Jaunumi

 









Seminārs par blokķēdes juridiskajiem aspektiem

12.06.2018

Seminārs par blokķēdes juridiskajiem aspektiem


Šī gada 08.jūnijā BDO Law juristi Justīne Tomsone un Valts Stūrmanis vadīja semināru SEB darbiniekiem par blokķēdes juridiskajiem un nodokļu aspektiem. 


Lasīt vairāk

Semināra laikā Valts Stūrmanis stāstīja par pasaules pieredzi, tendencēm un nodokļiem blokķēžu darbības un kriptovalūtas jomā. Juriste Justīne Tomsone analizēja un skaidroja esošo regulējumu un problemātiku virtuālo valūtu kontekstā. 

 


Aizvērt



Biznesa brokastu seminārs: Tiesu sistēmas tendences un tiesu prakse

11.06.2018

Biznesa brokastu seminārs: Tiesu sistēmas tendences un tiesu prakse


Šā gada 14. jūnijā Biznesa brokastu semināra 6.sērijā pastāstīsim, ar kādu tiesvedības ilgumu uzņēmējiem jārēķinās šodien un kādos gadījumos tiesvedības uzsākšana ir lietderīga, ar ko jārēķinās, kādas kļūdas nepieļaut un kā strādā tiesu sistēma iekšienē.

Seminārs ir paredzēts uzņēmējiem, uzņēmumu juridisko departamentu vadītājiem, finansistiem un citiem interesentiem. Pasākumā diskutēsim par divām apakštēmām:

TIESU SISTĒMAS TENDENCES: kāpēc 5-7 gadus ilgas tiesāšanās ir samazinājušās uz 2-3 gadiem?  -  BDO Law, Tiesvedības nodaļas vadītājs Rihards Niedra

  • Cik ātra un efektīva ir tiesu sistēma šodien
  • Tiesvedības stratēģiju veidi un izvēle
  • Pieredzes stāsti

TIESU PRAKSE – AKTUALITĀTES UN PROBLEMĀTIKA - BDO Law juriste, Dārta Eglīte

  • Aktuālie tiesu nolēmumi 2018.gadā
  • Tiesvedība no tiesas skatu punkta
  • Tipiskākās kļūdas un prakses piemēri

SPIEDIET ŠEIT, LAI REĢISTRĒTOS

 


Lasīt vairāk

Laiks: 2018. gada 14.jūnijs. Reģistrācija un brokastis plkst. 9.10. Diskusijas sākums plkst. 9.30

Pasākuma ilgums: aptuveni 1,5 h

Vieta: BDO Law birojs, Kaļķu iela 15, 3. stāvs, Rīga

Semināra valoda: latviešu

Dalība: bez maksas, vietu skaits ierobežots


Aizvērt



Likumprojekts: Diasporas likums

08.06.2018

Likumprojekts: Diasporas likums


Diasporas likuma likumprojekts tika pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā 24.05.2018. un iesniegts otrajā lasījumā. Priekšlikumi tiks pieņemti līdz 20.06.2018. 

Diasporas likuma mērķis ir stiprināt piederības sajūtu Latvijas valstij, attīstīt Latvijas kultūru un valodu ārzemju kopienās, veicināt diasporas iesaisti vēlēšanās, padarīt pieejamāku vēlēšanu procedūru. Kā viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem ir veicināt reemigrācijas procesu un nodrošināt reemigrantiem labvēlīgus apstākļus, pārceļojoties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.


Lasīt vairāk

Diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojoša Latvijas piederīgo kopiena un indivīdi, kuri savu piederību saista ar Latviju. Latvijas piederīgie ir ne tikai Latvijas Republikas pilsoņi, bet arī personas, kas savu izcelsmi saista ar Latviju un tās vēsturisko teritoriju, un sevi uzskata par piederīgiem Latvijai, kuri aizbrauca no Latvijas teritorijas kā uz ilgu laiku (pastāvīgu dzīvi ārzemēs), tā arī uz īsāku laiku, piemēram, studējot vai atrodoties komandējumā, bet svarīgākais ir tas, ka viņi savu piederību  saista ar Latviju.  Likumprojektā arī minēti tādi jēdzieni kā reemigrants un reemigrācija, kuri norāda uz cilvēku vai cilvēku kopienu, kuri atgriežas Latvijā un pašu atgriešanās vai pārcelšanās procesu.

