Jaunumi

 









DB | Izpētīt sīki un smalki

13.11.2018

DB | Izpētīt sīki un smalki


ASV tirgus Latvijas uzņēmumiem ir gana iekārojams kumoss, ko daudzi jau spējuši nokost; lai tas izdotos veiksmīgi, ir jāzina ASV tiesību normas.

Zvērinātu advokātu biroja BDO Law vecākā juriste Anna Mandel komentē jauno BDO Law pakalpojuma- ASV juridiskā atbalsta dienesta nepieciešamību laikrakstam Dienas Bizness. "Atgriežoties Latvijā, radās ideja, ka varētu te veidot šādu atbalsta dienestu, jo klientiem gan Latvijā, gan citās Baltijas valstīs ir daudz jautājumu, piemēram, par ASV banku darbību un normatīviem un arī par ekonomiskajām sankcijām," viņa skaidro.  


Lasīt vairāk

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) ir Latvijas stratēģiskais partneris un sabiedrotais. 

Tirdzniecības dinamika starp Latviju un ASV pēdējos gados ir stabila, ar tendenci apjomiem palielināties, norāda Ārlietu ministrija (ĀM). Latvijas pakalpojumu eksporta apjoms uz ASV 2017. gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 109 milj. 
eiro, kas ir par 36% vairāk nekā tādā pašā periodā vēl gadu iepriekš. Savukārt pakalpojumu imports no ASV veidoja 53 milj. eiro. 2017. gada preču kopējais apgrozījums starp abām valstīm sasniedza 451,38 milj. eiro, kas ir par 78% jeb 198 milj. eiro vairāk nekā 2016. gadā. 

Eksports uz ASV 2017. gadā pieauga par 88% jeb 132 milj. eiro, savukārt imports – par 65% jeb 66 milj. eiro. 
Vairāki Latvijas uzņēmumi ir izveidojuši savas pārstāvniecības, piemēram, Kalifornijā, Džordžijā un Ziemeļkarolīnā. 
Latvijas uzņēmumiem ASV tirgus ir iekārojams, ņemot vērā tā apjomu un sniegtās iespējas. Tomēr jāņem vērā, ka ASV likumi atšķiras no Latvijas likumiem, līdz ar to būtu rūpīgi jāiepazīstas ar tiem, pirms slēdz kādu līgumu. 

Saredz iespēju 

Lai palīdzētu klientiem, kam ir interese vai arī jau bizness un sadarbības partneri ASV, ZAB BDO Law atklājis ASV juridiskā atbalsta dienestu. Tas ir pakalpojums Baltijas valstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas nodarbojas ar starptautisko tirdzniecību un ko ietekmē ASV likumi un uzliktās sankcijas. ASV juridiskā atbalsta dienests dibināts, lai piedāvātu juridiskās konsultācijas ASV tiesību jautājumos, veicinot ASV un Baltijas valstu uzņēmēju sadarbību, atbalstītu Latvijas uzņēmumus, kas strādā ASV tirgū, sadarbojas ar partneriem vai vēlas ieiet šajā tirgū. Idejas autore ir ZAB BDO Law vecākā juriste Anna Mandel, kura šā gada vasarā sāka darbu birojā un ir viena no reemigrācijas plāna dalībniecēm. Viņa ir dzimusi Latvijā, bet uzaugusi ASV, kur beigusi Jēlas Universitāti un ieguvusi doktora grādu Bostonas Tiesību koledžā, līdz ar to ASV likumdošana viņai nav sveša. «Atgriežoties Latvijā, radās ideja, ka varētu te veidot šādu atbalsta dienestu, jo klientiem gan Latvijā, gan citās Baltijas valstīs ir daudz jautājumu, piemēram, par ASV banku darbību un normatīviem un arī par ekonomiskajām sankcijām,» viņa skaidro. Bieži vien ir jautājumi par to, kas būtu jādara un jāievēro no likumiskā viedokļa, lai uzņēmums varētu startēt ASV tirgū un strādāt ar partneriem tur, kādi ir riski un kādas ir iespējas. Tāpat ir jautājumi par juridisko uzraudzību, kādas ir atšķirības, salīdzinot ar Latviju, kā arī citi jautājumi. Tie skar ne tikai tos uzņēmumus, kas sadarbojas ar ASV, bet arī tādas kompānijas, kuru partneri ir pakļauti ASV izdotajām sankcijām, līdz ar to bieži vien pašiem uzņēmumiem ir grūti saprast, vai tos kas tamlīdzīgs skar un kādas prasības ir jāievēro. Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vadītājs Kristaps Soms norāda, ka šāda pakalpojuma izveide ir būtisks atbalsts uzņēmumiem, jo ASV regulējums ir atšķirīgs no Latvijā un Eiropā pastāvošā. Tas var atšķirties pat štatu robežās, līdz ar to šāda juridiskā palīdzība palīdzētu izvairīties no iespējamām kļūdām. «Redzam, ka veidojas aizvien lielāka sadarbība starp Latvijas un ASV uzņēmumiem, un tas ir labi, ka Latvijas kompānijas saskata iespējas ASV tirgū, jo tik mazai ekonomikai ir svarīgi augt un iekarot eksporta tirgus. Protams, sadarbība starp Latviju un ASV ir salīdzinoši zemā līmenī, salīdzinot ar citiem reģioniem, jo šo tirgu nav viegli iekarot. 

