Jaunumi

 









Iespēja ir, tikai jāprot izmantot

13.09.2018

Iespēja ir, tikai jāprot izmantot


ZAB BDO Law vecākā juriste Anna Mandel izsaka dažādus priekšlikumus Latvijas šķīrējtiesu uzlabošanai laikrakstam "Dienas Bizness".


Lasīt vairāk

"Lai Latvija jurisdikcijā kļūtu pievilcīgāka komerciālam šķīrējtiesām, būtu jāsāk ar esošā Šķīrējtiesu likuma pielāgošanu.": tā DB norāda jomas eksperti. Grozījumi Šķīrējtiesu likumā, ar kuriem tika noteiktas stingrākas prasības šķīrējtiesnešiem un patstāvīgās šķīrējtiesas izveidei, kā arī stiprināts uzraudzības mehānisms, stājās spēkā pirms nepilniem diviem gadiem. Grozījumu mērķis bija atjaunot sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesām, padarīt to izveides procesu caurskatāmu un izvirzīt kvalitātes prasības. Tieslietu ministrijas ieskatā, grozījumi savu mērķi ir sasnieguši, jo pēc reformas uzsākšanas šķīrējtiesu skaits Latvijā samazinājies apmēram par divām trešdaļām. Šobrīd šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrēta 71 pastāvīgā šķīrējtiesa, liecina Uzņēmumu reģistra dati. Jāatgādina, ka 2014. gadā šķīrējtiesu skaits sasniedza 214. Zvērināts advokāts un viens no Šķīrējtiesu likuma izstrādātājiem Jānis Lapsa DB atzīmē, ka pagaidām šķīrējtiesu jomā Latvijā nekāda attīstība nav notikusi. Ir samazinājies šķīrējtiesu skaits, tomēr kopumā tās ik gadu skata tikai aptuveni 1000 lietu. Tas nozīmē, ka šķīrējtiesu skaits būtu vēl samazināms, jo daļa no esošajām joprojām nedarbojas vai, iespējams, ir izveidotas, lai veiktu kādas nelikumības. Tāpat pēdējo divu, trīs gadu laikā nav bijuši skaļi šķīrējtiesu spriedumi, kas tapuši pēc procesa pārkāpumiem. Nozares speciālisti norāda, ka Rīgai kā vietai ir visas iespējas kļūt interesantai tieši šķīrējtiesu ziņā, tomēr, lai to panāktu, Šķīrējtiesu likums ir jāpielīdzina Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) Parauglikumam.

Potenciāls ir

«Latvija ir ratificējusi Ņujorkas konvenciju un pieņēmusi Šķīrējtiesu likumu, lai uzlabotu šķīrējtiesu kvalitāti, reputāciju un ad hoc šķīrējtiesu (konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai) procesu. Rīga ir ģeogrāfiski stratēģiski izvietota, lai kalpotu par Baltijas un Ziemeļeiropas, un Austrumeiropas centru strīdu izšķiršanai, un tai ir attīstīta infrastruktūra. Nākamie soļi varētu ietvert tiesu prakses veidošanu attiecībā uz ārvalstu un vietējo šķīrējtiesu nolēmumu, kā arī pagaidu aizsardzības līdzekļu atzīšanu un izpildi, Šķīrējtiesu likuma pilnveidošanu, par paraugu ņemot UNCITRAL Parauglikumu, un Latvijas tiesību aktu pielīdzināšanu starptautiski atzītiem komerciālo šķīrējtiesu standartiem,» runājot par Latvijas potenciālu, norāda ZAB BDO Law vecākā juriste Anna Mandel. Viņa skaidro, ka pēdējā desmitgadē Latvijas uzņēmumi ir bijuši dalībnieki vairākos starptautisko komerciālo šķīrējtiesu procesos un kopš 1999. gada Latvija ir bijusi atbildētāja deviņos starptautiskos ieguldījumu strīdos, savukārt divos gadījumos kopš 2005. gada prasītājs starptautiskos ieguldījumu strīdos ir bijis no Latvijas. Neskatoties uz minēto, vairums šķīrējtiesu procesu, kuros iesaistītas puses no Latvijas, notiek ārpus Latvijas robežām, piemēram, Viļņā, Stokholmā un arvien biežāk arī Helsinkos. Šiem procesiem tiek piemēroti Stokholmas Tirdzniecības palātas Šķīrējtiesas institūta (SCC), Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) Šķīrējtiesas un citi noteikumi. Pēc A. Mandel domām, ja Rīga kļūtu par pievilcīgu vietu starptautiskiem vai vismaz Baltijas līmeņa šķīrējtiesu procesiem, šāda reputācija stiprinātu Latvijas kā neitrālas, attīstītas valsts tēlu, kurā tiesiskums un starptautiskā tirdzniecība ir nozīmīga. Līdz ar to ieguvēji būtu arī Latvijas uzņēmumi, kuri nodarbojas ar tirdzniecību Baltijas vai starptautiskā līmenī. Tas radītu papildu darbu arī vietējiem juristiem, ekspertiem, šķīrējtiesnešiem u.c. Kā arī tā būtu zīme investoriem, ka te ir uzņēmējdarbībai draudzīga vide. Kā vēl vienu no plusiem viņa min, ka, salīdzinot ar Stokholmu, Parīzi, Londonu un citām tradicionālām šķīrējtiesas procesa norises vietām, Rīga strīda pusēm būtu ekonomiski izdevīgs risinājums. Zvērināta advokāte un Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas prezidija locekle Sandra Neilande DB norāda, ka pēdējos gados, kopš grozījumiem likumdošanā un Šķīrējtiesu likuma pieņemšanas, situācija šķīrējtiesu jomā kopumā ir uzlabojusies. Šķīrējtiesu skaits ir samazinājies, atsijājot tās, kuras visdrīzāk nebija orientētas uz ilgtermiņa kvalitatīvu darbu. Pēdējā laikā šķīrējtiesas nav bijušas iesaistītas arī kādās skandalozās lietās. Tas viss ir sekmējis to reputācijas pieaugumu. Arī no vispārējās jurisdikcijas tiesnešu puses ir jūtama attieksmes maiņa, pieņemot šķīrējtiesas kā alternatīva strīdu izšķiršanas veida līdzāspastāvēšanu. Viņa arī piebilst: «Tas viss sekmē Latvijas šķīrējtiesu izvēli arī starptautisku strīdu risināšanai, jo reputācijas jautājums ir ļoti svarīgs. Mēs Latvijā esam ļoti paškritiski un nemākam izcelt savas labās puses. Diemžēl pārmērīga paškritika, kas reizēm publiski izskan starptautiskos forumos, ārvalstu uzņēmēju vidū neveicina uzticību Latvijas šķīrējtiesām.»

Vajag pielīdzināt

Latvijas Šķīrējtiesu likums nav veidots pēc UNCITRAL Parauglikuma parauga, kas tiek uzskatīts par starptautisko standartu komerciālām šķīrējtiesām, DB norāda aptaujātie jomas eksperti. Parauglikums nosaka ietvaru valstīm, kuras pārveido vai modernizē to šķīrējtiesu normatīvos aktus, piemēram, attiecībā uz šķīrējtiesas nolīguma interpretāciju, šķīrējtiesas sastāvu un jurisdikciju, pagaidu aizsardzības līdzekļiem, kā arī galīgo spriedumu atzīšanu un izpildi. Līdz šim 80 valstis 111 jurisdikcijās visā pasaulē ir pieņēmušas Parauglikumu, tajā skaitā mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši. «Latvijas Šķīrējtiesu likums nosaka prasības ad hoc šķīrējtiesu izveidošanai un darbībai, kā arī paredz noteiktas pušu materiālās un procesuālās tiesības. Tomēr tajā nav ne vārda par pagaidu aizsardzības līdzekļiem. Pretstatā Parauglikuma piedāvātajām iespējām, Šķīrējtiesu likums paredz iespēju lūgt pagaidu aizsardzības līdzekli tikai pirms procesa, bet ne tā laikā, kas bieži vien ir būtiski šķīrējtiesas procesā. Kopumā likums ir ļoti atšķirīgs no Parauglikuma un komerciālo šķīrējtiesu normatīvajiem aktiem citur. Piemēram, Latvijas likums neparedz jēgpilnu kārtību, kādā sniedzamas mutiskas liecības. Likumā ir arī citas atšķirības un trūkumi, kas kopā ar novirzēm no Parauglikuma var atturēt Baltijas un starptautiskos uzņēmumus izvēlēties Rīgu kā vietu, kurā risināt savus komerciālos strīdus. Turklāt ārvalstu investoriem un praktiķiem šis likums varētu būt grūti saprotams,» atzīmē A. Mandel. Līdz ar to Šķīrējtiesu likuma atšķirības rada šķērsli personām, kuras būtu gatavas izmantot Rīgu kā šķīrējtiesas atrašanās vietu. Zvērināts advokāts Ziedonis Odris skaidro, ka, piedaloties starptautiskajās konferencēs par šķīrējtiesu darbības jautājumiem, joprojām no ārvalstu kolēģiem nākas dzirdēt, ka Latvijā izmantot šķīrējtiesas komercstrīdu izšķiršanai ir ļoti riskanti, tāpēc to darīt šeit nav ieteicams. Kā galvenais iemesls tiek minēts lielais skaits «kabatas» šķīrējtiesu.