Diasporas politikas īstenošanā ir iesaistītas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības iestādes, kā arī diasporas organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas saskaņā ar vienošanos. Katrai no iestādēm vai privātpersonām likumā ir skaidri noteiktās funkcijas un uzdevumi, kurus kompetentā iestāde var veikt, balstoties uz likuma mērķi.

Likuma trešajā nodaļā ir uzskaitīti dažāda veida pasākumi, kuri kopumā veicinās likuma mērķa izpildi. Nozīmīgākais ir tas, ka diasporas tiesību un interešu aizsardzība ir noteikta atsevišķā likumā (Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma izpratnē). Latvijas Republikas pienākums ir veicināt pilsonības iegūšanu un saglabāšanu (saskaņā ar Pilsonības likumu). No normatīvā tiesību akta teksta izriet, ka valstij uzlikts pienākums rūpēties, lai diasporas pārstāvjiem būtu iespēja piedalīties vēlēšanās, kā arī normatīvo aktu un politisko dokumentu izstrādes procesā. Lai diaspora varētu izmantot savas tiesības ar mazāku laika un naudas patēriņu, valstij ir pienākums nodrošināt e-pakalpojumu pieejamību.

Ir svarīgi atzīmēt, ka reemigrācijas veicināšana ir viens no likuma galvenajiem uzdevumiem, tāpēc arī no tā izriet vairākas priekšrocības tiem, kuri atbrauc atpakaļ ar savu ģimeni vai ģimenes locekļiem, kuri nav Latvijas izcelsmes. Bērnus savlaicīgi ir iespējams (vēl līdz pārceļošanai) reģistrēt pirmsskolas izglītības un vispārizglītojošajās iestādēs, bet tiem ģimenes locekļiem, kuri nav Latvijas izcelsmes, valsts un pašvaldības sniedz palīdzību un atbalstu latviešu valodas apguvei. Latviešu valodas apguve dod iespēju ārzemniekiem studēt un būt nodarbinātiem Latvijas teritorijā. Pašvaldībām ir lielāka rīcības brīvība, tāpēc tās var sniegt arī cita veida atbalstu - gan materiālo, gan sociālo. Ievērojot likuma mērķi, valsts attiecībā uz tādu sociālā nodrošinājuma tiesību kā maternitātes pabalsts ievēro vienlīdzīgu attieksmi pret ES valstīs veiktām iemaksām, tāpēc, atgriežoties uz Latviju, personas nebūs nostādītas nelabvēlīgākajā situācijā. Termiņš, kurā izskata prasījumu par sociālā nodrošinājuma pakalpojumu piešķiršanu, ir tāds pats kā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju gadījumā.

Likums paredz diasporas pārstāvjiem iespēju, papildus dzīvesvietas adresei ārvalstīs, norādīt vienu papildu adresi Latvijā. Šī tiesību norma atvieglo dažādus administratīva rakstura jautājumus cilvēkiem, kuri plāno, bet vēl nav pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Tādējādi personām būs tiesības bērnu reģistrēt pirmsskolas un vispārizglītojošās izglītības iestādē, mājokļu kredītu noformēšanai, transportlīdzekļa vadītāja apliecības iegūšanai, u.c.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


Aizvērt



Biznesa brokastu seminārs: Aktuālais kriptovalūtas regulējums un nodokļi

01.06.2018

Biznesa brokastu seminārs: Aktuālais kriptovalūtas regulējums un nodokļi


Turpinot Biznesa brokastu semināru sēriju, šā gada 7. jūnijā iepazīstināsim viesus ar aktualitātēm virtuālās valūtas tiesiskajā un nodokļu regulējumā. Seminārs ir paredzēts uzņēmējiem, kriptovalūtas īpašniekiem un šīs jomas interesentiem.

