālā organizācija Latvijā, kas apvieno mehānisko transportlīdzekļu ražotājus, mehānisko transportlīdzekļu komponenšu un rezerves daļu ražotājus, importētājus, pilnvarotos auto tirgotājus, autorizētos mehānisko transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes pakalpojuma sniedzējus. Auto Asociācijā ir 27 biedri, kuri pārstāv 45 automobiļu un motociklu ražotāju zīmolus un Latvijas tirgū pārdod virs 70 % jauno transportlīdzekļu.


Aizvērt



DB: Valsts budžeta naudas aka - akcīzes nodoklis

06.06.2017

Akcīzes nodoklis pēdējo 25 gadu laikā ir bijis un, šķiet, arī turpmāk būs viens no tiem nodokļiem, kura likmes paaugstinot valsts budžets gūs papildus naudu dažādu sabiedrības vajadzību apmierināšanai.
Par to liecina AS BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokļa augšupejošo spirāli pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā. «Akcīzes nodokļa sistēma ir savdabīgs Latvijas pirmsiestāšanās un pēciestāšanās Eiropas Savienībā mikslis,» vērtē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Latvija ar 2004. gada 1. maiju būtībā pielāgoja tā brīža akcīzes nodokļa sistēmu ES prasībām un arīdzan minimālajām likmēm, vienlaikus saglabājot vairākus savdabīgus atavismus. «Akcīzes nodoklis ir pildījis, un arī jaunās nodokļu politikas stratēģijā tam atvēlēta budžeta piepildīšanas funkcija, kaut an šim nodoklim vairāku produktu - alus, vīni, stiprie alkoholiskie dzērieni, cigaretes un tabaka - segmentā ir to patēriņu bremzēšanas funkcija,» skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka Latvijā ir bijuši art vairāki mēģinājumi, pagaidām gan nesekmīgi, ar šo nodokli aplikt cukuru un pat sāli. «Šajā kontekstā Latvijā ar akcīzes nodokli ir aplikta kafija, bet nav - tās konkurente tēja, ar šo nodokli ir aplikti arī visi saldinātie dzērieni - limonādes,» piemetina J. Zelmenis.


Lasīt vairāk

STARTS 1991. GADĀ

No PSRS valgiem nupat atbrīvotajā Latvijā akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem tika ieviests ar 1991. gadu. «No šodienas pozīcijām raugoties, 1991. gadā noteiktās akcīzes nodokļa likmes par šņabja (alu pat neaplika) pudeli vai cigarešu paciņu šķiet smieklīgas, tomēr valsts kasei naudu vajadzēja gan 1991. gadā, gan arī vajadzēs 2018. gadā,» norāda nodokļu eksperts. Jaunākais brālītis ar akcīzes nodokli apliekamo klāstā ir elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums, kurš zem šī nodokļa pakļuva tikai 2016.gada 1.jūlijā. DB jau rakstīja (30.03.2017. DB), ka pašlaik tiek apspriesta ideja par akcīzes nodokļa likmju pakāpenisku paaugstināšanu alkoholiskajiem dzērieniem vidēji par 15 līdz 24%. Pirmais akcīzes nodokļa likmju pieaugums iecerēts jau no 2018. gada, savukārt nākamais varētu sekot no 2020. gada. Savukārt tabakas izstrādājumiem tika vērtēts akcīzes nodokļa likmju pieaugums 20-60% apmērā.