«Kaut arī pašlaik šķīrējtiesu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies, ārvalstu kolēģi labi atceras, ka to skaits bija vairāk nekā 200. Tāpat tiek minēts, ka mūsu Šķīrējtiesu likums neatbilst Parauglikumam, līdz ar to, viņu skatījumā, šķīrējtiesa nemaz nevar Latvijā norisināties efektīvi, jo likums neparedz šķīrējtiesas un parastās tiesas sadarbību šķīrējtiesas sastāva izveidošanā, pierādījumu iegūšanā un citos ar šķīrējtiesas procesu saistītos jautājumos. Piemēram, šķīrējtiesas lēmuma par prasības nodrošināšanu izpildē vai noraidījumu šķīrējtiesnesim izlemšanā,» skaidro Z. Ūdris, kas uzskata, ka Rīga pašlaik nevar būt pievilcīga vieta ne starptautiskajiem, ne Baltijas līmeņa šķīrējtiesas procesiem. Lai kaut ko mainītu, vispirms būtu jāsāk ar Šķīrējtiesu likuma pielāgošanu Parauglikumam, kas būtu ne vieglākais, bet noteikti ātrākais solis. Savukārt Latvijas šķīrējtiesu reputācija ārvalstu kolēģu acīs būšot jālabo vēl gadu desmitiem.

Zemākas izmaksas

«Tai pašā laikā starptautiski šķīrējtiesas procesi nav retums. Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas praksē gan biežāki ir šķīrējtiesas procesi, kur ārvalstu uzņēmējs ir viena no pusēm, kaut arī ir bijuši šķīrējtiesas procesi, kur abas puses ir ārvalstu uzņēmēji. Tomēr biežāk Rīgas Starptautisko šķīrējtiesu kā strīda risināšanas vietu puses ir izvēlējušās vai nu Latvijas uzņēmēju darījumos ar ārvalstu partneriem, vai arī ārvalstu uzņēmēji, kas veic saimniecisko darbību Latvijā, darījumos ar Latvijas partneriem. Latvijas uzņēmēji Latvijas šķīrējtiesu izvēlas visdrīzāk tādēļ, ka tas atvieglo procesu un ievērojami samazina izmaksas, savukārt ārvalstu uzņēmējiem tas atvieglo šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildi gadījumā, ja tas netiek izpildīts labprātīgi,» skaidro S. Neilande. Viņa pieļauj, ka ārvalstu uzņēmēju interesi par Latvijas šķīrējtiesām sekmē arī tas, ka procesa izmaksas ir ievērojami zemākas, salīdzinot, piemēram, ar Stokholmas šķīrējtiesu. Arī piemērojamajam likumam ir nozīme. Proti, ja piemērojami Latvijas likumi, tad vislabāk izvēlēties kādu no Latvijas šķīrējtiesām. Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā ir bijuši procesi, kuros iesaistīti komersanti no Igaunijas, Lietuvas, Moldovas, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Polijas, Islandes, Kipras, Zviedrijas u.c. valstīm, kas apliecinot Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas, kā arī Latvijas šķīrējtiesu potenciālu.

 


Aizvērt



Kardinālas pārmaiņas tiesu sistēmā nesola

31.08.2018

Kardinālas pārmaiņas tiesu sistēmā nesola


ZAB BDO Law partneris Jānis Zelmenis komentē politisko partiju priekšvēlēšanu programmās iekļautos priekšlikumus tieslietu sistēmas uzlabošanai laikrakstam "Dienas Bizness".


Lasīt vairāk

Uz Saeimas krēsliem pretendējošie politiskie spēki nesola kardinālas pārmaiņas tiesu sistēmā, kuru rezultātā Latvija varētu kļūt par starptautiskās vai vismaz reģionālās arbitrāžas centru vai modernas likumdošanas paraugu

Tāds ir A/S BDO Latvia valdes priekšsēdētāja, zvērināta advokāta Jāņa Zelmeņa ātrais vērtējums populārāko politisko spēku 4000 zīmju programmām, kuras iesniegtas Centrālajā vēlēšanu komisijā, lai kandidētu 13. Saeimas vēlēšanās. Lasot šīs programmas, viņš secinājis, ka daudziem politiskajiem spēkiem tiesiskums un ar to saistītā problemātika vispār netiek atspoguļota vai arī tā ir izteikta skaļās, bet neko nenozīmējošās frāzēs.

«Būtībā ierindas vēlētājam varētu būt grūti izprast jautājumus, kuri ir saistīti ar tiesiskumu, un tāpēc politiķu 4000 zīmju programmās vairāk domāts par pirmklasniekam uztveramām lietām,» politiķus aizstāv J. Zelmenis. Viņš kā pozitīvu piemēru min Jaunās konservatīvās partijas un arī Jaunās Vienotības priekšvēlēšanu programmas, kurās ir jaunas vēsmas.

Eksportspējīga sistēma

«Latvijas tieslietu sistēma ir mainījusies, ir redzams progress gan tās materiāli tehniskajā bāzē, gan arī Jelgavas specializētās tiesas veidolā, ir profesionāli tiesneši.

Tas ir labi, bet ar to vien nepietiek, ja mēs domājam un rīkojamies ambiciozi,» tā J. Zelmenis. Viņš norāda, ka, piedaloties dažādu valstu uzņēmēju savstarpējo darījumu un līgumu sagatavošanā, katram no līgumslēdzējiem ir savas mītnes zemes nosacījumi, kā rezultātā ir vajadzība strīdus gadījumu izšķiršanu uzticēt kādai atzītai tiesu sistēmai vai atrast piemērojamo likumdošanu. «Manā praksē ir bijušas situācijas, ka strīdus gadījumu izšķiršana un/vai piemērojama likumdošana tiek paredzēta Šveicē, Lielbritānijā, kā arī Stokholmas arbitrāžā ar Zviedrijas tiesībām, bet ne Latvijā,» stāsta J. Zelmenis.

Viņš uzskata, ka politiķi nav «uzķēruši» ideju Latviju padarīt par vietu, kur notiek starptautisko strīdu izšķiršana. «Varētu taču būt tā, ka Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji slēdz līgumu un tajā paredz, ka strīdus gadījumā vērsīsies Latvijā, lai mūsu tiesneši to izšķir,» iespējamo nākotni atklāj J. Zelmenis. Viņš arī steidz piemetināt, ka Latvija šo procesu varētu stimulēt ar pirmatklājēja statusu - normatīvo aktu regulējumu, piemēram, kriptovalūtu jautājumā. «Baidos, ka Latvija šajā jautājumā nevis pati kaut ko mēģinās radīt, bet gan gaidīs norādījumus no Briseles un Strasbūras, kaut arī, proaktīvi rīkojoties (izstrādājot savu normatīvo aktu sistēmu), būtu iespējas piesaistīt kriptovalūtu jomas darboņus Latvijai,» secina J. Zelmenis. Viņš arī norāda, ka Komerclikumā nekā attiecībā uz kriptovalūtām nav un nekā par tām nav arī nodokļu normatīvos. «Latvija dzīvo pēc pagājušā gadsimta pirmskara Civillikuma un pagājušā gadsimta beigu Komerclikumā, kas pamatā aizgūts no Vācijas analoga, bet valsts tiesu sistēmas konkurētspēju pasaulē kā eksporta pakalpojumu nodrošina nevis tikai un vienīgi profesionāli tiesneši, bet, vēl vairāk, mūsdienu ekonomikai piemērota un konkurētspējīga normatīvo aktu sistēma,» tā J. Zelmenis.