Ir labi, ka ir izveidota šāda palīdzība. Šis ir pirmais solis, lai ASV kļūtu par «atslēgas » tirgu,» norāda K. Soms. 

Strīdu gadījumos 

«Pakalpojumu jomā arī par relokācijas un imigrācijas pakalpojumiem nereti līgumi tiek slēgti ar starptautiskām kompānijām, daudzas no kurām reģistrētas ASV, tāpēc bieži šie starptautiskie sadarbības partneri un klienti vēlas slēgt līgumus, balstītus kādas konkrētas ASV pavalsts tiesību normās. Mazām un vidējām kompānijām var būt sarežģīti pārzināt šo dažādo tiesību normu atšķirības. 

Tas ir īpaši svarīgi, ja rodas domstarpības un jārisina kādi strīdīgi jautājumi,» norāda uzņēmuma SIA Internatinal mobility izpilddirektore Iveta Berkolde. 

BDO Law p iedāvātie p akalpojumi u n zināšanas būs noderīgas ne tikai lielajām, starptautiskajām kompānijām, bet arī citiem uzņēmumiem, kas sadarbojas un sniedz pakalpojumus ASV reģistrētām kompānijām. Viņa atzīmē, ka ir bijuši gadījumi, kad līgums nav parakstīts, jo nav bijusi iespēja iztulkot ASV tiesību normas, kas tajā ietvertas. Arī uzņēmumiem, kas tik tikko iegājuši ASV tirgū, pirms līguma parakstīšanas, nemaz lāgā to neizlasot, būtu ieteicama konsultācija ar juristu, jo tas var radīt nopietnas sekas nākotnē. Īpaši tas attiecas uz piebildēm ar sīko druku. 

VAS Latvijas dzelzceļš norāda, ka uzņēmumam ir svarīgi izprast, vai un kā ASV sankcijas ietekmē sadarbību ar esošajiem tā partneriem. 

Zvērinātu advokātu biroja TGS Baltic partnere un zvērināta advokāte Andra Rubene norāda, ka birojā ar jautājumiem, kas skar ASV normatīvus, vēršas arī, piemēram, uzņēmumi, kuriem saistītās kompānijas bāzējas ASV un ir nepieciešams nodrošināt atbilstību pretkorupcijas un tamlīdzīgiem ASV tiesību aktiem. 

«Kaut arī ar tamlīdzīgiem jautājumiem pie mums vēršas regulāri un pietiekami bieži, tomēr, salīdzinot ar citiem jautājumiem, kurus risinām, to proporcija ir neliela,» atzīst A. Rubene. Jāatgādina, ka šā gada pavasarī ASV prezidenta Donalda Trampa un Baltijas valstu prezidentu tikšanās ietvaros organizētajā ASV–Baltijas Biznesa samitā tika novērtēts līdz šim paveiktais ekonomiskajā sadarbībā un iezīmēti potenciālie nākotnes sadarbības virzieni. Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle pēc šīs tikšanās atzīmēja, ka aktīva sadarbība ar ASV ļaus pārsturukturēt Latvijas tautsaimnniecību atbilstoši digitālā laikmeta iespējām. 

