Jaunumi » BDO Law
  • Atpakaļ
  • Likumprojekts: Diasporas likums

    Autors: Artūrs Surmovičs - 08.06.2018

    Likumprojekts: Diasporas likums

    Diasporas likuma likumprojekts tika pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā 24.05.2018. un iesniegts otrajā lasījumā. Priekšlikumi tiks pieņemti līdz 20.06.2018. 

    Diasporas likuma mērķis ir stiprināt piederības sajūtu Latvijas valstij, attīstīt Latvijas kultūru un valodu ārzemju kopienās, veicināt diasporas iesaisti vēlēšanās, padarīt pieejamāku vēlēšanu procedūru. Kā viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem ir veicināt reemigrācijas procesu un nodrošināt reemigrantiem labvēlīgus apstākļus, pārceļojoties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.


    Diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojoša Latvijas piederīgo kopiena un indivīdi, kuri savu piederību saista ar Latviju. Latvijas piederīgie ir ne tikai Latvijas Republikas pilsoņi, bet arī personas, kas savu izcelsmi saista ar Latviju un tās vēsturisko teritoriju, un sevi uzskata par piederīgiem Latvijai, kuri aizbrauca no Latvijas teritorijas kā uz ilgu laiku (pastāvīgu dzīvi ārzemēs), tā arī uz īsāku laiku, piemēram, studējot vai atrodoties komandējumā, bet svarīgākais ir tas, ka viņi savu piederību  saista ar Latviju.  Likumprojektā arī minēti tādi jēdzieni kā reemigrants un reemigrācija, kuri norāda uz cilvēku vai cilvēku kopienu, kuri atgriežas Latvijā un pašu atgriešanās vai pārcelšanās procesu.

    Diasporas politikas īstenošanā ir iesaistītas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības iestādes, kā arī diasporas organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas saskaņā ar vienošanos. Katrai no iestādēm vai privātpersonām likumā ir skaidri noteiktās funkcijas un uzdevumi, kurus kompetentā iestāde var veikt, balstoties uz likuma mērķi.

    Likuma trešajā nodaļā ir uzskaitīti dažāda veida pasākumi, kuri kopumā veicinās likuma mērķa izpildi. Nozīmīgākais ir tas, ka diasporas tiesību un interešu aizsardzība ir noteikta atsevišķā likumā (Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma izpratnē). Latvijas Republikas pienākums ir veicināt pilsonības iegūšanu un saglabāšanu (saskaņā ar Pilsonības likumu). No normatīvā tiesību akta teksta izriet, ka valstij uzlikts pienākums rūpēties, lai diasporas pārstāvjiem būtu iespēja piedalīties vēlēšanās, kā arī normatīvo aktu un politisko dokumentu izstrādes procesā. Lai diaspora varētu izmantot savas tiesības ar mazāku laika un naudas patēriņu, valstij ir pienākums nodrošināt e-pakalpojumu pieejamību.

    Ir svarīgi atzīmēt, ka reemigrācijas veicināšana ir viens no likuma galvenajiem uzdevumiem, tāpēc arī no tā izriet vairākas priekšrocības tiem, kuri atbrauc atpakaļ ar savu ģimeni vai ģimenes locekļiem, kuri nav Latvijas izcelsmes. Bērnus savlaicīgi ir iespējams (vēl līdz pārceļošanai) reģistrēt pirmsskolas izglītības un vispārizglītojošajās iestādēs, bet tiem ģimenes locekļiem, kuri nav Latvijas izcelsmes, valsts un pašvaldības sniedz palīdzību un atbalstu latviešu valodas apguvei. Latviešu valodas apguve dod iespēju ārzemniekiem studēt un būt nodarbinātiem Latvijas teritorijā. Pašvaldībām ir lielāka rīcības brīvība, tāpēc tās var sniegt arī cita veida atbalstu - gan materiālo, gan sociālo. Ievērojot likuma mērķi, valsts attiecībā uz tādu sociālā nodrošinājuma tiesību kā maternitātes pabalsts ievēro vienlīdzīgu attieksmi pret ES valstīs veiktām iemaksām, tāpēc, atgriežoties uz Latviju, personas nebūs nostādītas nelabvēlīgākajā situācijā. Termiņš, kurā izskata prasījumu par sociālā nodrošinājuma pakalpojumu piešķiršanu, ir tāds pats kā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju gadījumā.

    Likums paredz diasporas pārstāvjiem iespēju, papildus dzīvesvietas adresei ārvalstīs, norādīt vienu papildu adresi Latvijā. Šī tiesību norma atvieglo dažādus administratīva rakstura jautājumus cilvēkiem, kuri plāno, bet vēl nav pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Tādējādi personām būs tiesības bērnu reģistrēt pirmsskolas un vispārizglītojošās izglītības iestādē, mājokļu kredītu noformēšanai, transportlīdzekļa vadītāja apliecības iegūšanai, u.c.