Jaunumi » BDO Law

Jaunumi

 









Biznesa brokastu seminārs: Kā izvairīties no negodīgiem darījuma partneriem un droši veikt darījumus?

14.08.2018

Biznesa brokastu seminārs: Kā izvairīties no negodīgiem darījuma partneriem un droši veikt darījumus?


Šā gada 23.augustā Biznesa brokastu semināra 10.sērijā pastāstīsim par to, kā izvairīties no negodīgiem darījuma partneriem. Atklāsim veiksmīgu darījumu procesu un sniegsim padomus komerctiesību, kā arī nodokļu jomā.

Seminārs ir paredzēts dažāda mēroga uzņēmējiem, nodaļu vadītājiem.

Pasākumā diskutēsim par divām apakštēmām:

PADOMI DROŠU DARĪJUMU VEIKŠANĀ. Diskusiju vadīs BDO Law jurists Toms Bordāns:

  • Darījumu partnera izpēte pirms līguma noslēgšanas
  • Līguma izstrāde
  • Strīdu risināšana par saistību izpildi ar darījumu partneri

DARĪJUMU NODOKĻU RISKI UN SEKAS. Diskusiju vadīs BDO Latvia vecākais nodokļu konsultants Valts Stūrmanis:

  • Darījuma partnera izvērtējuma pienākums - tiesu judikatūra
  • Eiropas komisijas un VID ieteikumi – riska kritēriji
  • Ieskats PVN sistēmas nākotnē

SPIEDIET ŠEIT, LAI PIEREĢISTRĒTOS

 


Lasīt vairāk

Datums: 2018. gada 23.augusts.

Laiks: Reģistrācija un brokastis plkst. 9.10. Diskusijas sākums plkst. 9.30 

Vieta: BDO Law birojs, Kaļķu iela 15, 3. stāvs, Rīga

Dalība: bez maksas, vietu skaits ierobežots.

Pieteikšanās līdz 20.augustam.


Aizvērt



Vai uzņēmuma dibinātājam nepieciešama uzturēšanās atļauja?

31.07.2018

Vai uzņēmuma dibinātājam nepieciešama uzturēšanās atļauja?


BDO Law vecākais jurists Artūrs Surmovičs sniedz atbildi uz portāla “iTiesības” lasītāja jautājumu, vai Krievijas pilsonim, kurš ir dibinājis uzņēmumu Latvijā, ir nepieciešams saņemt darba un uzturēšanās atļauju Latvijā.


Lasīt vairāk

Krievijas pilsonis ir dibinājis SIA Latvijā. Saimnieciskajā darbībā plānots pirkt preces no Latvijas un Eiropas Savienības (ES) valstīm un pārdot Krievijas uzņēmumam. Vai Krievijas pilsonim – īpašniekam, lai veiktu saimniecisko darbību, nepieciešams uzreiz saņemt uzturēšanās atļauju un būt darba attiecībās?

Uzturēšanās atļauju un darba tiesisko attiecību aspekti ir to jautājumu vidū, kas ir ļoti aktuāli ārvalstu (it īpaši valstu, kas nav ES) pilsoņiem, dibinot uzņēmumu vai uzsākot uzņēmējdarbību Latvijā. Atbildes uz šiem jautājumiem ir cieši saistītas ar to, kādā veidā persona plāno organizēt savu darbību, tāpēc iespējamas situācijas, kad uzturēšanās atļaujas ir nepieciešamas. Tas pats attiecas uz nodarbinātību, proti, darba līguma noslēgšanu starp uzņēmumu un valdes locekli.

Valdes locekļa amata pienākumu pildīšanai darba līgums nav obligāts, un pienākumi var tikt veikti uz citu līgumu, piemēram, pilnvarojuma līguma pamata. Taču tas nenozīmē, ka uzņēmums un valdes loceklis nav tiesīgi savā starpā nodibināt darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu. Saskaņā ar Imigrācijas likuma (IL) normām valdes loceklim nav arī nepieciešams saņemt apliecinājumu par tiesībām uz nodarbinātību pie noteikta darba devēja un noteiktā specialitātē.