Viņaprāt, neraugoties uz to, ka Stokholma jau ir viens no starptautiskās arbitrāžas centriem pasaulē, arī Rīga un Latvija, izmantojot Zviedrijas pieredzi, var panākt tieši tādu pašu efektu. «Politiķiem būtu jāsaprot, kas ir jādara, lai Latvija kļūtu par respektablu arbitrāžas centru, bet viņi šo iespēju nav novērtējuši,» uzsver J. Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā būtu jāpiedomā, lai tiesu lietotājiem - vienkāršajiem cilvēkiem un uzņēmējiem - būtu sajūta, ka viņi tiek kvalitatīvi apkalpoti, jo šodien daudzās jomās noteicošais ir nevis tikai pakalpojuma kvalitāte un cena, bet arī lietotāju kvalitatīva apkalpošana.

Korupcijas zirdziņi

Pašreizējo valdību veidojošās partijas ir izvēlējušas atšķirīgu taktiku. «ZZS, kas ir pašreizējā premjera partija, savā priekšvēlēšanu programmā ierakstījusi plaši interpretējamu tekstu: «Drošības risku novēršanai un tiesiskuma nodrošināšanai palielināsim sabiedriskās kārtības, tiesībaizsardzības un par korupcijas apkarošanu atbildīgo iestāžu un tiesu sistēmas rīcībspēju.» Ko tas īsti nozīmēs dabā, varu tikai minēt. Bet cīņa ar korupciju bija, ir un arī būs problēma, jo ar šo sērgu cīnās visa pasaule un, protams, tā ir labs jājamzirdziņš visiem esošajiem un topošajiem politiķiem,» uzsver J. Zelmenis. Viņš norāda, ka, piemēram, politiskajai partijai No sirds Latvijai programmā vienkāršajam vēlētājam ir skaidri pateikts: «Nost ar izzadzējiem!» «Viss skaidrs. Kādi vēl paskaidrojumi un kam tie vajadzīgi?» uz jautājumu par to, ko tas nozīmē, atbild J. Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā valstiskā līmenī cīņa ar korupcijas pūķi norit jau vairāk nekā 20 gadus, bet tā vien šķiet, ka, nocērtot vienu galvu, trīs rodas vietā. «Turklāt reizēm, dzirdot stāstus par «korumpantiem» bibliotēkās un tamlīdzīgās struktūrās, kur fakta pamatā ir nevis reāla korupcija, bet gan kaut kāda cita darbība, kas vairāk raksturojama kā dokumentu nepareiza kārtošana vai kaut kas tamlīdzīgs, rodas sajūta, ka šajā jomā iestājies formālisms, kas faktiski diskreditē tā dēvētās lielās lietas, taču vienlaikus nodrošina pietiekamu lietu skaitu,» secina J. Zelmenis. «Interesants, bet īsti līdz galam neizprotams ir Attīstībai/Par! rakstītais: «Tiesa ir savlaicīga, neviens nav nesodāms, spēcīgi un neatkarīgi tiesībsargi vienlīdz stingri apkaro arī lielo korupciju.» Vai tas nozīmē, ka lielo korupciju Latvijā neapkaro un tikai mazos korumpantus liek cietumā? Vai tas nozīmē, ka būs vairāki tiesībsargi, jo Latvijā pašlaik ir viens, kurš pilda pavisam citas funkcijas, nevis nodarbojas ar korupcijas apkarošanu?» retoriski jautā J. Zelmenis. Viņaprāt, kamēr sabiedrībā būs pieprasījums pēc korupcijas apkarošanas, tikmēr arī būs attiecīgi solījumi no potenciālajiem Saeimas krēslu kārotājiem.

Septiņgades rezultāts

J. Zelmeni ir pārsteidzis Nacionālās apvienības solītais: «Turpināsim modernizēt un attīstīt tieslietu un iekšlietu jomu, kā arī paaugstināt kvalifikācijas un atbildības kritērijus tiesnešiem, prokuroriem, policistiem un citām amatpersonām.» «Un tas ir viss, ko par tieslietu jomu saka ilgstoši valdību veidojošo partiju vidū bijusī Nacionālā apvienība, kuras pārziņā Tieslietu ministrija ir jau kopš 2011. gada oktobra nogales?» retoriski jautā J. Zelmenis. Viņš atzīst, ka zem šī spēka karoga savulaik tieslietu ministra posteni ieņēma Jānis Bordāns, kurš pašlaik ir cita politiskā spēka - Jaunās Konservatīvās partijas līderis. «Varu secināt, ka šis politiskais spēks turpinās visu iesākto, bet nav skaidrs, ko un kā plāno «modernizēt un attīstīt», kaut arī, šķiet, aktuālāk ir reformēt un mainīt,» tā J. Zelmenis. Viņam šķiet pieņemami solītais - paaugstināt atbildības kritērijus -, bet neizprotami, kāpēc tas nav izdarīts šo septiņu gadu laikā. «Jautājums paliek vienīgi par frāzi «citām amatpersonām». Vai tas nozīmē paaugstināt kvalifikācijas un atbildības kritērijus arī pašam tieslietu ministram?» J. Zelmenim ir jautājums.

Vakuuma dvaka

Vairākiem politiskajiem spēkiem 4000 zīmju programmās par tiesiskumu nav ne vārda, tostarp Saskaņai, arī Latvijas Reģionu apvienībai un No sirds Latvijai. «Varbūt tas nozīmē, ka tiesiskums vēlētājiem nav svarīgs, varbūt ar šo jomu viss ir kārtībā un tajā nekas nav darāms, varbūt jāpierāda kaut kas cits,» pieļāvumu formā analizē J. Zelmenis. Viņš gan pieļauj, ka Saskaņas solīto -izvērtēsim un pārskatīsim iepriekšējo valdību nesagatavotas reformas - var attiecināt arī uz tiesiskuma bloku.

Jauns virziens

KPV LV programmā ir rakstīta piezemēta, mazo vēlētāju skaroša problēma, proti, «sakārtot likumdošanu ātro kredītu reklamēšanai un saņemšanai, lai apturētu cilvēku grimšanu parādos». «Tā ir viena atsevišķa finanšu tiesību nozare, kurai ir sakars ar sociālo atbildību, kaut arī pieaudzis cilvēks par sevi atbild pats, sabiedrībai ir jāuzņemas atbildības nastas daļa par saviem vājākajiem cilvēkiem,» analizē J. Zelmenis. Viņš salīdzinājumam min piemēru ar elektrolīnijas vadu turēšanu metra augstumā virs zemes ar uzrakstu, ka tas ir bīstami dzīvībai, jo kāds var arī netīšam tiem pieskarties.

Tiesvedības garums

«Šī pati partija sola reformēt sistēmu, lai jebkura tiesvedība varētu tikt pabeigta gada laikā - tēze nav jauna, bet tas ir visīsākais piedāvātais tiesvedības termiņš,» tā J. Zelmenis. Viņaprāt, šis saprātīgais tiesvedības termiņš ne vienā lietā vien ir kritiski pārāk garš. «Pieļauju, ka pat daža laba skaļa tiesvedība, kura ilgst vairāk nekā 10 gadus, beigsies ar tiesājamo uzvaru, nevis tāpēc, ka kāds vainīgs vai nevainīgs, bet gan tikai tāpēc, ka tiesāšanās termiņš būs bijis pārāk garš,» prognozē J. Zelmenis. Viņaprāt, tiesvedības termiņam ir jābūt saprātīgam, jo noteikt tiesvedības ilgumu - viens, divi vai trīs gadi -ir slidena nodarbe. Saprātīgu tiesvedības ilguma nozīmību saprot arī Jaunā Vienotība, kura sola panākt situāciju, ka lietas iztiesātu divos gados. «Visprofesionālākais šķiet Jaunās konservatīvās partijas solītais - efektīvas tiesu sistēmas izveide un tiesu priekšsēdētāju atbildība par tiesvedības procesu un tiesnešu profesionālās ētikas ievērošanu,» spriež J. Zelmenis.

