Jaunumi

 









DB | Sāga tuvojas noslēgumam

22.11.2018

DB | Sāga tuvojas noslēgumam


Jaunu elektrovilcienu piegādi uztic BDO Law pārstāvētam uzņēmumam spāņu ražotājam Patentes Talgo S.L. un iepirkuma konkursa uzvarētāju pārstāvis BDO Law vecākais jurists Artūrs Surmovičs laikrakstam Dienas Bizness norādīja, ka ir iepriecināts par šo ziņu. 





Lasīt vairāk

Par to vakar medijiem paziņoja VAS Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis. Pēc viņa teiktā, spāņu Patentes Talgo S.L. 32 jaunie vilcieni, to uzturēšanai nepieciešamais aprīkojums un rezerves daļu fonds pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācība izmaksās 225,3 milj. eiro. Tā bijusi zemākā četru pretendentu nosauktā līgumcena trīs gadus ilgušajā konkursā. Šis piedāvājums bijis saimnieciski izdevīgākais arī visā vilcienu paredzētajā ekspluatācijas laikā jeb 35 gados. Vētīšanā ņemts vērā ne tikai vilcienu ražošanas un piegādes grafiks, bet arī to ikdienas uzturēšanas, tehniskās apkopes, rezerves daļu, enerģijas patēriņa u. c. izmaksas uz vienu pasažiera sēdvietas vienību. 

Uz papīra labākais 

Uzvarētāju pārstāvējušais BDO Law vecākais jurists Artūrs Surmovičs DB norādīja, ka ir iepriecināts par šo ziņu. Turpretī Škoda Vagonka reģionālais pārdošanas direktors Romans Sorkins paudis pārsteigumu par konkursa rezultātu. Pēc viņa teiktā, pretēji PV apgalvotajam, Latvija par vilcieniem samaksās kopumā par 10 milj. eiro vairāk, jo finansiāli izdevīgākais esot bijis Škodas piedāvājums. Uzņēmums plāno pārsūdzēt PV lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Iebildes ir arī Stadler, bet ceturtais pretendents CAF pagaidām konkursa rezultātu nekomentē. Savukārt PV vēlāk paziņoja, ka respektē neuzvarējušo pretendentu tiesības likumā noteiktajā kārtībā vērsties IUB. 

Bijušais PV vadītājs Andris Lubāns iepirkuma rezultātus nekomentēja, vien norādīja, ka tas ir uzņēmuma esošās vadības un iepirkuma komisijas kompetencē. Tai pašā laikā viņš pieņēma, ka lēmums bijis izsvērts un pamatots, kā arī novēlēja PV valdei novest iepirkumu līdz līgumam un vilcienu piegādei. Avoti, kas vēlējās palikt anonīmi, jau iepriekš prognozēja Talgo uzvaru, ņemot vērā ar konkursu saistītās pārsūdzības IUB. Turpretī kāds par iepirkumu informēts nozares eksperts sacīja, ka Talgo bijis labākais piedāvājums. Jautājums gan ir par to, vai arī dabā vilciens iznāks tāds, kāds ir iecerēts uz papīra. Kopumā ņemot, otrs labākais piedāvājums bijis Škodai, trešais - CAF, bet Stadler vienkārši atrakstījies. 

Laiki un cipari 

Salīdzinājumā ar Igaunijā pirms septiņiem gadiem veikto iepirkumu «esam būtiski, proti, par 22% lētāki» uz vienu sēdvietu, atzīmēja PV vadītājs. Arī uz garuma metru Latvijas iepirkums iznākot lētāks. R. J. Grigulis uzsvēra, ka viens no paredzētajiem ieguvumiem būs viena līmeņa iekāpšana vilcienos. Tam gan nepieciešams pielāgot esošos peronus, taču PV bijušas sarunas ar infrastruktūras pārvaldītāju VAS Latvijas dzelzceļš, kurš to nodrošināšot. Arī platākas durvis būs faktors, kas ļaus paātrināt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu. Vilcienus paredzēts piegādāt no 2020. gada beigām līdz 2023. gadam. Uz jautājumu, vai nevar iznākt, ka pēc vairākiem gadiem tirgus liberalizācijas gadījumā 