Raksts PDF: Izpētīt sīki un smalki


Aizvērt



Bilances Juridiskie padomi | Kā pasargāt biznesu no negodīgiem darījumu partneriem

09.11.2018

Bilances Juridiskie padomi | Kā pasargāt biznesu no negodīgiem darījumu partneriem


"Praksē sastapties ar negodīgiem darījumu partneriem biznesā nav nekas neierasts. Lai kā arī mēģinātu novērst šādu iespēju, jāatzīst, ka pilnībā izvairīties no zaudējumiem, kurus rada šādi darījumu partneri, nav iespējams. Tomēr ir svarīgi novērst vai samazināt negodīgu darījumu partneru radīto zaudējumu iespējamību un apmēru vismaz tādos darījumos, kuri var radīt būtiskus riskus uzņēmējdarbībai", BDO Law jurists Toms Bordāns dalās ar padomiem uzņēmējiem rakstā žurnālā Bilances Juridiskie Padomi.


Lasīt vairāk


Aizvērt



Jurista vārds | Ekspertīzes problemātika civilprocesā

15.10.2018

Jurista vārds | Ekspertīzes problemātika civilprocesā


BDO Law jurists, advokāta palīgs Toms Bordāns uzrakstījis rakstu "Ekspertīzes problemātika civilprocesā" juridiskajam ikmēneša izdevumam Jurista vārds, kurā apskata ekspertīzes tiesisko regulējumu civilprocesā.

Civilprocesa likums paredz skaidru kārtību, kādā ir veicama ekspertīze. Tomēr tajā pašā laikā tiesa pieļauj arī dažādu ārpustiesas speciālistu atzinumu pievienošanu lietas materiāliem, kvalificējot tos kā rakstveida pierādījumus. Vēl jo vairāk – nereti tiesa vērtē ārpustiesas speciālistu atzinumus ar tādu rūpību kā tiesas procesa ceļā iegūtus eksperta atzinumus. Tā rezultātā rodas pat situācijas, ka abas puses iesniedz savus ārpustiesas ceļā iegūtos speciālistu atzinumus ar pretējiem secinājumiem, bet neprasa ekspertīzes veikšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma regulējumu.

Ar šo rakstu autors vēlētos uzsākt diskusiju par nepieciešamību risināt problēmas, kas saistītas ar eksperta atzinuma kā pierādīšanas līdzekļa izpratni civilprocesā. Autors norādīs uz vairākām problēmām līdzšinējā izpratnē par eksperta atzinuma novērtējumu tiesu praksē un piedāvās iespējamos risinājumus. 


Lasīt vairāk

Avots: Jurista vārds 2018.gads 25.septembris nr. 39 (1045) “Ekspertīzes problemātika civilprocesā”

Lasi rakstu PDF


Aizvērt



DB | Vai mākslīgais intelekts ievēro konkurences tiesības?

28.09.2018

DB | Vai mākslīgais intelekts ievēro konkurences tiesības?


BDO Law vecākais jurists Andis Kārkliņš laikraksta Dienas Bizness rakstā analizē cenu noteikšanas algoritmu aktualitāti, sniedz ieskatu to neviennozīmīgajā vērtējumā un to pielietošanā Eiropas Savienībā. 


Lasīt vairāk

Konkurences tiesību joma nav izņēmums - arī to ir skāris tehnoloģiju laikmets un digitālā revolūcija. Līdz ar mākslīgā intelekta nerimstošo attīstību ir būtiski uzlabojušās uzņēmumu spējas vēl nepieredzētos apjomos apstrādāt, uzglabāt un analizēt datus par saviem klientiem un konkurentiem. Viens no tehnoloģiskās attīstības rezultātiem un pēdējā laika strīdīgākajiem un apspriestākajiem tematiem Eiropas konkurences tiesību ekspertu vidū ir cenu noteikšanas algoritmi.

Viedokļi ir diametrāli pretēji. Vienā frontes pusē ir eksperti, kas uzskata, ka cenu noteikšanas algoritmi nelabvēlīgi ietekmē konkurenci, savukārt otrā pusē - eksperti, kas uzstāj, ka algoritmi var būt efektīvs līdzeklis, kas veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem. 