Pasākumā diskutēsim par divām apakštēmām:

KRIPTOVALŪTAS UN NODOKĻI, BDO Law jurists Valts Stūrmanis

  • Pasaules pieredze
  • Kādi nodokļi un par ko ir jāmaksā?
  • Ieskats nākotnē

VIRTUĀLO VALŪTU JURIDISKIE ASPEKTI, BDO Law juriste Justīne Tomsone

  • Virtuālo valūtu juridiskais statuss
  • ICO spēkā esošā regulējuma kontekstā
  • Tokenu juridiskā problemātika finanšu instrumentu kontekstā

SPIED ŠEIT, LAI REĢISTRĒTOS

 


Lasīt vairāk

Laiks: 2018. gada 07.jūnijs. Reģistrācija un brokastis plkst. 9.10. Diskusijas sākums plkst. 9.30

Pasākuma ilgums: aptuveni 1,5 h
Vieta: BDO birojs, Kaļķu iela 15, 3. stāvs, Rīga
Semināra valoda: latviešu
Dalība: bez maksas

 


Aizvērt



Latvijas Vēstnesis| Caurumi ārzonu sietā

01.06.2018

Latvijas Vēstnesis| Caurumi ārzonu sietā


BDO Law partneris Jānis Zelmenis un vecākais jurists Artūrs Surmovičs intervijā portālam Latvijas Vēstnesis sniedz komentārus par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā. Šie grozījumi ir ar tik milzīgiem caurumiem ārzonu sietā, ka 95% ofšoru par šo it kā stingrāko regulējumu, kas stājas spēkā 1. jūnijā, vien pasmaida.


Lasīt vairāk

ĪSUMĀ

  • Neatradām nevienu iepirkuma uzvarētāju, uz kuru šie grozījumi attiektos. Šie grozījumi neko nemainīs.
  • Saeimā deputāti un komisijas tiek algotas par publisko – mūsu – naudu, un, izstrādājot grozījumus Publisko iepirkumu likumā, tā ir notrallināta.
  • Šāda regulējuma nav nevienā citā Eiropas Savienības valstī.
  • Slogs tiks pārlikts uz iepirkuma pretendentu, kurš skraidīs ar papīriem, lai pierādītu, ka uzņēmums nav saistīts ar ārzonām.

Saeimas mērķis bija ierobežot ārzonu dalību publiskajos iepirkumos. Ja tāds bija mērķis, tad pirmais, kas bija jāsaprot: vai ofšori vispār piedalās iepirkumos?

Neatradām nevienu iepirkuma uzvarētāju, uz kuru šie grozījumi attiektos.

Ja arī ārzonas piedalās iepirkumos, tad ir daudzi starptautiskie nolīgumi un starptautiskie normatīvie akti, kuri neļauj aizliegt šo uzņēmumu dalību. Tas ir arī ietverts tiesību normas tekstā, kas nosaka: ārzona ir zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorija, izņemot Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis vai to teritorijas, Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts līgumiem dalībvalstis vai teritorijas un tādas valstis vai teritorijas, ar kurām Eiropas Savienība vai Latvija noslēgusi starptautiskos līgumus par tirgus atvēršanu publisko iepirkumu jomā.

Ja šie ir izņēmumi, kas tad paliek, ko ierobežo? Absolūti neko. Šie grozījumi neko nemainīs.

Viedokli par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā palūdzām saviem Vācijas kolēģiem. Viņu pirmā reakcija bija: kāda jēga, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis taču nevarat ierobežot?