Attiecībā uz uzturēšanos jānorāda, ka valdes loceklis, kurš nav Latvijas vai ES pilsonis, var tiesiski uzturēties Latvijas teritorijā, ja pastāv kāds no turpmāk norādītajiem pamatiem:

ilgtermiņa vīza. Valdes loceklim izsniegta ilgtermiņa vīza dod iespēju uzturēties Latvijā un citu Šengenas valstu teritorijā līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu laika posmā, dienu skaitu summējot neatkarīgi no atrašanās vietas;
uzturēšanās atļauja. Ja valdes loceklim nepietiek ar 90 dienām, viņš var saņemt uzturēšanās atļauju. Tomēr jāņem vērā, ka pieprasīt uzturēšanās atļauju ne ilgāk kā uz 5 gadiem var, ja komercsabiedrība ir ierakstīta komercreģistrā ne mazāk kā 1 gadu pirms uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas, tās saimnieciskā darbība ir aktīva un dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai (LR), un uzņēmuma pamatkapitāls ir ne mazāks par 2800 EUR. Papildus minētajam atbilstoši IL iespējams saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz 3 gadus, ja uzņēmums plāno īstenot aktivitātes ar mērķi radīt vai attīstīt inovatīvu produktu.
Apkopojot iepriekš minēto, var secināt, ka uzturēšanās atļauja būs nepieciešama un ieteicama tajos gadījumos, kad valdes loceklis plāno ilgstoši uzturēties LR vai Šengenas valstu teritorijā. Savukārt, ja ilgstoša uzturēšanās nav nepieciešama, piemērota būs ilgtermiņa vīza.

 


Aizvērt



Biznesa brokastu seminārs darba devējiem par koplīguma tiesiskajiem un juridiskajiem aspektiem

16.07.2018

Biznesa brokastu seminārs darba devējiem par koplīguma tiesiskajiem un juridiskajiem aspektiem


Aicinām darba devējus apmeklēt mūsu Biznesa brokastu semināru šī gada 26.jūlijā, kurā stāstīsim par koplīguma juridiskajiem un nodokļu aspektiem.

Darba koplīguma noslēgšana ir pozitīva sociālā dialoga rezultāts starp darba devēju un ņēmēju. Darbiniekus šajā procesā pārstāv arodbiedrība vai pilnvarotie pārstāvji, bet darba devējam pašam ir jāiedziļinās juridiskajās un nodokļu niansēs, lai iegūtu sev izdevīgāko rezultātu. Turklāt, līdz ar pēdējiem grozījumiem Darba likumā, ir vēl vairāk aktualizēts ģenerālvienošanās noslēgšanas jautājums.

Pasākumā diskutēsim par divām apakštēmām:

DARBA KOPLĪGUMA NOSLĒGŠANAS TIESISKIE ASPEKTI - BDO Law juriste, Dārta Eglīte

- Noslēgšanas process un iekļaujamie jautājumi
- Ģenerālvienošanās noslēgšanas izaicinājumi
- Koplīguma noslēgšana - ieguldījums attīstībā

NODOKĻI UN KOPLĪGUMS - BDO vecākais nodokļu eksperts, Valts Stūrmanis 

- Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)
- Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN)
- Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

 

SPIED ŠEIT, LAI REĢISTRĒTOS

 


Lasīt vairāk

Laiks: 26.jūlijs

Ierašanās un brokastis plkst. 09:10-09:30

Diskusija plkst. 9:30-10:30

Vieta: BDO Law birojs, Kaļķu iela 15, 3.stāvs, Rīga

Semināra valoda: latviešu

Dalība: bez maksas

Informācija: info@bdolaw.lv, +371 6722 2237

Lūgums pieteikt savu dalību online reģistrācijas formā līdz šī gada 23.jūlijam!


Aizvērt



Pie medus poda – tikai bez soda punktiem.

13.07.2018

Pie medus poda – tikai bez soda punktiem.


ZAB BDO Law vecākais jurists un konkurences tiesību prakses vadītājs Andis Kārkliņš izklāsta karsto situāciju par taksometru novietošanas problēmu pie lidostas Rīga, sniedz savu viedokli un salīdzina ar citu Eiropas valstu pieredzi, kā arī sniedz priekšlikumus situācijas sakārtošanai.


Lasīt vairāk

Taksometru problēmas starptautiskajā lidostā “Rīga” izraisījušas aktīvu viedokļu apmaiņu publiskajā telpā. Daudzi viedokļa paudēji uzskata, ka būtiski tiek iedragāts Latvijas valsts tēls ārvalstu tūristu acīs, citi norāda uz jomas nesakārtotību un uzraugošo iestāžu nespēju likumdošanas izstrādē. Kas ir cēlonis šābrīža situācijai un sabiedrības negatīvajam viedoklim un kā risināt taksometru jautājumu lidostā “Rīga”?