Cenu noteikšanas algoritms ir aprēķinu sistēma konkrētu ievades datu pārveidošanai par tādām cenām, kādas attiecīgajā brīdī tiek pieprasītas. Katrā konkrētajā nozarē cenu algoritmu uzņēmums izveido individuāli, izvēloties tieši savai nozarei atbilstošos ievades datu kritērijus, lai nodrošinātu, ka tieši viņa piedāvātais pakalpojums vai produkts ir viskonkurētspējīgākais. Parametri var būt ne tikai konkurentu cenas, bet arī, piemēram, tirgus nosacījumi, varbūtības un statistiskā informācija, klienta personas dati un izmērāmi paradumi un lojalitātes karšu uzkrātie dati. Algoritmu galīgais mērķis -pēc iespējas vairāk uzlabot pārdevēja peļņas rādītājus.

Mākslīgais intelekts ļauj algoritmiem darboties patstāvīgi un mašīnmācīšanās ceļā automātiski pielāgo tos dažādiem tirgus parametriem, lai noteiktu optimālo cenu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā 2017. gada ziņojumā par algoritmiem un aizliegtām vienošanām horizontālā perspektīvā izdalīja vairākus cenu noteikšanas algoritmu veidus. Starp tiem ir, piemēram: algoritmi, kurus izmanto, lai uzraudzītu cenas, par kurām vienojušies konkurenti; algoritmi, kurus speciāli izveido un izmanto, lai īstenotu iepriekšēju vienošanos; algoritmi, kurus izmanto, lai īstenotu netiešu vienošanos. Attiecīgos apstākļos katrs no šiem algoritmiem var tikts uzskatīts par LESD 101. pantā ietverto aizliegumu pārkāpumu, par ko uzņēmējam nāktos maksāt iespaidīgu soda naudu.

Jāuzsver, ka, lai gan algoritmi cenu nosaka patstāvīgi, atbildība par konkurences tiesību pārkāpumu, dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai radītajiem zaudējumiem kādam citam konkurentam būs jāuzņemas uzņēmumam. Cenu noteikšanas algoritmi rada labvēlīgāku vidi slepenu vienošanos starp uzņēmumiem noslēgšanai, līdz ar to padarot vienošanās grūtāk atklājamas un novēršamas. Vienošanās par cenu saskaņošanu vairs nav jāīsteno, rīkojot regulāras slepenas tikšanās vai apmainoties ar failiem. Pietiek izstrādāt algoritmu, kas cenas saskaņo kaut katru sekundi, ja tas ir nepieciešams konkrētajā nozarē.

Par šāda algoritma izmantošanu, nolūkā īstenot aizliegtu vienošanos, 2016. gadā Apvienotās Karalistes Konkurences un tirgus uzraudzības iestāde nolēma sodīt divas tiešsaistes kompānijas - Trod Limited un GB Eye Limited. Uzņēmumi bija savstarpēji slepeni vienojušies, ka tie saskaņos cenas plakātiem un rāmjiem, ko tie pārdeva tirdzniecības platformā Amazon.com, Cenu saskaņošana tika īstenota ar īpaši izstrādāta algoritma palīdzību, kas koordinēja abu uzņēmumu cenas, lai novērstu uzņēmumu savstarpēju konkurenci.

Tajā pašā laikā cenu noteikšanas algoritmiem ir arī vairākas priekšrocības. Piemēram, tie ļauj ātrāk un precīzāk identificēt tādus tirgu būtiski ietekmējošus apstākļus kā pieprasījuma un izmaksu izmaiņas un svārstības. Šo apstākļu priekšlaicīga identificēšana dod iespēju uzņēmējam pielāgot cenas tajā brīdī pastāvošajam cenu līmenim, tādējādi izlīdzinot pieprasījumu un piedāvājumu- ja divi uzņēmumi savstarpēji konkurē par kāda pakalpojuma cenu un saskaras ar izmaksu samazināšanu, viņi kvalitatīvāk var koriģēt savas cenas un konkurences līdzsvaru sasniegt daudz efektīvāk.

Nav šaubu, ka pieejamās informācijas un datu apjoms un tā apstrādes iespējas veicinās vēl straujāku cenu noteikšanas algoritmu attīstību un to izplatītāku pielietojumu. Tāpat nav šaubu, ka arī Latvijas uzņēmumi izmanto šādus algoritmus vairāk vai mazāk attīstītā līmenī. Citur Eiropā ar šo aktualitāti saistītie tiesību jautājumi jau tiek skatīti, un tie neizbēgami nonāks arī Latvijas Konkurences padomes darba kārtībā un vietējo konkurences tiesību konsultantu redzeslokā. 