Vējā izkaisīta nauda

Saeimā deputāti un komisijas tiek algotas par publisko – mūsu - naudu, un, izstrādājot grozījumus Publisko iepirkuma likumā, tā izkaisīta vējā. Var publisko sektoru salīdzināt ar privāto. Ja savam priekšniekam pateiktu, ka divas trīs nedēļas esmu strādājis un uztaisījis absolūti nederīgu lietu, viņš man neteiks – malacis, bet pateiks – tu esi tērējis manu naudu bez rezultāta!

Pie šiem Publisko iepirkumu likuma grozījumiem ir strādājusi Saeima, Ministru kabinets un Valsts prezidents. Tad likumprojekts ir nosūtīts atpakaļ, un Saeima pie tā strādājusi vēlreiz.

Nesen vēl prezidents izteicās, ka Saeimai vajadzētu strādāt kvalitatīvāk. Un še tev! Ko iepirkumos taisāmies attīrīt, no kā?

Ofšoru saraksts

Valstis, kas iekļautas MK noteikumos Nr.655 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”, ir ļoti eksotiskas. Ja paskatāmies ofšoru sarakstu, ir izvēlētas valstis, kuras Latvijai nepatīk vai nav noslēgušas starptautiskā līmenī nodokļu konvenciju vai citu līgumu un neapmainās ar nodokļu informāciju.

Sarakstā savulaik bija pāri par 60, bet tagad ir palikušas tikai 25 valstis. Tur, piemēram, ir Bahreina – kas mums ir pret šo valsti? Kāpēc valdība nevar ar šo valsti noslēgt nodokļu konvenciju? Ofšoru sarakstā ir arī Bruneja – kāpēc? Divas ļoti bagātas, mazas valstis. Kas ļauns ir Ekvadorā? Kāpēc ne Brazīlija vai Urugvaja, kuru sarakstā nav? Kas vainas Jamaikai – normāla ekonomika. Ja ar šīm valstīm nav noslēgti starptautiskie līgumi, tad izdarām to! Kas ir vainas Jordānijai, Kenijai?

Kāda vaina ir naudai no Bahreinas vai no Brunejas? Nu tad veiciet due diligence (uzticamības pārbaudi) un iepirkuma dalībnieku pārbaudiet individuāli. Iepirkuma procesā, kurā vērtē cenu, pieredzi un kvalitāti, ieviest formālu kritēriju – ārzonas, ko tas dod? Ja iepirkumos ir uzvarējis Bahreinas investīciju fonds, tad sadzīvojiet ar to vai organizējiet naudas izcelsmes noskaidrošanu. Ja Bahreinas investīciju fonds tiek apkalpots vislabākajās ASV vai Lielbritānijas bankās vai tam ir konts "Deutsche Bank", vai kādam būtu pamats apšaubīt, ka nauda ir “netīra”?

Kas ir ārzona?

Turklāt – kas ir ofšors? Tas ir grūti definējams jautājums. Ne viss, ko sauc par ofšoriem, ir arī ārzona. Te vairāk ir runa par to, ka valstis neapmainās ar informāciju.

Vai ir dzirdēts par investīciju fondiem, ka tie atrodas ofšoros un no turienes arī investē? Kas tur slikts, ja kādai milzīgai vācu celtniecības kompānijai ir finanšu investoru grupa, kura ir ienākusi no ārzonās reģistrēta fonda? Vai no tā notiks kas slikts Latvijas iepirkumos? Vai esam aizmirsuši, ka viss kuģniecības, naftas tirdzniecības bizness notiek ofšoros?

Atgrūžam investorus

Vai vispār Latvijā stāv rindā investori? Nē, nestāv. Ko ar šiem likuma grozījumiem gribam ierobežot? Atgrūst daļu investoru? Vai gribam būt līderi Eiropā un pasaulē ar savu superantiofšorismu? Nodemonstrēt, cik tīri un labi esam un piemērs citiem? Vai esam izgudrojuši piekto birokrātisko riteni?