Speciāla tiesa

Kā ļoti pozitīvu solījumu no Jaunās konservatīvās partijas J. Zelmenis min specializētu tiesu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanai. «Tikai specializējoties var radīt efektīvu tiesu, kura profesionāli spēj izšķirt strīdus un saprot visas specifiskās nianses, un Jelgavas tiesas specializācija uzņēmuma dalībnieku strīdu izšķiršanā ir pozitīvs piemērs,» norāda J. Zelmenis. Viņaprāt, šī nianse ir ļoti svarīga uzņēmējiem. «Jāsaprot, ka uzņēmējam tiesvedības gadījumā visa uzņēmuma manta ir apķīlāta, banku konti arestēti, tiesāties pat dažus mēnešus, nemaz nerunājot par gadiem, nozīmē konkrēto uzņēmumu labākajā gadījumā iekonservēt un atpalikt no konkurentiem, bet sliktākajā - apturēt biznesu, kas nozīmē tā izbeigšanos,» atgādina J. Zelmenis.

Maksātnespējas joma

Lai arī par un ap maksātnespēju tiek daudz runāts, tomēr politiskie spēki savās priekšvēlēšanu programmās tai nav veltījuši daudz uzmanības. «KPV LV daudz publiskajā telpā runā par maksātnespējas administratoriem, bet programmā nekā tāda nav,» pārsteigumu neslēpj J. Zelmenis. Viņš atbalsta Jaunās Vienotības solījumu atvērt tirgu starptautiskiem speciālistiem maksātnespējas administrēšanā. «Tas nozīmētu jaunas vēsmas, kas ir ļoti nepieciešamas šajā «pīļu dīķī»,» tā J. Zelmenis. Viņaprāt, tirgus būtu jāatver ne tikai maksātnespējas administratoriem, bet arī tiesu izpildītājiem, zvērinātiem advokātiem utt.

INFORMĀCIJAI

Populārāko*.politisko apvienību priekšvēlēšanu solījumi tieslietu jomā

ZZS:

■ Drošības risku novēršanai un tiesiskuma nodrošināšanai palielināsim sabiedriskās kārtības, tiesībaizsardzības un par korupcijas apkarošanu atbildīgo iestāžu un tiesu sistēmas rīcībspēju.

Jaunā Vienotība:

■ Publiskot materiālus sabiedrībai nozīmīgos kriminālprocesos, kuros iesaistītas valsts amatpersonas.

■ Lietas iztiesāt divos gados.

■ Atvērt tirgu starptautiskiem speciālistiem maksātnespējas administrēšanai.

■ Pietiekamus resursus efektīvai ekonomisko noziegumu izmeklēšanai.

Nacionālā apvienība:

■ Turpināsim modernizēt un attīstīt tieslietu un iekšlietu jomu, kā arī paaugstināt kvalifikācijas un atbildības kritērijus tiesnešiem, prokuroriem, policistiem un citām amatpersonām.

Jaunā konservatīvā partija:

■ Maksātnespējas administratoru darbs - tiešā valsts pakļautībā.

■ Efektīvas tiesu sistēmas izveide.

■ Tiesu priekšsēdētāju atbildība par tiesvedības procesu un tiesnešu profesionālās ētikas ievērošanu.

■ Specializēta tiesa komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanai.

KPV LV:

■ Reformēt tieslietu sistēmu, lai jebkura tiesvedība Latvijā varētu tikt pabeigta gada laikā.

■ Sakārtot likumdošanu ātro kredītu reklamēšanai un saņemšanai, lai apturētu cilvēku grimšanu parādos.

Latvijas reģionu apvienība:

■ Līdzekļu palielināšana korupcijas novēršanas pasākumu nodrošināšanai.

Attīstībai/Par!:

■ Tiesa ir savlaicīga, neviens nav nesodāms, spēcīgi un neatkarīgi tiesībsargi vienlīdz stingri apkaro arī lielo korupciju.

Saskaņa:

■ Izvērtēsim un pārskatīsim iepriekšējo valdību nesagatavotās reformas.

No sirds Latvijai:

■ Nost ar izzadzējiem!

*POLITISKO SPĒKU PRIEKŠVĒLĒŠANU PROGRAMMAS. KURAS IESNIEGTAS CVK


Aizvērt



iTiesības | Tiesvedības ilgumam civillietās tendence samazināties

29.08.2018

iTiesības | Tiesvedības ilgumam civillietās tendence samazināties


ZAB BDO Law juriste Dārta Eglīte rakstā apraksta iemeslus, kāpēc civillietu tiesvedību ilgums pēdējo gadu laikā ir samazinājies. 


Lasīt vairāk

Ātra un efektīva tiesu sistēma ir tiesiskuma pamats valstī. Tas ir viens no apstākļiem, kas Latviju padara par konkurētspējīgu valsti biznesa veidošanai un investoru piesaistei. Tiesu administrācijas apkopotie dati un Eiropas Komisijas publicētais pētījums par tiesu sistēmas neatkarību, kvalitāti un efektivitāti Eiropas Savienībā (ES) atklāj, ka lietu izskatīšanas ilgums Latvijas tiesās pēdējos gados ir samazinājies. Kādi ir šādas pozitīvas tendences cēloņi?

Saskaņā ar statistikas datiem 2012.gadā lietas izskatīšanas ilgums civillietās pirmajā instancē bija 1,9 mēneši, bet apelācijas instancē – 3,5 mēneši. 2017.gada rādītāji apliecina, ka šobrīd civillietas pirmajā instancē tiek izskatītas vidēji 1,6 mēnešu laikā, savukārt apelācijas instancē – 2,3 mēnešu laikā. Tendence uzlabojusies arī kasācijas instancē – 2017.gadā vidējais lietas izskatīšanas laiks samazināts līdz 9,5 mēnešiem. Būtiski sarucis arī laiks līdz lietas izskatīšanai rīcības sēdē – salīdzinot ar 2015.gadu, kad lietas dalībniekiem lietas izskatīšana rīcības sēdē bija jāgaida 9 – 10 mēnešus, 2017.gadā šis termiņš bija jau 3 – 4 mēneši.

Šāda pozitīva tendence novērojama, galvenokārt, pateicoties izmaiņām regulējumā. Likumdevējs veicis virkni organizatorisku un procesuālu izmaiņu, kas vērstas uz tiesas procesa optimizēšanu un lietas izskatīšanas termiņu samazināšanu, kas nodrošinājis veiksmīgāku kompetenču sadalījumu un slodzes izlīdzināšanu tiesās.

Procesuālie faktori efektivitātes nodrošināšanai

Saskaņā ar statistikas datiem īpaši noslodze mazinājusies Rīgas tiesās, kas skaidrojams ar iespēju ierosinātu lietu nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai, piemēram, Kurzemes rajonā. Šādu iespēju nodrošina Civilprocesa likuma (CPL) 32.1pants, kas likumā tika iestrādāts ar 04.01.2014. grozījumiem un sākotnēji bija paredzēts kā pagaidu mehānisms uzkrāto lietu atlikuma mazināšanai. Sevi pierādot kā efektīvu līdzekli slodzes izlīdzināšanai starp Rīgas un pārējo reģionu tiesām, normas darbības periods tika pagarināts un šobrīd ir noteikts līdz 2018. gada beigām. Šis pants atrisināja situāciju, kurā dažas tiesas bija pārslogotas, taču citas – pilnībā neizmantoja sev pieejamos resursus. Šāda kārtība sevi īpaši attaisno lietās, kas izskatāmas rakstveida procesā, jo nerada lietas dalībniekiem nekādas neērtības.