pakalpojuma sniegšana tiek uzticēta citam spēlētājam un jaunie vilcieni jāliek pie sētas, PV vadītājs skaidroja, ka esošais līgums ar valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) ir spēkā līdz 2024. gadam. Tajā noteikts, ka priekšnoteikums PV un ATD līguma parakstīšanai līdz 2031. gadam ir tas, ka PV līdz nākamā gada beigām paraksta līgumu par jaunu vilcienu iegādi. Tālāk, protams, var būt situācija, kad tiek uzaicināts cits operators, taču tam būtu priekšnosacījums izmantot esošo ritošo sastāvu. Runājot par iepirkuma finansējumu, R. J. Grigulis norādīja, ka par to lemts valdībā. Pēc Satiksmes ministrijas (SM) skaidrotā, Ministru kabinets ir atbalstījis jauno elektrovilcienu iegādes finansēšanas modeli, proti, vilciena iegāde tiks finansēta no valsts budžeta, uzņemoties ilgtermiņa saistības. Izvēlētais finansējuma modelis neietekmēšot citas valstij būtiskās nākotnes attīstības nozares, un SM būs jānodrošina finansējuma plūsmas uzraudzība un kontrole, lai netiktu palielināta ietekme uz valsts budžetu. 

Nevar neparakstīt 

Komentējot to, vai parakstīs līgumu ar Talgo, ja vēl nebūs izveidota jaunā valdība, R. J. Grigulis norādīja, ka līguma parakstīšana ir pilnīgi neatkarīga no jebkāda politiskā procesa un ir jāievēro PV iekšējā procedūra. Lai izpildītu līgumā ar ATD paredzētos pienākumus pasažieru pārvadājumu jomā, «mums ir jāparaksta līgums». Uz norādi, ka iepriekšējie konkursi izgāzās saistībā ar dažādām kustībām valdībā, PV vadītājs uzsvēra: «Mēs darīsim visu, lai līgumu parakstītu.» Atbildot uz jautājumu, vai šādi vilcieni, kādus plānots piegādāt Latvijai, jau kaut kur kursē vai tiek ražoti, R. J. Grigulis norādīja, ka «šis jautājums būtu jāprasa ražotājam», taču visi ražotāji pielāgojuši savus vilcienus PV prasībām. Pēc viņa teiktā, ne PV, ne IUB neesot šaubu par pretendentu spējām saražot vilcienus pēc izvirzītajām prasībām. 

Cenas kāpj 

Uz jautājumu, vai netiks celtas biļešu cenas, PV vadītājs norādīja, ka, kopumā skatoties, izmaksas ar jaunajiem vilcieniem samazināsies, jo esošo ritošo sastāvu pastāvīgi nepieciešams atjaunot. Tai pašā laikā elektrības cenas kāpj, darbaspēka izmaksas pieaug. Tāpat papildu investīcijas izriet no dažādiem normatīvajiem aktiem, piemēram, nepieciešams iegādāties jaunus kases aparātus. Viņš pieļāva iespēju, ka, palielinoties dažādām izmaksām, nākotnē var nākties cenas pārskatīt. Tas gan esot ATD un Sabiedriskās transporta padomes kompetences jautājums. 

Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības pārstāvis Vladimirs Novikovs atzīmēja, ka šobrīd PV visjaunākajam vilcienam jau ir 30 gadi, esošo vilcienu uzturēšana esot ļoti dārga, jo rezerves daļas tiem ražotas netiek, līdz ar ko to pasūtīšana ir līdzvērtīga ekskluzīvu preču iegādei. Pēc viņa teiktā, baltkrievi, igauņi un somi brauc ar Stadler, lietuvieši - ar Škodām. Savukārt Francijā viņam bijusi iespēja apskatīt Talgo piepilsētas vilcienus: «Ceru, ka viņi saražos arī mums.» Uz jautājumu, vai viņam ir ticība, ka šoreiz iepirkums izdosies, jo kopš jaunu vilcienu iegādes uzsākšanas pirms deviņiem gadiem nomainījušās piecas PV valdes, viņš norādīja: «Ticība ir ļoti liela, jo šos vilcienus (nākotnē) ekspluatēt vairs nevaram.» Esošo, novecojušo ritošo sastāvu, visticamāk, pārdos izsolē, atzīmēja R. J. Grigulis. Pēc viņa teiktā, uzņēmums jau tagad skatās uz otrreizējiem tirgiem NVS valstīs, kur varētu nākotnē vilcienus pārdot. Jāatgādina, ka sākotnēji 

konkurss par jaunu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu iegādi tika izsludināts 2009. gada novembrī. Pirmajā iepirkumā, kur tika paziņots uzvarētājs, laurus plūca CAF, taču valdībai nebija pieņemami līguma nosacījumi, otrajā - Stadler, taču valdība uzskatīja, ka PV elektrovilcienu nomu atļauties nevar. 

Pēc Pasažieru vilciena teiktā, būtiskākie uzlabojumi salīdzinājumā ar esošo ritošo sastāvu būs viena līmeņa iekāpšana vilcienos un viena līmeņa grīdas visā vilciena salonā, klimata kontrole, mūsdienu prasībām atbilstošas labierīcības, kas pieejamas arī pasažieriem ar īpašām vajadzībām, ievērojami platākas durvis, video un audio informēšanas, kā arī biļešu pašvalidācijas iekārtas. 

Viss raksts PDF: Sāga tuvojas noslēgumam


Aizvērt



DB | Izpētīt sīki un smalki

13.11.2018

DB | Izpētīt sīki un smalki


ASV tirgus Latvijas uzņēmumiem ir gana iekārojams kumoss, ko daudzi jau spējuši nokost; lai tas izdotos veiksmīgi, ir jāzina ASV tiesību normas.

Zvērinātu advokātu biroja BDO Law vecākā juriste Anna Mandel komentē jauno BDO Law pakalpojuma- ASV juridiskā atbalsta dienesta nepieciešamību laikrakstam Dienas Bizness. "Atgriežoties Latvijā, radās ideja, ka varētu te veidot šādu atbalsta dienestu, jo klientiem gan Latvijā, gan citās Baltijas valstīs ir daudz jautājumu, piemēram, par ASV banku darbību un normatīviem un arī par ekonomiskajām sankcijām," viņa skaidro.  


Lasīt vairāk

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) ir Latvijas stratēģiskais partneris un sabiedrotais. 

Tirdzniecības dinamika starp Latviju un ASV pēdējos gados ir stabila, ar tendenci apjomiem palielināties, norāda Ārlietu ministrija (ĀM). Latvijas pakalpojumu eksporta apjoms uz ASV 2017. gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 109 milj. 
eiro, kas ir par 36% vairāk nekā tādā pašā periodā vēl gadu iepriekš. Savukārt pakalpojumu imports no ASV veidoja 53 milj. eiro. 2017. gada preču kopējais apgrozījums starp abām valstīm sasniedza 451,38 milj. eiro, kas ir par 78% jeb 198 milj. eiro vairāk nekā 2016. gadā. 

Eksports uz ASV 2017. gadā pieauga par 88% jeb 132 milj. eiro, savukārt imports – par 65% jeb 66 milj. eiro. 
Vairāki Latvijas uzņēmumi ir izveidojuši savas pārstāvniecības, piemēram, Kalifornijā, Džordžijā un Ziemeļkarolīnā. 
Latvijas uzņēmumiem ASV tirgus ir iekārojams, ņemot vērā tā apjomu un sniegtās iespējas. Tomēr jāņem vērā, ka ASV likumi atšķiras no Latvijas likumiem, līdz ar to būtu rūpīgi jāiepazīstas ar tiem, pirms slēdz kādu līgumu. 