Jā, šāds regulējums no 2014. gada ir arī Bulgārijā. Bet no likumdošanas viedokļa un kā valsts patriotiem mums gribētos būt vienā kompānijā ar Franciju, Vāciju, Beļģiju un Nīderlandi, nevis sacensties ar Bulgāriju.

Ja paskatāmies, šāda regulējuma nav nevienā citā ES valstī, nav Skandināvijā. Pat Igaunijā nav.

Juridiski atstāta vieta diskusijām

Likuma grozījumi paredz: no publiskā iepirkuma procedūras būtu izslēdzami zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēti uzņēmumi, Latvijā reģistrēti uzņēmumi, kuriem vairāk nekā 25% kapitāla daļu īpašnieks ir ofšorā reģistrēta kompānija, kā arī iepirkumā nebūtu iespējas piedalīties, ja kāds no piedāvājumā norādītajiem apakšuzņēmējiem būtu zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums.

Formulējums ir juridiski mazliet paviršs, likumdošana ir izmainīta tā, ka ir vieta diskusijām. Kas notiek tad, ja, piemēram, Latvijā iepirkumos piedalās Vācijas uzņēmums, kuram 26% pieder ofšoros reģistrētam investīciju fondam? Vai Vācijas uzņēmums pieder Nīderlandei, kuram savukārt daļa uzņēmuma pieder ārzonai? Piemēram, kas ir patiesais īpašnieks? Ja ieliekam īpašniekos pa vidu Vāciju, vai izvairāmies no ārzonas?

Klasisks iepirkums

Iedomājoties Latvijā klasisko iepirkumu, vai kādai Krāslavas skolai nopirkt zīmuļus iepirkumā piedalīsies kāds uzņēmums no ārzonas? Droši vien ne.

Var būt situācija, ka kāds investīciju fonda vai portfeļa investors ir nopircis kādu uzņēmumu un atrodas ārzonā, bet tādas situācijas būs tikai lielos iepirkumu projektos.

Būs efekts birokrātijas virzienā

Tomēr grozījumiem Publisko iepirkumu likumā būs efekts, jo potenciālam pretendentam būs jāpierāda, ka uzņēmuma īpašnieki vai apakšuzņēmēji nav reģistrēti ārzonās. Vēl viens papīrs, vēl viens administratīvais slogs.

“BDO” strādā ar vienu no pasaules vadošajiem ražotājiem, kas ir šokā par to papīru daudzumu, kas Latvijā ir jāiesniedz iepirkumos. Kas būs vajadzīgs attiecībā uz ārzonām? Viena izziņa, izziņa no otra reģistra, trešā – no ārvalstīm. Atkal ne vecākas kā 30 dienas, zīmogi, apostille utt. Latvijā ir mīlestība pret šūšanu, zīmogiem un parakstiem. Citās valstīs pietiek tikai ar izdruku, un viss. Ja gribam pārbaudīt, vai kāds var parakstīt līgumu, pietiktu tikai atvērt “Lursoft”.

Jāpiebilst, ka “BDO” kā starptautiskam auditoru, grāmatvežu un juridisko pakalpojumu sniedzējam ir ļoti nopietni jāveic kompāniju izpēte. Principā zinām uzņēmumu no A līdz Z, no paša pirmā līdz pēdējam uzņēmumam. Vēl jo vairāk to zina viņu baņķieri.

Sistēma, kas mums palīdz saprast visu uzņēmumu struktūru un visas datubāzes, maksā ļoti dārgi. Valsts ar “Lursoft” neizlīdzēsies. “Lursoft” beigsies ar pirmo ārvalstu uzņēmumu. Kas to darīs? Skaidrs, ka šis slogs tiks pārlikts uz iepirkuma pretendentu, kurš skraidīs ar papīriem, būs jāpierāda, ka uzņēmums nav saistīts ar ārzonām. Tādā ziņā efekts būs – būs jāsaražo vēl viens papīrs.

Avots: https://lvportals.lv/viedokli/296182-caurumi-arzonu-sieta-2018

 


Aizvērt






Ielādēt vairāk