Situācija ir citāda gadījumā, ja lieta izskatāma mutvārdu procesā, jo lietas dalībniekiem ir jāpatērē laiks un izdevumi, lai piedalītos tiesas sēdē. Nereti šādās situācijās puses ir neapmierinātas, taču jāatceras, ka CPL lietas dalībniekiem paredzētas tiesības lūgt tiesu nozīmēt lietas izskatīšanu videokonferences režīmā no sev izdevīgākas atrašanās vietas. Sākotnēji radās iespaids, ka tiesām šis procesuālais instruments likās nedaudz biedējošs, taču šobrīd videokonferences izmantošana ir ierasta prakse arvien lielākā skaitā gadījumu. Šī ir pozitīva un atbalstāma tendence, jo tehnoloģiju attīstība mūsdienās ir strauja un arī tiesu sistēmai ir jākļūst modernākai. Tiesām jāizmanto jauno tehnoloģiju dāvātās iespējas atvieglot un optimizēt darbu vēl vairāk. Būtiski soļi šajā virzienā jau ir sperti, ko apliecina ne tikai videokonferences izmantošanas iespēja procesā, bet arī, piemēram, vienotā advokātu kalendāra ieviešana. Arī jau pieminētajā ES pētījumā ir atzīts, ka Latvija ir to ES valstu pieciniekā, kurās var elektroniski sekot līdzi pilnīgi visam tiesvedības procesam.

Kā vēl viens no tiesvedības procesu paātrināšanas mehānismiem minams arī vienkāršotās procedūras lietu ierosināšanas un izskatīšanas kārtības ieviešana attiecībā uz prasībām par naudas un uzturlīdzekļu piedziņu. CPL noteikts, ka vienkāršotas procedūras kategoriju lietas izskata rakstveida procesā, ja vien kāda no pusēm nelūdz lietu izskatīt mutvārdu procesā. Turklāt ar 31.12.2017. CPL grozījumiem tika paaugstināts minēto prasību summas slieksni no 2100 EUR uz 2500 EUR, tādējādi paplašinot šī regulējuma pielietojumu. No tiesas procesa efektivitātes viedokļa vienkāršotās procedūras lietu izskatīšanas kārtību var sasaistīt ar lietu nodošanu citai tiesai ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Tieši rakstveida procesā izskatāmās lietas visbiežāk tiek pārdalītas tiesu starpā, ņemot vērā, ka uz tām pušu pārstāvjiem nav jāierodas un attiecīgi to izskatīšanas vietai nav nozīmes.

Būtiski, ka ar iepriekš minētajiem grozījumiem likumdevējs atteicās arī no sprieduma pasludināšanas tiesas sēdē, noteica vairākas lietu kategorijas, kurās sastādāms tikai saīsināts spriedums, kā arī ieviesa jaunu institūtu – sprieduma sastādīšanas lūgumu. Proti, tika izdalīti vairāki gadījumi, kad tiesa var sastādīt saīsinātu spriedumu:

  • ja atbildētājs prasību atzinis un tiesa to apmierina;
  • aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja prasība apmierināta;
  • vienkāršotas procedūras lietās;
  • lietās par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē.


Pēdējos 2 gadījumos pēc puses lūguma tiesai ir pienākums sastādīt pilnu un motivētu tiesas spriedumu. Šo grozījumu mērķis ir samazināt civillietu izskatīšanas termiņus, celt tiesu darba efektivitāti un atslogot tiesu darbu. Ņemot vērā, ka šīs izmaiņas ir samērā nesenas, šādas kārtības rezultātus varēs apzināt tikai pēc kāda laika, taču jau tagad var prognozēt, ka tie veicinās lietu raitāku izskatīšanu.

Organizatoriskie faktori efektivitātes nodrošināšanai

2017.gadā noslēdzās apjomīga tiesu sistēmas reforma, kas ieviesa pāreju uz tīru trīspakāpju tiesu sistēmu. Reformas rezultātā visās lietās pirmā instance ir rajona (pilsētas) tiesa, apelācijas instance – apgabaltiesa, bet kasācijas instance – Augstākā tiesa (AT). Tas ir būtisks solis, lai nodrošinātu skaidru un saprotamu tiesu sistēmas modeli Latvijā, kā arī ievērojami efektivizētu un paātrinātu civillietu izskatīšanu. Vislielākais neizskatīto lietu skaits bija tieši AT Civillietu palātā, kuras likvidācija bija pēdējais reformas posms. Palātas likvidācijas rezultātā neizskatītās civillietas tika sadalītas pārējām apgabaltiesām, kas šīs lietas izskatīs apelācijas instancē.

Tiesāšanās ilgumu ir paātrinājusi arī papildu kompetences piešķiršana zemesgrāmatu nodaļām ar 01.01.2013. grozījumiem CPL, jo kompetenču pārdalīšana mazināja pirmās instances tiesu noslodzi. Zemesgrāmatu nodaļu kompetencē nonāca gan pieteikumu izskatīšana par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, gan pieteikumu izskatīšana par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā, kas agrāk tika izskatīti pirmās instances tiesās.

Lietas dalībnieku godprātība

Pārsvarā vērtējot, lietu izskatīšanas ātrumu un efektivitāti tiesā, uzmanība tiek pievērsta tiesu noslodzei un neizskatīto lietu atlikumam, nedaudz ignorējot faktu, ka lielā mērā lietas izskatīšanas ātrums tiesā ir atkarīgs arī no veida, kādā lietas dalībnieki īsteno savas procesuālās tiesības. Lietas dalībnieki var panākt sev vēlamāko rezultātu dažādos veidos, tostarp, izmantojot jau labi zināmas lietas izskatīšanas novilcināšanas metodes: lūgt atlikt lietas izskatīšanu slimības dēļ, iesniegt pierādījumus pēdējā brīdī pirms nozīmētās tiesas sēdes, pārsūdzēt pamatotus tiesas lēmumus un iesniegt nevajadzīgus pieteikumus. Šīs un līdzīgas metodes apgrūtina operatīva tiesas procesa norisi un pasliktina kopējos statistikas rādītājus.

Jāatzīmē, ka civilprocesa dalībniekiem ir kļuvis arvien sarežģītāk atlikt lietas izskatīšanu. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka lielā spiediena efektivizēt lietu izskatīšanas procesus dēļ, tiesas šajā jautājumā ir uzņēmušās lielāku kontroli, arvien vairāk piemērojot naudas sodus par neierašanos uz tiesas sēdēm un novēlotu pierādījumu iesniegšanu. Tāpat judikatūrā ir izveidojusies vienota pieeja dažādiem procesuāliem jautājumiem, piemēram, prasības dokumentu noformēšanai, ja lietas izskatīšana atliekama lietas dalībnieka slimības dēļ. Šī ir pozitīva tendence, kas ilgtermiņā, iespējams, būs viena no galvenajām panākumu atslēgām efektīva un ātra tiesas procesa nodrošināšanā.

Secinājumi

Pēdējos gados likumdevējs un tiesas Latvijā veica vairākus būtiskus pasākumus, kuri paaugstināja tiesu sistēmas efektivitāti un samazināja lietu izskatīšanas termiņus. Par šiem pozitīvajiem rezultātiem Latvijai izteikta atzinība arī ES līmenī.

Reformas tiesvedības procesā un tiesu sistēmas organizācijā izlīdzināja slodzi starp Rīgas un pārējo reģionu tiesām, īpaši pirmās instances līmenī. Galvenie iemesli tam ir CPL nostiprinātā iespēja neuzsāktu lietu pārsūtīt izskatīšanai citai tāda paša līmeņa tiesai, vienkāršoto procedūru lietu izveide un noteiktu lietu kategoriju pārdale zemesgrāmatu tiesām.

Tiesvedības procesā būtu arvien vairāk jāizmanto jauno tehnoloģiju risinājumi, lai sekmētu tiesas pieejamību (tostarp, attālinātu) lietas dalībniekiem un atvieglotu tiesu noslodzi.

Lietas izskatīšanas termiņš tiesā ir atkarīgs ne tikai no likumdevēja un tiesas aktīvas rīcības, bet arī no pašiem lietas dalībniekiem, kuriem, godprātīgi īstenojot savas procesuālās tiesības, ir iespēja nodrošināt lietas ātrāku izskatīšanu.

Avots: https://itiesibas.lv/raksti/tiesvedibas/tiesvedibas/tiesvedibas-ilgumam-civillietas-tendence-samazinaties/13855

 


Aizvērt



Kā nosargāt jaunu ideju vai izgudrojumu?