Pārmaiņas lidostas teritorijā sākās 2017. gada rudenī pēc Augstākās tiesas sprieduma, kas lidostai noteica pienākumu nodrošināt taksometriem piekļuvi tās teritorijai pēc vienlīdzīgiem nosacījumiem. Lidosta bija noteikusi savu kārtību taksometra novietošanai un stāvēšanai, piešķirot priviliģētu stāvokli divām taksometru firmām. Tomēr tiesa norādīja, ka, tā kā lidostas teritorijā Mārupes novada dome nebija izveidojusi taksometru stāvvietu, lidostai pašai nebija tiesību to darīt. Lidostai tiesas spriedums uzlika par pienākumu nojaukt barjeru, kas bija paredzēta taksometru stāvēšanai joslā pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā, tas ir, pie atlidošanas jeb tā sauktā “zelta kilometra”. Šī sprieduma izpildes sekas – taksometru nepieejamība Baltijas lielākajā lidostā, “uzpūstas” un kvalitātei neatbilstošas braucienu cenas, apvainojušies tūristi, sabojāts valsts tēls – acīmredzami norāda, ka lidostai steidzami nepieciešamas pārmaiņas, lai sakārtotu šo jucekli. Rīga nav vienīgā pilsēta uz pasaules kartes, kuru piemeklējušas līdzīgas problēmas, tāpēc daudz ko var mācīties no citās valstīs ieviestiem risinājumiem.

Citu valstu pieredze

Aplūkojot situāciju citās valstīs šajā aktuālajā jautājumā, secināms, ka problēmu Rīgas lidostā var atrisināt salīdzinoši viegli. Par piemēru var ņemt dažādos modeļus un pieejas, kas ieviestas lielo valstu lidostās, kur pasažieru plūsma ir ievērojami lielāka nekā lidostā “Rīga”.  Piemēram, Zaventemas lidostā Briselē taksometru pakalpojuma sniedzējiem ir nepieciešamas speciālas licences, lai sniegtu savus pakalpojumus lidostas teritorijā, bet Šarla de Golla lidostā Parīzē vajadzīga gan licence, gan tiek noteikts konkrēts skaits reižu, cik viens taksometrs ar izsniegto licenci var iebraukt lidostas teritorijā dienas laikā. Lai saņemtu speciālo “lidostas licenci”, taksometriem būtu jāizpilda vairāki kritēriji, piemēram, noteikts vadītāja stāžs, soda punktu neesamība, automašīnas vecums, automašīnas ekoloģiskums. Ievērojot, ka lidosta ir, iespējams, vieglākais taksometru ienākumu avots, kas turklāt bieži tiek izmantots negodprātīgi, paļaujoties uz tūristu nezināšanu, kāpēc gan nenoteikt šādus kvalitātes un drošības kritērijus?

Arlanda lidostā Stokholmā speciālas licences nepastāv, taču ir izveidota rotācijas sistēma, ko pārvalda neatkarīga kompānija, kas izvērtē taksometru kompāniju spējas sniegt noteiktiem standartiem atbilstošus pakalpojumus. Piemēram, ja taksometru kompānija apliecina, ka tā spēj izpildīt konkrētus kritērijus, ar to tiek noslēgts līgums un uzraugošā kompānija ļauj konkrētā uzņēmuma taksometriem iebraukt teritorijā. Pēc būtības šis risinājums ir līdzīgs “lidostas licenču” sistēmai, bet šajā gadījumā ir iespējama stingrāka kontrole. Viena no interesantākajam prasībām Arlandas lidostā ir automašīnas “ekoloģiskās draudzības” izvērtēšana, kas tieši ietekmē gaidīšanas laiku rindā. Proti, ja taksometra vadītājam ir elektroauto, tad teorētiski viņam tiek nodrošinātas prioritāras tiesības sniegt pakalpojumus. Līdzīgs risinājums ir ieviests Šipholas lidostā Amsterdamā. Tajā taksometram jābūt reģistrētam noteiktā reģistrā un jāatbilst noteiktām prasībām, un reģistra uzturētājs uzrauga taksometru atbilstību šīm prasībām. Savukārt Budapeštas lidostā tiek rīkots publiskā iepirkuma konkurss, kur konkursa kārtībā izvēlas taksometra operatoru uz pieciem gadiem.