«Nevar noliegt, ka tabaka un alkohols tieši augstāku akcīzes nodokļa likmju dēļ ir ievērojami dārgāks ekonomiski daudz jaudīgākajās Skandināvijas valstīs nekā Latvijā, tomēr ir arī otra medaļas puse - Latvijā nebūt nav tādas iedzīvotāju pirktspējas, kāda tā ir Ziemeļvalstīs,» secina J. Zelmenis. Viņš atgādina, ka savulaik un arī joprojām Igaunijas budžets tieši alkohola akcīzes segmentā turas it īpaši uz Somijas tūristiem. «Latvijā pagaidām šāds tūrisms nav attīstījies, kaut arī Latvijas pierobežā, tieši pateicoties vēso ziemeļu kaimiņu straujajam akcīzes nodokļa palielinājumam, alkohola tirgotavas uzņem arvien vairāk Igaunijas pircēju - faktiski tās nodarbojas ar eksportu, bet valsts saņem šo preču ārzemju pircēju maksājumus akcīzes un arīdzan pievienotās vērtības nodokļu izskatā,» secina J. Zelmenis. Viņš art atgādina, ka Latvija, iestājoties ES, harmonizēja alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa piemērošanu.

«Latvijai nav ierobežojumu paaugstināt akcīzes nodokļa likmes, un to neliedz ari ES, vienlaikus darīt, ko grib, arī tomēr nevar,» brīdina J. Zelmenis. Uz ES atšķirībām tieši akcīzes nodokļa jomā viņš rāda piemēru ar vīnu, kur vairākās Eiropas dienvidu valstīs vīns netiek aplikts ar akcīzes nodokli vispār, un vietām tas tiek izmantots faktiski kā Latvijā limonāde - slāpju dzesēšanai, nevis apreibināšanai.

LIMONĀDES LIETA

«Grūti laiki bija valsts makā 1999. gadā, jo pirms tam Krievija paziņoja par defoltu un Latvija palielināja akcīzes nodokli vīnam un stiprajam alkoholam, kā arī ieviesa akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem un kafijai,» gadsimta mijas peripetijas šķetina J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tobrīd Latvijā tiek ievests vēl nebijis precedents, jo, sākot ar 2000. gadu, ar akcīzes nodokli tiek apliktas jaunas preču grupas - bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, dabīgie ūdeņi un minerālūdeņi, mākslīgie minerālūdeņi bez cukura vai citu saldinātājvielu piedevām. Akcīzes nodokļa likme šīm precēm ir paredzēta Ls 2 (2,84 eiro) par 100 litriem. Tika prognozēts, ka papildu ienākums valsts budžetā, piemērojot attiecīgo likmi, varētu būt Ls 1,1 milj. (1.54 milj. eiro). Tāpat ar akcīzes nodokli tika aplikti visi kafijas veidi — kafijas pupiņas, maltā kafija, šķīstošā kafija, kafijas ekstrakti un kafijas maisījumi. Akcīzes nodokļa likme šai preču grupai ir paredzēta Ls 0,5 (0,6 eiro) par vienu kilogramu kafijas, kas papildus valsts budžetā 2000. gadā ģenerētu Ls 1,9 milj. (2,7 milj. eiro). «Var secināt, ka Latvijas valsts kasi 2000. gadā glāba kafijas dzērāji un limonādes patērētāji - lielākoties bērni un skolēni,» ar neslēptu ironiju piemetina J. Zelmenis. Viņš arī atgādina, ka minētajām precēm akcīzes nodoklis joprojām ir spēkā un arī tā likmes nav mainījušās. «Ja valstij trūks naudas, tad droši vien agrāk vai vēlāk būs atkal ideja par teju 20 gadu vecu akcīzes nodokļa likmju attiecīgu uzskrūvēšanu un varbūt šāda nodokļa ieviešanu tējai,» piebilst J. Zelmenis. Viņš arī atgādina, ka no 1999. gada ar akcīzes nodokli apliek mazutu. «Mazutu apliekot ar akcīzes nodokli, tika risināts ekoloģiskais jautājums, tādā veidā akcīzes nodoklis pilda dabas resursu nodokļa uzdevumus, ārzemēs mazutam gan tiek piemērots arī ekoloģiskais nodoklis,» interesantu niansi rāda J. Zelmenis.