Saredz iespēju 

Lai palīdzētu klientiem, kam ir interese vai arī jau bizness un sadarbības partneri ASV, ZAB BDO Law atklājis ASV juridiskā atbalsta dienestu. Tas ir pakalpojums Baltijas valstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas nodarbojas ar starptautisko tirdzniecību un ko ietekmē ASV likumi un uzliktās sankcijas. ASV juridiskā atbalsta dienests dibināts, lai piedāvātu juridiskās konsultācijas ASV tiesību jautājumos, veicinot ASV un Baltijas valstu uzņēmēju sadarbību, atbalstītu Latvijas uzņēmumus, kas strādā ASV tirgū, sadarbojas ar partneriem vai vēlas ieiet šajā tirgū. Idejas autore ir ZAB BDO Law vecākā juriste Anna Mandel, kura šā gada vasarā sāka darbu birojā un ir viena no reemigrācijas plāna dalībniecēm. Viņa ir dzimusi Latvijā, bet uzaugusi ASV, kur beigusi Jēlas Universitāti un ieguvusi doktora grādu Bostonas Tiesību koledžā, līdz ar to ASV likumdošana viņai nav sveša. «Atgriežoties Latvijā, radās ideja, ka varētu te veidot šādu atbalsta dienestu, jo klientiem gan Latvijā, gan citās Baltijas valstīs ir daudz jautājumu, piemēram, par ASV banku darbību un normatīviem un arī par ekonomiskajām sankcijām,» viņa skaidro. Bieži vien ir jautājumi par to, kas būtu jādara un jāievēro no likumiskā viedokļa, lai uzņēmums varētu startēt ASV tirgū un strādāt ar partneriem tur, kādi ir riski un kādas ir iespējas. Tāpat ir jautājumi par juridisko uzraudzību, kādas ir atšķirības, salīdzinot ar Latviju, kā arī citi jautājumi. Tie skar ne tikai tos uzņēmumus, kas sadarbojas ar ASV, bet arī tādas kompānijas, kuru partneri ir pakļauti ASV izdotajām sankcijām, līdz ar to bieži vien pašiem uzņēmumiem ir grūti saprast, vai tos kas tamlīdzīgs skar un kādas prasības ir jāievēro. Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vadītājs Kristaps Soms norāda, ka šāda pakalpojuma izveide ir būtisks atbalsts uzņēmumiem, jo ASV regulējums ir atšķirīgs no Latvijā un Eiropā pastāvošā. Tas var atšķirties pat štatu robežās, līdz ar to šāda juridiskā palīdzība palīdzētu izvairīties no iespējamām kļūdām. «Redzam, ka veidojas aizvien lielāka sadarbība starp Latvijas un ASV uzņēmumiem, un tas ir labi, ka Latvijas kompānijas saskata iespējas ASV tirgū, jo tik mazai ekonomikai ir svarīgi augt un iekarot eksporta tirgus. Protams, sadarbība starp Latviju un ASV ir salīdzinoši zemā līmenī, salīdzinot ar citiem reģioniem, jo šo tirgu nav viegli iekarot. 

Ir labi, ka ir izveidota šāda palīdzība. Šis ir pirmais solis, lai ASV kļūtu par «atslēgas » tirgu,» norāda K. Soms. 

Strīdu gadījumos 

«Pakalpojumu jomā arī par relokācijas un imigrācijas pakalpojumiem nereti līgumi tiek slēgti ar starptautiskām kompānijām, daudzas no kurām reģistrētas ASV, tāpēc bieži šie starptautiskie sadarbības partneri un klienti vēlas slēgt līgumus, balstītus kādas konkrētas ASV pavalsts tiesību normās. Mazām un vidējām kompānijām var būt sarežģīti pārzināt šo dažādo tiesību normu atšķirības. 