RAKSTS PDF: Vai mākslīgais intelekts ievēro konkurences tiesības?


Aizvērt



Iespēja ir, tikai jāprot izmantot

13.09.2018

Iespēja ir, tikai jāprot izmantot


ZAB BDO Law vecākā juriste Anna Mandel izsaka dažādus priekšlikumus Latvijas šķīrējtiesu uzlabošanai laikrakstam "Dienas Bizness".


Lasīt vairāk

"Lai Latvija jurisdikcijā kļūtu pievilcīgāka komerciālam šķīrējtiesām, būtu jāsāk ar esošā Šķīrējtiesu likuma pielāgošanu.": tā DB norāda jomas eksperti. Grozījumi Šķīrējtiesu likumā, ar kuriem tika noteiktas stingrākas prasības šķīrējtiesnešiem un patstāvīgās šķīrējtiesas izveidei, kā arī stiprināts uzraudzības mehānisms, stājās spēkā pirms nepilniem diviem gadiem. Grozījumu mērķis bija atjaunot sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesām, padarīt to izveides procesu caurskatāmu un izvirzīt kvalitātes prasības. Tieslietu ministrijas ieskatā, grozījumi savu mērķi ir sasnieguši, jo pēc reformas uzsākšanas šķīrējtiesu skaits Latvijā samazinājies apmēram par divām trešdaļām. Šobrīd šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrēta 71 pastāvīgā šķīrējtiesa, liecina Uzņēmumu reģistra dati. Jāatgādina, ka 2014. gadā šķīrējtiesu skaits sasniedza 214. Zvērināts advokāts un viens no Šķīrējtiesu likuma izstrādātājiem Jānis Lapsa DB atzīmē, ka pagaidām šķīrējtiesu jomā Latvijā nekāda attīstība nav notikusi. Ir samazinājies šķīrējtiesu skaits, tomēr kopumā tās ik gadu skata tikai aptuveni 1000 lietu. Tas nozīmē, ka šķīrējtiesu skaits būtu vēl samazināms, jo daļa no esošajām joprojām nedarbojas vai, iespējams, ir izveidotas, lai veiktu kādas nelikumības. Tāpat pēdējo divu, trīs gadu laikā nav bijuši skaļi šķīrējtiesu spriedumi, kas tapuši pēc procesa pārkāpumiem. Nozares speciālisti norāda, ka Rīgai kā vietai ir visas iespējas kļūt interesantai tieši šķīrējtiesu ziņā, tomēr, lai to panāktu, Šķīrējtiesu likums ir jāpielīdzina Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) Parauglikumam.