Nesen jauns normatīvais regulējums spēkā stājies Helsinku galvenajā lidostā, kur vienas rindas vietā izveidotas četras rindas, un tagad lidostas klienti uz atsevišķa ekrāna var salīdzināt taksometru kompāniju tarifus. Katras taksometra kompānijas ekrānā ir redzama sākuma cena un kilometra izmaksas, kā arī fiksētās cenas piedāvājumi, kas ir atkarīgi no klienta izvēlētā galamērķa. Atkarībā no tā, kura taksometru firma tiek izvēlēta, iekāpšanas cena svārstās no 8,50 līdz 12 eiro, bet maksa par kilometru – no 1,39 līdz 1,55 eiro. Savukārt, izvēloties braucienu par fiksētu cenu, piemēram, pirmdienā brauciens no lidostas līdz Helsinku centram izmaksās 39 līdz 43 eiro. Pagaidām gan tukša ir ceturtā rinda, kas paredzēta neatkarīgajiem operatoriem, piemēram, Taxify, vai līdzīga pakalpojuma sniedzējiem.

Priekšlikumi un ieteikumi taksometru nozares sakārtošanā

Runājot par taksometru sniegto pakalpojumu cenām, daudzās lidostās Eiropā ir noteikti maksimālie tarifu griesti, kas atvieglo dzīvi gan pakalpojuma sniedzējam, gan pakalpojuma saņēmējam. Redzams arī, ka savstarpējais konkurences līmenis tiek noturēts diezgan augsts. Apskatītie risinājumi ir šķietami trāpījuši mērķī, radot patērētājiem un pakalpojumu sniedzējiem pieņemamus apstākļus. Tomēr ceļš uz mērķi nevienā gadījumā nav bijis viegls, jo katra valsts ir veltījusi ievērojamu laiku, lai identificētu iespējamos konkurences tiesību riskus, ko rada vai var radīt katrs no risinājumiem. Arī Satiksmes ministrijas darba grupai, vērtējot Ekonomikas ministrijas iesniegtos priekšlikumus situācijas risināšanai starptautiskajā lidostā “Rīga”, ir jāpievērš rūpīga uzmanība potenciālā risinājuma konkurences tiesību riskiem. Prasībām ir jābūt objektīvi pamatotām un adekvātām, kā arī balstītām uz godīgas konkurences principiem. Darba grupai jāizvairās no pārregulācijas, kas var rezultēties pakalpojumu sniegšanas monopolizēšanā un būtiskā sadārdzināšanā. Svaru kausa noliekšana tikai nedaudz vairāk par labu vienai vai otrai iesaistītajai pusei var radīt mākslīgus un nepamatotus ierobežojumus konkurencei vai nesamērīgi kaitēt patērētājiem.


Aizvērt



Biznesa brokastu seminārs: Aktuālākais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomā

04.07.2018

Biznesa brokastu seminārs: Aktuālākais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomā


Ielūdzam uz Biznesa brokastu semināra 7.sēriju šī gada 12.jūlijā, kurā pastāstīsim par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas juridiskajiem aspektiem, sekām par normatīvo aktu neievērošanu, kā arī dalīsimies ar praktiskiem ieteikumiem par iekšējās kontroles sistēmas izveidi.

Seminārs ir paredzēts nebanku kreditētāju un parādu piedzinēju jomas pārstāvjiem, kā arī citiem interesentiem.

KĀPĒC IR VAJADZĪGA IEKŠĒJĀS KONTROLES SISTĒMA? - vada BDO Law vecākais jurists, Artūrs Surmovičs

  • Kas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana?
  • Iekšējās kontroles sistēmas mērķi un uzdevumi
  • Kādām prasībām ir jāatbilst iekšējās kontroles sistēmai?

GROZĪJUMI NOTEIKUMOS PAR SPECIĀLO ATĻAUJU PATĒRĒTĀJU KREDITĒŠANAS PAKALPOJUMU SNIEGŠANAI - vada BDO Law juriste, Justīne Tomsone

  • Izmaiņas patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju ikdienas darbā saistībā ar grozījumiem normatīvajos aktos
  • Sekas par normatīvo aktu neievērošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā
  • Noteikumu analīze parādu piedzinējiem

SPIEDIET ŠEIT, LAI REĢISTRĒTOS 

 

 


Lasīt vairāk

Laiks: 2018. gada 12.jūlijs. Reģistrācija un brokastis plkst. 9.10. Diskusijas sākums plkst. 9.30

Pasākuma ilgums: aptuveni 1,5 h

Vieta: BDO Law birojs, Kaļķu iela 15, 3. stāvs, Rīga

Semināra valoda: latviešu

Dalība: bez maksas


Aizvērt






Ielādēt vairāk