Tas ir īpaši svarīgi, ja rodas domstarpības un jārisina kādi strīdīgi jautājumi,» norāda uzņēmuma SIA Internatinal mobility izpilddirektore Iveta Berkolde. 

BDO Law p iedāvātie p akalpojumi u n zināšanas būs noderīgas ne tikai lielajām, starptautiskajām kompānijām, bet arī citiem uzņēmumiem, kas sadarbojas un sniedz pakalpojumus ASV reģistrētām kompānijām. Viņa atzīmē, ka ir bijuši gadījumi, kad līgums nav parakstīts, jo nav bijusi iespēja iztulkot ASV tiesību normas, kas tajā ietvertas. Arī uzņēmumiem, kas tik tikko iegājuši ASV tirgū, pirms līguma parakstīšanas, nemaz lāgā to neizlasot, būtu ieteicama konsultācija ar juristu, jo tas var radīt nopietnas sekas nākotnē. Īpaši tas attiecas uz piebildēm ar sīko druku. 

VAS Latvijas dzelzceļš norāda, ka uzņēmumam ir svarīgi izprast, vai un kā ASV sankcijas ietekmē sadarbību ar esošajiem tā partneriem. 

Zvērinātu advokātu biroja TGS Baltic partnere un zvērināta advokāte Andra Rubene norāda, ka birojā ar jautājumiem, kas skar ASV normatīvus, vēršas arī, piemēram, uzņēmumi, kuriem saistītās kompānijas bāzējas ASV un ir nepieciešams nodrošināt atbilstību pretkorupcijas un tamlīdzīgiem ASV tiesību aktiem. 

«Kaut arī ar tamlīdzīgiem jautājumiem pie mums vēršas regulāri un pietiekami bieži, tomēr, salīdzinot ar citiem jautājumiem, kurus risinām, to proporcija ir neliela,» atzīst A. Rubene. Jāatgādina, ka šā gada pavasarī ASV prezidenta Donalda Trampa un Baltijas valstu prezidentu tikšanās ietvaros organizētajā ASV–Baltijas Biznesa samitā tika novērtēts līdz šim paveiktais ekonomiskajā sadarbībā un iezīmēti potenciālie nākotnes sadarbības virzieni. Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle pēc šīs tikšanās atzīmēja, ka aktīva sadarbība ar ASV ļaus pārsturukturēt Latvijas tautsaimnniecību atbilstoši digitālā laikmeta iespējām. 

Raksts PDF: Izpētīt sīki un smalki


Aizvērt



Bilances Juridiskie padomi | Kā pasargāt biznesu no negodīgiem darījumu partneriem

09.11.2018

Bilances Juridiskie padomi | Kā pasargāt biznesu no negodīgiem darījumu partneriem


"Praksē sastapties ar negodīgiem darījumu partneriem biznesā nav nekas neierasts. Lai kā arī mēģinātu novērst šādu iespēju, jāatzīst, ka pilnībā izvairīties no zaudējumiem, kurus rada šādi darījumu partneri, nav iespējams. Tomēr ir svarīgi novērst vai samazināt negodīgu darījumu partneru radīto zaudējumu iespējamību un apmēru vismaz tādos darījumos, kuri var radīt būtiskus riskus uzņēmējdarbībai", BDO Law jurists Toms Bordāns dalās ar padomiem uzņēmējiem rakstā žurnālā Bilances Juridiskie Padomi.


Lasīt vairāk


Aizvērt



Jurista vārds | Ekspertīzes problemātika civilprocesā

15.10.2018

Jurista vārds | Ekspertīzes problemātika civilprocesā


BDO Law jurists, advokāta palīgs Toms Bordāns uzrakstījis rakstu "Ekspertīzes problemātika civilprocesā" juridiskajam ikmēneša izdevumam Jurista vārds, kurā apskata ekspertīzes tiesisko regulējumu civilprocesā.