Potenciāls ir

«Latvija ir ratificējusi Ņujorkas konvenciju un pieņēmusi Šķīrējtiesu likumu, lai uzlabotu šķīrējtiesu kvalitāti, reputāciju un ad hoc šķīrējtiesu (konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai) procesu. Rīga ir ģeogrāfiski stratēģiski izvietota, lai kalpotu par Baltijas un Ziemeļeiropas, un Austrumeiropas centru strīdu izšķiršanai, un tai ir attīstīta infrastruktūra. Nākamie soļi varētu ietvert tiesu prakses veidošanu attiecībā uz ārvalstu un vietējo šķīrējtiesu nolēmumu, kā arī pagaidu aizsardzības līdzekļu atzīšanu un izpildi, Šķīrējtiesu likuma pilnveidošanu, par paraugu ņemot UNCITRAL Parauglikumu, un Latvijas tiesību aktu pielīdzināšanu starptautiski atzītiem komerciālo šķīrējtiesu standartiem,» runājot par Latvijas potenciālu, norāda ZAB BDO Law vecākā juriste Anna Mandel. Viņa skaidro, ka pēdējā desmitgadē Latvijas uzņēmumi ir bijuši dalībnieki vairākos starptautisko komerciālo šķīrējtiesu procesos un kopš 1999. gada Latvija ir bijusi atbildētāja deviņos starptautiskos ieguldījumu strīdos, savukārt divos gadījumos kopš 2005. gada prasītājs starptautiskos ieguldījumu strīdos ir bijis no Latvijas. Neskatoties uz minēto, vairums šķīrējtiesu procesu, kuros iesaistītas puses no Latvijas, notiek ārpus Latvijas robežām, piemēram, Viļņā, Stokholmā un arvien biežāk arī Helsinkos. Šiem procesiem tiek piemēroti Stokholmas Tirdzniecības palātas Šķīrējtiesas institūta (SCC), Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) Šķīrējtiesas un citi noteikumi. Pēc A. Mandel domām, ja Rīga kļūtu par pievilcīgu vietu starptautiskiem vai vismaz Baltijas līmeņa šķīrējtiesu procesiem, šāda reputācija stiprinātu Latvijas kā neitrālas, attīstītas valsts tēlu, kurā tiesiskums un starptautiskā tirdzniecība ir nozīmīga. Līdz ar to ieguvēji būtu arī Latvijas uzņēmumi, kuri nodarbojas ar tirdzniecību Baltijas vai starptautiskā līmenī. Tas radītu papildu darbu arī vietējiem juristiem, ekspertiem, šķīrējtiesnešiem u.c. Kā arī tā būtu zīme investoriem, ka te ir uzņēmējdarbībai draudzīga vide. Kā vēl vienu no plusiem viņa min, ka, salīdzinot ar Stokholmu, Parīzi, Londonu un citām tradicionālām šķīrējtiesas procesa norises vietām, Rīga strīda pusēm būtu ekonomiski izdevīgs risinājums. Zvērināta advokāte un Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas prezidija locekle Sandra Neilande DB norāda, ka pēdējos gados, kopš grozījumiem likumdošanā un Šķīrējtiesu likuma pieņemšanas, situācija šķīrējtiesu jomā kopumā ir uzlabojusies. Šķīrējtiesu skaits ir samazinājies, atsijājot tās, kuras visdrīzāk nebija orientētas uz ilgtermiņa kvalitatīvu darbu. Pēdējā laikā šķīrējtiesas nav bijušas iesaistītas arī kādās skandalozās lietās. Tas viss ir sekmējis to reputācijas pieaugumu. Arī no vispārējās jurisdikcijas tiesnešu puses ir jūtama attieksmes maiņa, pieņemot šķīrējtiesas kā alternatīva strīdu izšķiršanas veida līdzāspastāvēšanu. Viņa arī piebilst: «Tas viss sekmē Latvijas šķīrējtiesu izvēli arī starptautisku strīdu risināšanai, jo reputācijas jautājums ir ļoti svarīgs. Mēs Latvijā esam ļoti paškritiski un nemākam izcelt savas labās puses. Diemžēl pārmērīga paškritika, kas reizēm publiski izskan starptautiskos forumos, ārvalstu uzņēmēju vidū neveicina uzticību Latvijas šķīrējtiesām.»

Vajag pielīdzināt

Latvijas Šķīrējtiesu likums nav veidots pēc UNCITRAL Parauglikuma parauga, kas tiek uzskatīts par starptautisko standartu komerciālām šķīrējtiesām, DB norāda aptaujātie jomas eksperti. Parauglikums nosaka ietvaru valstīm, kuras pārveido vai modernizē to šķīrējtiesu normatīvos aktus, piemēram, attiecībā uz šķīrējtiesas nolīguma interpretāciju, šķīrējtiesas sastāvu un jurisdikciju, pagaidu aizsardzības līdzekļiem, kā arī galīgo spriedumu atzīšanu un izpildi. Līdz šim 80 valstis 111 jurisdikcijās visā pasaulē ir pieņēmušas Parauglikumu, tajā skaitā mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši. «Latvijas Šķīrējtiesu likums nosaka prasības ad hoc šķīrējtiesu izveidošanai un darbībai, kā arī paredz noteiktas pušu materiālās un procesuālās tiesības. Tomēr tajā nav ne vārda par pagaidu aizsardzības līdzekļiem. Pretstatā Parauglikuma piedāvātajām iespējām, Šķīrējtiesu likums paredz iespēju lūgt pagaidu aizsardzības līdzekli tikai pirms procesa, bet ne tā laikā, kas bieži vien ir būtiski šķīrējtiesas procesā. Kopumā likums ir ļoti atšķirīgs no Parauglikuma un komerciālo šķīrējtiesu normatīvajiem aktiem citur. Piemēram, Latvijas likums neparedz jēgpilnu kārtību, kādā sniedzamas mutiskas liecības. Likumā ir arī citas atšķirības un trūkumi, kas kopā ar novirzēm no Parauglikuma var atturēt Baltijas un starptautiskos uzņēmumus izvēlēties Rīgu kā vietu, kurā risināt savus komerciālos strīdus. Turklāt ārvalstu investoriem un praktiķiem šis likums varētu būt grūti saprotams,» atzīmē A. Mandel. Līdz ar to Šķīrējtiesu likuma atšķirības rada šķērsli personām, kuras būtu gatavas izmantot Rīgu kā šķīrējtiesas atrašanās vietu. Zvērināts advokāts Ziedonis Odris skaidro, ka, piedaloties starptautiskajās konferencēs par šķīrējtiesu darbības jautājumiem, joprojām no ārvalstu kolēģiem nākas dzirdēt, ka Latvijā izmantot šķīrējtiesas komercstrīdu izšķiršanai ir ļoti riskanti, tāpēc to darīt šeit nav ieteicams. Kā galvenais iemesls tiek minēts lielais skaits «kabatas» šķīrējtiesu.