21.08.2018

Kā nosargāt jaunu ideju vai izgudrojumu?


ZAB BDO Law jurists Rolands Žīgurs portālam “iTiesības” sniedz padomus jaunu ideju un izgudrojumu aizsardzībai.


Lasīt vairāk

Zināms, ka laba ideja var būt miljonu vērta. Uz to cerības liek gan ideju radītāji, gan investori. Tāpēc likumsakarīgi, ka praksē nereti rodas jautājums, vai privātpersonai ir tiesības uz biznesa idejas vai sadarbības aizsardzības juridisku spēku. Kā rīkoties, lai pasargātu savu ideju? Vai vienīgais risinājums ir idejas patentēšanas? 

Precizitātes labad uzreiz jānorāda, ka Patentu likums (PL) neparedz aizsardzību idejai. PL aizsargā izgudrojumus. Ideja un izgudrojums nav viens un tas pats – ne visas idejas nobriest līdz izgudrojuma stadijai, bet visi izgudrojumi ir idejas rezultāts. Turklāt ne visiem izgudrojumiem piemīt patentspēja un ne visus izgudrojumus ir jāpatentē. Saskaņā ar PL 4.pantu, lai izgudrojumu aizsargātu ar patentu, tam ir jābūt jaunam, tam ir jābūt izgudrojuma līmenim un tam ir jābūt rūpnieciski izmantojamam. Meklējot investoru, šie un citi apstākļi, piemēram, idejas attīstības pakāpe, komerciālais potenciāls, patentspēja, spēlē būtisku lomu.

Investīciju piesaiste un ar to saistītās idejas izpaušana parasti ir divvirzienu ceļš – no vienas puses ir idejas īpašnieks, bet no otras - investors. Idejas īpašnieks vēlas iegūt investoru uzticību, atklājot pēc iespējas mazāk detaļu par savu ideju, savukārt investors par ideju vēlas uzzināt pēc iespējas vairāk, lai novērtētu savas izredzes gūt peļņu. Pusēm ir jāsatiekas kaut kur pa vidu.

Idejas aizsardzība

Kā jau minēts, PL aizsargā izgudrojumus jeb ideju tehniskus risinājumus, bet ne pašas idejas. Arī Autortiesību likums neaizsargā idejas – tas aizsargā idejas izpildījumu. Tas nozīmē, ka, lai ideju aizsargātu ar kādu no minētajiem likumiem, ideja ir jāattīsta tik tālu, līdz tā kļūst par patentējamu izgudrojumu vai ar autortiesībām aizsargājamu darbu. Autortiesību jomā investoru piesaiste idejas attīstīšanai par ar autortiesībām aizsargājamu darbu nav visai izplatīta prakse. Savukārt patentu jomā šāda prakse ir daudz izplatītāka, ievērojot, ka finansiālie ieguldījumi, kas vajadzīgi, lai ideju attīstītu par izgudrojumu, nereti ir ļoti apjomīgi.

Meklējot investoru, ir iespējams izmantot alternatīvus risinājumus idejas aizsardzībai. Klasiskākais variants ir konfidencialitātes līgums. Šādā līgumā idejas radītājs var vienoties ar investoru, ka investors nepiesavināsies ideju, neizpaudīs to trešajām pusēm utt. Tomēr šis variants diemžēl strādā tikai teorijā, jo pieredzējuši investori visbiežāk nevēlas uzņemties juridiskas saistības attiecībā uz pilnīgi abstraktu ideju.

Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka investoram šāda ideja, iespējams, jau ir zināma. Kāpēc lai investors apsolītu neizpaust kaut ko, ko viņš iepriekš jau ir zinājis? Iespējams, konkrētā ideja ir inovatīva tikai paša idejas radītāja prātā, bet konkrēta sabiedrības daļa vai vismaz investors par šādu ideju jau zina. Šādā gadījumā noslēgtais konfidencialitātes līgums radītu pilnīgi nevajadzīgu apdraudējumu investora interesēm, jo tas varētu ļaut idejas radītājam apvainot investoru idejas izpaušanā vai zādzībā, ja investors izvēlētos nesadarboties ar idejas radītāju, bet attīstītu ideju pats.

Ja investors nepiekrīt parakstīt konfidencialitātes līgumu, idejas radītājam atliek tikai likt lietā savas pārrunu vešanas prasmes, lai pārliecinātu investoru, ka viņa idejā ir vērts investēt. Izredzes pārliecināt investoru palielina idejas attīstības pakāpe – jo tuvāk tā ir izgudrojuma līmenim, jo lielākas izredzes.

Izgudrojuma aizsardzība

Iedomāsimies, ka idejas radītājs ir attīstījis ideju pats un radījis izgudrojumu, kuram pirmsšķietami piemīt patentspēja. Lai noskaidrotu izgudrojuma patentspējas potenciālu, ir jāveic patentmeklējums – process, kurā tiek iegūta informācija par izgudrojuma patentspēju jeb informācija, kas ļauj samazināt risku pārkāpt iepriekšējas izņēmuma tiesības un pārliecināties, ka konkrētais izgudrojums ir jauns un tam ir izgudrojuma līmenis. Patentmeklējuma rezultāti palīdz izvēlēties stratēģiju izgudrojuma turpmākajai pielietošanai.

Attīstīta ideja un veikts patentmeklējums viennozīmīgi nostāda izgudrotāju labvēlīgākā pozīcijā sarunai ar investoru, salīdzinot ar situāciju, kad ideja nav nedz pārbaudīta, nedz testēta vai dokumentēta. Ņemot vērā, ka izgudrojuma vēl nav un tas potenciāli varētu arī netikt patentēts, izgudrotājam pret to jāizturas līdzīgi kā pret komercnoslēpumu. Šajos apstākļos izgudrotājam ir ievērojami lielākas izredzes noslēgt konfidencialitātes līgumu ar investoru, jo tas ir spējīgs uzskatāmāk demonstrēt izgudrojuma potenciālu. Tomēr konfidencialitātes līguma esamība neatceļ principu, ka atklāt vajadzētu tikai tik daudz informācijas, kas patiešām nepieciešama. Šo slepenības principu ir stingri ieteicams paturēt prātā jebkuram izgudrotājam.

Pavisam ideālā gadījumā sarunas laikā ar investoru izgudrotājs jau ir ieguvis patenta tiesības attiecībā uz savu izgudrojumu, un tam ir nepieciešami līdzekļi, lai izgudrojumu komercializētu, vai arī izgudrotājs vēlas to pārdot pavisam. Šis ir uzskatāms par ideālu gadījumu, jo izgudrotājam principā nav jāuztraucas par idejas atklāšanu, ņemot vērā, ka patents jau ir publiskots un katram ir iespēja iepazīties ar izgudrojuma pieteikuma materiāliem. Ja izgudrotājs savu izgudrojumu jau ir patentējis, investoram bez patenta īpašnieka atļaujas saskaņā ar PL 16.pantucita starpā nav tiesību patentēto produktu izgatavot, piedāvāt pārdošanai, citādi izplatīt tirgū, lietot, kā arī importēt, eksportēt un glabāt minētajiem nolūkiem. Par patenta īpašnieka izņēmuma tiesību pārkāpšanu, t.i., par patenta izmantošanu PL 16.panta izpratnē bez īpašnieka atļaujas, ja tā notikusi patenta spēkā esības laikā, jebkurai trešajai pusei draud pienākums atlīdzināt patenta īpašniekam nodarīto mantisko un nemantisko kaitējumu.

Savukārt gadījumā, ja izgudrojumam tomēr nepiemīt patentspēja, tas neliedz to uzskatīt par komercnoslēpumu, ja tam ir kāda vērtība. Šādu pieeju atkarībā no konkrētā izgudrojuma var izvēlēties arī tad, ja izgudrojums ir patentējams, bet potenciālais ieguvums no tā paturēšanas slepenībā ir lielāks. Jāatceras, ka patents ir publisks un izņēmuma tiesības ir spēkā tikai teritorijā, kurā patents reģistrēts, turklāt izņēmuma tiesības beidzas ne vēlāk kā pēc 20 gadiem no patenta pieteikuma datuma. Šeit jāatzīmē klasiskais Coca-Cola receptes piemērs – ja recepte būtu patentēta, tas nozīmētu, ka visai sabiedrībai pēc patenta termiņa notecēšanas būtu tiesības ražot šo plaši pazīstamo dzirkstošo dzērienu pēc tā oriģinālās receptes.