Civilprocesa likums paredz skaidru kārtību, kādā ir veicama ekspertīze. Tomēr tajā pašā laikā tiesa pieļauj arī dažādu ārpustiesas speciālistu atzinumu pievienošanu lietas materiāliem, kvalificējot tos kā rakstveida pierādījumus. Vēl jo vairāk – nereti tiesa vērtē ārpustiesas speciālistu atzinumus ar tādu rūpību kā tiesas procesa ceļā iegūtus eksperta atzinumus. Tā rezultātā rodas pat situācijas, ka abas puses iesniedz savus ārpustiesas ceļā iegūtos speciālistu atzinumus ar pretējiem secinājumiem, bet neprasa ekspertīzes veikšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma regulējumu.

Ar šo rakstu autors vēlētos uzsākt diskusiju par nepieciešamību risināt problēmas, kas saistītas ar eksperta atzinuma kā pierādīšanas līdzekļa izpratni civilprocesā. Autors norādīs uz vairākām problēmām līdzšinējā izpratnē par eksperta atzinuma novērtējumu tiesu praksē un piedāvās iespējamos risinājumus. 


Lasīt vairāk

Avots: Jurista vārds 2018.gads 25.septembris nr. 39 (1045) “Ekspertīzes problemātika civilprocesā”

Lasi rakstu PDF


Aizvērt



DB | Vai mākslīgais intelekts ievēro konkurences tiesības?

28.09.2018

DB | Vai mākslīgais intelekts ievēro konkurences tiesības?


BDO Law vecākais jurists Andis Kārkliņš laikraksta Dienas Bizness rakstā analizē cenu noteikšanas algoritmu aktualitāti, sniedz ieskatu to neviennozīmīgajā vērtējumā un to pielietošanā Eiropas Savienībā. 


Lasīt vairāk

Konkurences tiesību joma nav izņēmums - arī to ir skāris tehnoloģiju laikmets un digitālā revolūcija. Līdz ar mākslīgā intelekta nerimstošo attīstību ir būtiski uzlabojušās uzņēmumu spējas vēl nepieredzētos apjomos apstrādāt, uzglabāt un analizēt datus par saviem klientiem un konkurentiem. Viens no tehnoloģiskās attīstības rezultātiem un pēdējā laika strīdīgākajiem un apspriestākajiem tematiem Eiropas konkurences tiesību ekspertu vidū ir cenu noteikšanas algoritmi.

Viedokļi ir diametrāli pretēji. Vienā frontes pusē ir eksperti, kas uzskata, ka cenu noteikšanas algoritmi nelabvēlīgi ietekmē konkurenci, savukārt otrā pusē - eksperti, kas uzstāj, ka algoritmi var būt efektīvs līdzeklis, kas veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem. 

Cenu noteikšanas algoritms ir aprēķinu sistēma konkrētu ievades datu pārveidošanai par tādām cenām, kādas attiecīgajā brīdī tiek pieprasītas. Katrā konkrētajā nozarē cenu algoritmu uzņēmums izveido individuāli, izvēloties tieši savai nozarei atbilstošos ievades datu kritērijus, lai nodrošinātu, ka tieši viņa piedāvātais pakalpojums vai produkts ir viskonkurētspējīgākais. Parametri var būt ne tikai konkurentu cenas, bet arī, piemēram, tirgus nosacījumi, varbūtības un statistiskā informācija, klienta personas dati un izmērāmi paradumi un lojalitātes karšu uzkrātie dati. Algoritmu galīgais mērķis -pēc iespējas vairāk uzlabot pārdevēja peļņas rādītājus.