«Kaut arī pašlaik šķīrējtiesu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies, ārvalstu kolēģi labi atceras, ka to skaits bija vairāk nekā 200. Tāpat tiek minēts, ka mūsu Šķīrējtiesu likums neatbilst Parauglikumam, līdz ar to, viņu skatījumā, šķīrējtiesa nemaz nevar Latvijā norisināties efektīvi, jo likums neparedz šķīrējtiesas un parastās tiesas sadarbību šķīrējtiesas sastāva izveidošanā, pierādījumu iegūšanā un citos ar šķīrējtiesas procesu saistītos jautājumos. Piemēram, šķīrējtiesas lēmuma par prasības nodrošināšanu izpildē vai noraidījumu šķīrējtiesnesim izlemšanā,» skaidro Z. Ūdris, kas uzskata, ka Rīga pašlaik nevar būt pievilcīga vieta ne starptautiskajiem, ne Baltijas līmeņa šķīrējtiesas procesiem. Lai kaut ko mainītu, vispirms būtu jāsāk ar Šķīrējtiesu likuma pielāgošanu Parauglikumam, kas būtu ne vieglākais, bet noteikti ātrākais solis. Savukārt Latvijas šķīrējtiesu reputācija ārvalstu kolēģu acīs būšot jālabo vēl gadu desmitiem.

Zemākas izmaksas

«Tai pašā laikā starptautiski šķīrējtiesas procesi nav retums. Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas praksē gan biežāki ir šķīrējtiesas procesi, kur ārvalstu uzņēmējs ir viena no pusēm, kaut arī ir bijuši šķīrējtiesas procesi, kur abas puses ir ārvalstu uzņēmēji. Tomēr biežāk Rīgas Starptautisko šķīrējtiesu kā strīda risināšanas vietu puses ir izvēlējušās vai nu Latvijas uzņēmēju darījumos ar ārvalstu partneriem, vai arī ārvalstu uzņēmēji, kas veic saimniecisko darbību Latvijā, darījumos ar Latvijas partneriem. Latvijas uzņēmēji Latvijas šķīrējtiesu izvēlas visdrīzāk tādēļ, ka tas atvieglo procesu un ievērojami samazina izmaksas, savukārt ārvalstu uzņēmējiem tas atvieglo šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildi gadījumā, ja tas netiek izpildīts labprātīgi,» skaidro S. Neilande. Viņa pieļauj, ka ārvalstu uzņēmēju interesi par Latvijas šķīrējtiesām sekmē arī tas, ka procesa izmaksas ir ievērojami zemākas, salīdzinot, piemēram, ar Stokholmas šķīrējtiesu. Arī piemērojamajam likumam ir nozīme. Proti, ja piemērojami Latvijas likumi, tad vislabāk izvēlēties kādu no Latvijas šķīrējtiesām. Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā ir bijuši procesi, kuros iesaistīti komersanti no Igaunijas, Lietuvas, Moldovas, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Polijas, Islandes, Kipras, Zviedrijas u.c. valstīm, kas apliecinot Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas, kā arī Latvijas šķīrējtiesu potenciālu.

 


Aizvērt






Ielādēt vairāk