DEGVIELAS EPOPEJA

Ja alkoholam, tabakai, kā arī kafijai un limonādei akcīzes nodoklis ir vērtējams kā patēriņa ierobežotājs, tad šis nodoklis energoresursiem un jo īpaši degvielai ir jāuzver kā visa veida izmaksu uzskrūvētājs un arīdzan konkurences ierobežotājs. J. Zelmenis rāda uz kādu interesantu vēstures faktu, proti, 1993. gadā benzīnu un dīzeļdegvielu aplika ar ievedmuitu, nevis akcīzes nodokli. DB 27.08.1993. gadā vēstīja, ka benzīns kļūs par 20-25% dārgāks, jo Ministru kabinets nolēma to aplikt ar ievedmuitu - benzīnam 4 santīmi par litru, dīzeļdegvielai - 2 santīmi par litru. Salīdzinājumam tobrīd 95. markas benzīna cena bija aptuveni 25 santīmi (0,355 eiro) par litru, savukārt dīzeļdegvielai 16-17 santīmu (0,227-0,244 eiro) par litru. Savukārt tā brīža opozīcija un arī uzņēmēji nebija mierā, par ko DB rakstīja 05.09.1993. Pašlaik tiek apspriesta ideja par akcīzes nodokļa likmju pakāpenisku paaugstināšanu benzīnam (gan svinu saturošam, gan nesaturošam), dīzeļdegvielai, arī sašķidrinātajai naftas gāzei vidēji par 8 līdz 24%. Pirmais akcīzes nodokļa likmju pieaugums iecerēts jau no 2018. gada, savukārt nākamais varētu sekot 2020. gadā. īpaši krass akcīzes nodokļa pieaugums paredzēts svinu saturošam benzīnam par teju 24%, naftas gāzei - par 12%, dīzeļdegvielai par 11%. Pārrēķinot uz vienu litru benzīna, akcīzes nodoklis pašlaik ir 0,411-0,455 eiro, bet perspektīvā varētu būt 0,49-0,59 eiro, savukārt dīzeļdegvielai pašreizējo 0,33 eiro par litru vietā varētu būt jau 0,42-0,43 eiro, rēķina J. Zelmenis.

Viņš atgādina, ka savulaik Latvijā nebija akcīzes nodokļa par sašķidrinātās propāna gāzes izmantošanu automašīnās, taču par šo jomu «atcerējās» 1997. gada nogalē, kad vajadzēja papildu naudu, vienlaikus benzīna un dīzeļdegvielas akcīzes nodokļu uzskrūvēto cenu dēļ daudzi spēkratu īpašnieki bija pārbūvējuši savus rumakus darbināšanai ar gāzi. Nodokļu eksperts vērš uzmanību, ka no 2010. gada (ekonomiskās recesijas laika) ar akcīzes nodokli tiek aplikta arī dabasgāze.

BIJA, BET VAIRS NAV

Vēsturiski ar akcīzes nodokli Latvijā līdz iestāšanās ES bija aplikti dārgmetāli, dārgakmeņi un to izstrādājumi. «Zīmīgi, ka abas preču grupas ar akcīzes nodokli tika apliktas tad pat, kad ar šo nodokli aplika limonādes un kafiju, taču pēc 2004. gada 1. maija šie izstrādājumi nokļuva zem sava «likuma»,» norāda J. Zelmenis. Viņš arī atgādina, ka ar akcīzes nodokli savulaik vairāk nekā četrus gadus (līdz 2014. gada 1. maijam) tika aplikti arī vieglie automobiļi un motocikli, kas vēlāk iegūst savu transportlīdzekļu nodokli, ko vajadzēja maksāt pie pirmās reģistrācijas un kurš ir atcelts tikai no 2017. gada. Interesanti, ka ar akcīzes nodokli 2000. gadā sāka aplikt automobiļus, kas vecāki par 7 gadiem.


Aizvērt






Ielādēt vairāk