Mākslīgais intelekts ļauj algoritmiem darboties patstāvīgi un mašīnmācīšanās ceļā automātiski pielāgo tos dažādiem tirgus parametriem, lai noteiktu optimālo cenu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā 2017. gada ziņojumā par algoritmiem un aizliegtām vienošanām horizontālā perspektīvā izdalīja vairākus cenu noteikšanas algoritmu veidus. Starp tiem ir, piemēram: algoritmi, kurus izmanto, lai uzraudzītu cenas, par kurām vienojušies konkurenti; algoritmi, kurus speciāli izveido un izmanto, lai īstenotu iepriekšēju vienošanos; algoritmi, kurus izmanto, lai īstenotu netiešu vienošanos. Attiecīgos apstākļos katrs no šiem algoritmiem var tikts uzskatīts par LESD 101. pantā ietverto aizliegumu pārkāpumu, par ko uzņēmējam nāktos maksāt iespaidīgu soda naudu.

Jāuzsver, ka, lai gan algoritmi cenu nosaka patstāvīgi, atbildība par konkurences tiesību pārkāpumu, dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai radītajiem zaudējumiem kādam citam konkurentam būs jāuzņemas uzņēmumam. Cenu noteikšanas algoritmi rada labvēlīgāku vidi slepenu vienošanos starp uzņēmumiem noslēgšanai, līdz ar to padarot vienošanās grūtāk atklājamas un novēršamas. Vienošanās par cenu saskaņošanu vairs nav jāīsteno, rīkojot regulāras slepenas tikšanās vai apmainoties ar failiem. Pietiek izstrādāt algoritmu, kas cenas saskaņo kaut katru sekundi, ja tas ir nepieciešams konkrētajā nozarē.

Par šāda algoritma izmantošanu, nolūkā īstenot aizliegtu vienošanos, 2016. gadā Apvienotās Karalistes Konkurences un tirgus uzraudzības iestāde nolēma sodīt divas tiešsaistes kompānijas - Trod Limited un GB Eye Limited. Uzņēmumi bija savstarpēji slepeni vienojušies, ka tie saskaņos cenas plakātiem un rāmjiem, ko tie pārdeva tirdzniecības platformā Amazon.com, Cenu saskaņošana tika īstenota ar īpaši izstrādāta algoritma palīdzību, kas koordinēja abu uzņēmumu cenas, lai novērstu uzņēmumu savstarpēju konkurenci.

Tajā pašā laikā cenu noteikšanas algoritmiem ir arī vairākas priekšrocības. Piemēram, tie ļauj ātrāk un precīzāk identificēt tādus tirgu būtiski ietekmējošus apstākļus kā pieprasījuma un izmaksu izmaiņas un svārstības. Šo apstākļu priekšlaicīga identificēšana dod iespēju uzņēmējam pielāgot cenas tajā brīdī pastāvošajam cenu līmenim, tādējādi izlīdzinot pieprasījumu un piedāvājumu- ja divi uzņēmumi savstarpēji konkurē par kāda pakalpojuma cenu un saskaras ar izmaksu samazināšanu, viņi kvalitatīvāk var koriģēt savas cenas un konkurences līdzsvaru sasniegt daudz efektīvāk.

Nav šaubu, ka pieejamās informācijas un datu apjoms un tā apstrādes iespējas veicinās vēl straujāku cenu noteikšanas algoritmu attīstību un to izplatītāku pielietojumu. Tāpat nav šaubu, ka arī Latvijas uzņēmumi izmanto šādus algoritmus vairāk vai mazāk attīstītā līmenī. Citur Eiropā ar šo aktualitāti saistītie tiesību jautājumi jau tiek skatīti, un tie neizbēgami nonāks arī Latvijas Konkurences padomes darba kārtībā un vietējo konkurences tiesību konsultantu redzeslokā. 

RAKSTS PDF: Vai mākslīgais intelekts ievēro konkurences tiesības?


Aizvērt






Ielādēt vairāk