Secinājumi

Likums neaizsargā ideju, bet tas aizsargā idejas tehnisko risinājumu un idejas izpildījumu. Idejas attīstības posma sākumstadijā, kad ideja nav noformulēta, aprakstīta, notestēta, būs sarežģīti panākt tās aizsardzību attiecībās ar investoru ar konfidencialitātes līguma palīdzību, jo pieredzējuši investori nepakļaus sevi apdraudējumam, ka idejas autors varētu celt prasību pret investoru par kādas abstraktas idejas zādzību. Izredzes pievērst investora uzmanību palielina idejas attīstības pakāpe – jo tuvāk tā ir izgudrojuma līmenim, jo lielākas izredzes.

No praktiskās puses svarīgākie ieteikumi ir:

  • ievērot slepenības principu jeb atklāt pēc iespējas mazāk;
  • mēģināt noslēgt konfidencialitātes līgumu;
  • laicīgi veikt patentmeklējumu, lai izstrādātu stratēģiju attiecībā uz izgudrojuma turpmāko pielietošanu un tā efektīvāko aizsardzību.

 

Avots: https://itiesibas.lv/raksti/komercdarbiba/komerctiesibas/ka-nosargat-jaunu-ideju-vai-izgudrojumu/13681

 


Aizvērt



Kā rīkoties, ja iestāde neatbild uz iesniegumu?

20.08.2018

Kā rīkoties, ja iestāde neatbild uz iesniegumu?


ZAB BDO Law juristu palīdze Sintija Platā portālam "iTiesības" apraksta iespējamo rīcības kursu, kad valsts iestāde neatbild uz iesniegumu.


Lasīt vairāk

Ikdienišķa situācija: nepieciešams vērsties valsts pārvaldē ar lūgumu veikt kādu darbību privātpersonai par labu, piemēram, sniegt informāciju, skaidrojumu, izteikt priekšlikumu. Saskaņā ar Iesniegumu likuma (IL) 2.panta pirmo daļu šāda privātpersonas darbība ir iesniegums, uz ko iestādei jāsniedz atbilde. Tomēr pieredze rāda, ka mēdz būt situācijas, kurās privātpersonas līdzdalība valsts pārvaldē un sadarbība ar tiešās pārvaldes iestādēm nav tik veiksmīga.

Jāatbild ir jebkurā gadījumā

Atbilstoši IL, ja privātpersona iesniedz iesniegumu, iestādei atbilde pēc būtības jāsniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā 1 mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas. Iestādei atbilde jāsniedz jebkurā gadījumā, arī tad, ja iesniegums nav objektīvi salasāms vai nav saprotams privātpersonas izteiktais lūgums, iesnieguma saturs ir aizskarošs, tas nav parakstīts vai atbilde uz iesniegumu ir sniegta jau iepriekš. Šādās situācijās iestādei jāinformē privātpersona, ka iesniegums tiks atstāts bez izskatīšanas, pamatojoties uz kādu no iepriekš minētajiem iemesliem. Tomēr praksē mēdz būt situācijas, ka mēneša laikā pēc privātpersonas iniciatīvas izrādīšanas valsts pārvaldes atbilde netiek sniegta un, vēršoties ar atkārtotiem iesniegumiem, iestāde klaji ignorē privātpersonas tiesības. Iespējams, šāda iestādes bezdarbība saistīta ar tās lielo noslodzi un darba apjomu, taču to nevar uzskatīt par attaisnojumu likumā noteikto prasību neievērošanai. Tad iesniedzējam  jāatrisina vairāki jautājumi – kā šādā situācijā rīkoties, kur iesniegt sūdzību un kā panākt, lai iestāde pildītu normatīvajos aktos noteikto pienākumu.

Pirmkārt, atbildes nesniegšana privātpersonai, kurai šādas tiesības piešķirtas, no valsts pārvaldes iestādes nav pieņemama un tiesiska, jo tādējādi atkarībā no tā, ar kādu iesniegumu privātpersona vērsusies iestādē, tā pārkāpj ne tikai Iesniegumu likumā, Administratīvā procesa likumā (APL) vai Informācijas atklātības likumā (IAL) noteikto iesnieguma izskatīšanas termiņu, bet arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektajā daļā paredzēto labas pārvaldības principu, kas ietver arī privātpersonai taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā.

Otrkārt, katrs konkrētais iesniegums jāvērtē individuāli. Turpmākās privātpersonas darbības, lai saņemtu kādu rīcību no valsts iestādes puses, ir atkarīgas no iesnieguma veida – piemēram, pieprasījums sniegt informāciju, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt, izskatāms atbilstoši IAL, savukārt ja privātpersonas iesniegums ir lūgums izdot administratīvo aktu, piemērojams APL. Kā privātpersonai jārīkojas, ja iestāde nereaģē un neatbild uz informācijas pieprasījumu un lūgumu veikt privātpersonai par labu kādu darbību vai izdot administratīvo aktu?

Iesniegums Administratīvā procesa likuma izpratnē

Saskaņā ar APL 49.panta otro daļu, ja iestāde neievēro likumā noteikto termiņu, kurā tai administratīvā procesa gaitā jāizpilda procesuālā darbība administratīvā procesa dalībnieka labā, viņš var iesniegt sūdzību augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – tiesā. Ja persona, kurai ir subjektīvās tiesības to darīt, lūdz iestādei izdot administratīvo aktu vai veikt faktisko rīcību, savukārt iestāde to noteiktajā termiņā nav paveikusi un uz privātpersonas atkārtotiem lūgumiem nereaģē, viņa var vērsties augstākā iestādē ar sūdzību par konkrētās tiešās pārvaldes iestādes darbību, tādējādi veicinot administratīvā akta izdošanu. Jānorāda, ka atkarībā no tā, vai persona ar iesniegumu vēlējusies līdzdarboties valsts pārvaldē, piemēram, izsakot kādu priekšlikumu, vai arī vēlējusies, lai iestāde izdod administratīvo aktu, nodibinot, grozot vai izbeidzot tiesiskās attiecības, neatbildēšanai uz iesniegumu ir cita individuālā darbības forma. Situācijās, kad persona vēlējusies, lai iestāde ņem vērā sūdzību vai priekšlikumu, neatkarīgi no tā, ka iesniedzēja subjektīvās tiesības netiek skartas, neatbildēšana būs faktiskā rīcība bezdarbības formā, savukārt administratīvā akta gadījumā neatbildēšana uz iesniegumu ir atteikums izdot administratīvo aktu jeb negatīvs administratīvs akts.[1]

Lai saprastu, vai un kurā augstākā iestādē personai jāvēršas, ir izveidota Publisko personu un iestāžu saraksta iestāžu statusu datu bāze, kur privātpersonai ir iespēja pārliecināties par padotības formu. Parasti šādās situācijās hierarhiski augstāka vai funkcionāli atbildīga iestāde uzliks pienākumu konkrētā termiņā izdot privātpersonai nepieciešamo administratīvo aktu vai veikt faktisko rīcību.

Ja arī augstāka iestāde atsakās izdot administratīvo aktu, privātpersona var vērsties Administratīvajā rajona tiesā, kā pieteikuma priekšmetu norādot labvēlīga administratīvā akta izdošanu un iekļaujot visas APL 186.pantā minētās sastāvdaļas. Tiesnesis, saņemot personas pieteikumu, 7 dienu laikā to izvērtē un pieņem kādu no APL 190.pantā minētajiem lēmumiem. Ja tiesnesis pieteikumu ir pieņēmis un ierosinājis lietu, privātpersonai ir pārliecība, ka tiesa, izvērtējot visus faktiskos apstākļus, pieņems situācijai atbilstošāko nolēmumu. Turklāt papildus jānorāda, ka persona var prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu, ja ar administratīvā akta neizdošanu viņai ir radīts mantisks, personisks vai morāls kaitējums. Kā atbilstīgs atlīdzinājums nav saprotams tikai mantisks atlīdzinājums, bet konkrētajā situācijā tāds tiesiskās aizsardzības līdzeklis, kas būtu taisnīgs un samērīgs ar privātpersonai nodarīto aizskārumu, piemēram, iestādes atvainošanās. Vislabāk pieteikumu par atbilstīgu atlīdzinājumu būtu iesniegt kopā ar pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, savukārt, ja persona to nav izdarījusi, tad saskaņā ar APL 93.panta trešo daļu atlīdzinājumu iestādei var prasīt, ja ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības, proti, ir izsmeltas visas apstrīdēšanas un pārsūdzības pēc būtības iespējas.

Iesniegums Informācijas atklātības likuma izpratnē

Ja privātpersona vēršas iestādē, pieprasot tai sniegt informāciju, kura ir konkrētās iestādes rīcībā vai atbilstoši tās kompetencei to ir pienākums radīt, piemērojamas IAL normas. Personas pieprasīto informāciju var iedalīt 2 grupās: vispārpieejama un ierobežotas pieejamības informācija. Saskaņā ar ārējos normatīvajos tiesību aktos noteikto vispārpieejama informācija ir visa informācija, kas netiek klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Turklāt tiesības uz pieeju vispārpieejamai informācijai personai tiek prezumētas – tās nav jāpamato (skatīt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 17.02.2012. spriedumu lietā Nr.SKA – 53/2012). IAL 14.pantā noteikti termiņi, kādos iestādei atbilstoši faktiskajai situācijai jāsniedz privātpersonai atbilde uz informācijas pieprasījumu atkarībā no pieprasītās informācijas grupas un veida:

  • 7 dienu laikā: sniedz atbildi par privātpersonas uzaicinājumu uz iestādi, lai iepazītos ar pieprasīto informāciju, ja informācijas pieprasījums ir nesamērīgi apjomīgs vai informācijas izsniegšana ārpus iestādes nav iespējama informācijas uzglabāšanas nosacījumu dēļ; sniedz izziņu par informācijas atrašanās vietu, ja pieprasītā informācija nav iestādes rīcībā un, ja tas ir zināms, norāda, kādā kārtībā informācija ir pieejama; atbilstoši situācijai atsakās izsniegt pieprasīto informāciju, ja informācija, kas pieprasīta, ir pieejama internetā bez maksas, norādot tās mājaslapas adresi, kur attiecīgā informācija ir pieejama, izņemot gadījumu, kad pieprasītājs ir norādījis, ka viņa tiesiskā statusa, veselības stāvokļa vai citu pamatotu apstākļu dēļ nav iespējas iegūt informāciju internetā; noformē atteikumu izpildīt informācijas pieprasījumu vai atsevišķu tā nosacījumu, ja pēc tās paziņojuma par iespējamo informācijas izsniegšanas veidu (klātienē) saņemšanas informācijas pieprasītājs rakstveidā informē iestādi, ka nepiekrīt tās piedāvātajam informācijas izsniegšanas veidam;
  • 10 dienu laikā, ja informāciju privātpersonai jāsniedz tikai elektroniskā veidā un tai nav nepieciešama papildu apstrāde;
  • 15 dienu laikā, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde;
  • 30 dienu laikā, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā paziņo par to iesniedzējam.

Lai privātpersona saprastu, kad viņa var īstenot savas tiesības uz atbildes pieprasīšanu no iestādes, viņai ir jāzina, kurš no IAL 14.pantā minētajiem termiņiem ir piemērojams un jābūt pārliecinātai, ka konkrētajā situācijā iestāde šo termiņu ir nokavējusi, un atbilde nav sniegta laikā. Iesniedzot iesniegumu klātienē, ērtības un drošības labad ieteicams to sagatavot 2 eksemplāros, no kuriem 1 nodod iestādei izskatīšanai, savukārt uz otra, kas paliek pie privātpersonas, pēc iesniedzēja iniciatīvas iestāde izdarīs atzīmi par dokumenta saņemšanu, tajā ietverot ar lielajiem burtiem rakstītu vārdu "SAŅEMTS", dokumenta saņēmējas organizācijas nosaukums, saņemšanas datumu (ja nepieciešams, arī saņemšanas laiku) un pēc vajadzības arī lietas numuru, kurā dokuments glabājas. Privātpersonas iesnieguma eksemplārs ne tikai dos paļāvību iesniedzējam par atbildes sniegšanas laiku, bet neatbildēšanas gadījumā, ja persona vērsīsies tiesā, noderēs kā pierādījums.

Ja iestāde uz privātpersonas informācijas pieprasījumu nav reaģējusi, tā ir uzskatāma par faktisko rīcību bezdarbības formā, jo rada faktiskās sekas – iestādei saskaņā ar tiesību normām bija pienākums sniegt atbildi, bet tā nav pienācīgi izpildījusi noteikto pienākumu. Šādās situācijās, kad nepieciešams sūdzēties par iestādes rīcību, piemērojama APL paredzētā kārtība – persona var vērsties administratīvajā rajona tiesā, kā pieteikuma priekšmetu norādot faktiskās rīcības veikšanu jeb pieprasītās informācijas izsniegšanu.

Privātpersonas tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības ir nostiprinātas ne tikai Saeimas izdotajos likumos, bet arī konstitucionālā rangā – šādas tiesības paredzētas Latvijas Republikas Satversmes (Satversme) 104.pantā. Ņemot vērā, ka tās ir vienas no cilvēkam garantētajām pamattiesībām, ja privātpersona uzskata, ka iestāde, neatbildot uz iesniegumu, tās ir pārkāpusi, viņa var vērsties pie Tiesībsarga ar iesniegumu par tiesībām saņemt atbildi pēc būtības, aizskārumu un labas pārvaldības principu neievērošanu konkrētajā iestādē. Tomēr jānorāda, ka visbiežāk šādu pārkāpumu neuzskatīs par būtisku, jo galvenokārt iesniedzējam ar to netiek radīts smags interešu aizskārums.

Secinājumi

Rezumējot iepriekš minēto, ja iestāde privātpersonai uz iesniegumu nesniedz atbildi, iesniedzējam pastāv vairākas iespējas, kā rīkoties. Sākotnēji var atkārtoti vērst iestādes uzmanību par termiņa nokavējumu, jautājuma svarīgumu un nepieciešamību sniegt atbildi, norādot, ka atbildes nesniegšanas gadījumā privātpersona iesniegs sūdzību augstākai iestādei. Augstāka iestāde iesniedzēja sūdzības gadījumā, izvērtējot zemākas iestādes rīcību, visbiežāk uzliks par pienākumu zemākai iestādei terminētā laika periodā atkarībā no iesnieguma veida veikt atbilstošo darbību, proti, sniegt atbildi, izdot administratīvo aktu vai sniegt pieprasīto informāciju. Ja privātpersonai tas nevieš uzticību un pārliecību, tā var izmantot savas tiesības vērsties tiesā – šajā situācijā iesniedzējam pieteikums jāiesniedz Administratīvajā rajona tiesā, pieteikuma priekšmetu nosakot atbilstoši iesnieguma veidam – vai nu par faktiskās rīcības veikšanu vai labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Turklāt, ja privātpersona uzskata, ka iestāde ar savu rīcību ir radījusi viņai zaudējumus, personisku vai morālu kaitējumu, tā papildus un vienlaicīgi ar iesniegumu par administratīvā akta izdošanu vai faktisko rīcību var prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu, kas var izpausties kā, piemēram, faktiskās rīcības veikšana, iestādes atvainošanās, atlīdzinājums naudas izteiksmē, radušos seku novēršanā u.c. veidos. Tā kā personas tiesības uz atbildi pēc būtības ir nostiprinātas arī Satversmē, privātpersona būtiska aizskāruma gadījumā var vērsties pie Tiesībsarga ar sūdzību par tiesībām uz atbildi pēc būtības un labas pārvaldības principa pārkāpumu, tomēr tikai situācijās, kurās aizskārums būs uzskatāms par nozīmīgu, šāda rīcība būs efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis.

 

[1] Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 274. – 275. lpp.


Aizvērt






Ielādēt vairāk