Jaunumi

 









DB | Kontus slēdz arī nepamatoti

26.02.2019

DB | Kontus slēdz arī nepamatoti


Laikraksts Dienas Bizness ir publicējis rakstu "Kontus slēdz arī nepamatoti", kurā zvērinātu advokātu biroja vadošā partnere Vita Liberte un partneris Jānis Zelmenis sniedz komentārus par sadarbību ar bankām un pārmaiņām Latvijas finanšu sektorā. 


Lasīt vairāk

Neilgā laikā no liberāla finanšu sektora Latvija kļuvusi par ļoti kontrolētu banku teritoriju, kur uzņēmēju darbību apgrūtina stingrās kredītiestāžu pārbaudes – bloķēti konti, milzums jautājumu, neskaitāmu dokumentu nepieciešamība, atverot kontu, kā arī citi aspekti nereti kavē vienmērīgu biznesu.

Slēdz uz visiem laikiem

Vērojams, ka tieši Skandināvijas kapitāla banku prakse attiecībā uz uzņēmumu kontu atvēršanu ir kļuvusi ārkārtīgi strikta, – mazākā kļūda un pieeja kontam var būt slēgta ne tikai kredītiestādē, ar kuru līdz šim kompānija sadarbojās, bet arī visās citās bankās. Savukārt dokumentu pārbaudes, lai atvērtu jaunu vai atbloķētu esošo kontu, nereti aizņem daudz laika, radot zaudējumus biznesam.

Ņemot vērā apjomīgo darbu un ierobežoto darbinieku skaitu, kas nereti netiek galā ar visiem pienākumiem, bankai ātrāks un lētāks risinājums nereti ir slēgt konkrētā uzņēmuma kontu, nevis veltīt laiku, lai pārbaudītu plašāku informāciju par tā īpašnieku.

Jau pirms gada DB ziņoja par ne vienu vien gadījumu, kad bankas bloķē uzņēmēju kontus, pieprasa papildu informāciju, bet konta atbloķēšana vairs neseko.

Šādā gadījumā nākas meklēt citu kredītiestādi, taču nereti slēgtas ir visu banku durvis. Tiesa gan, ne vienmēr uzņēmums, kura konts bloķēts, ir veicis kādu pārkāpumu; banka to uzskata par riskantu un pārtrauc sadarbību, turklāt uzņēmēji lielākoties ziņo par kontu slēgšanu tieši Latvijā strādājošajās Skandināvijas kapitāla bankās. Šo banku pārstāvji komentāros ir diezgan skopi, gan atzīstot, ka darbs turpinās un dažu gadu laikā slēgti vairāki simti riskantu uzņēmumu konti.

Tajā pašā laikā vairāku Latvijā strādājošo banku pārstāvji atzīst, ka ne visi uzņēmumi ir riskanti, – daļa no tiem, kurus aizraidījuši «skandināvi», veic starptautiskos maksājumus vai to īpašnieku vidū ir ārvalstnieki, kas arī varētu būt radījis bažas šo banku vidū.

«Vērojams, ka daļa Latvijas banku patlaban cenšas atturēties no Latvijas kompāniju, kuru īpašnieku vidū ir ES nerezidenti, apkalpošanas,» komentē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss, uzsverot, ka vairumā gadījumu tie ir pilnīgi normāli, veiksmīgi vietējie uzņēmumi, starp kuriem ir pat reģionālie līderi savās biznesa jomās. Šādu atteikumu loģika, viņaprāt, ir acīmredzama: uzņēmumi ar īpašniekiem-nerezidentiem pašlaik prasa vērīgu analīzi, kontroli, padziļinātu izpēti. Bet bankai tas viss nozīmē papildu laika resursus un finanšu izdevumus – ir nepieciešams uzturēt augsti kvalificētu speciālistu komandu, apmācīt tos, iepirkt programmatūru, daudz un cieši sadarboties ar starptautiskajiem partneriem.

Šo norišu rezultātā pēdējā gada laikā, it īpaši kopš rudens, Rietumu Bankā r egulāri v ēršas p otenciālie b iznesa klienti no Latvijas un citām Baltijas valstīm, kuriem nepieciešams plašs servisa klāsts – no norēķinu kontu apkalpošanas un maksājumiem līdz attīstības projektu finansēšanai. Pēc viņa teiktā, pašlaik bankā dažādās darbības fāzēs ir vairāki desmiti jaunu, lielu kredītu projektu – dzīvojamā un komerciālā nekustamā īpašuma attīstības jomā, viesnīcu biznesa, loģistikas, dažādu ražošanas nozaru, finanšu tehnoloģiju un citās sfērās, un, kā stāsta R. Fulss, attiecībā uz daļu no tiem ir jau pieņemti lēmumi un tiek piešķirti resursi, turklāt jāatzīmē, ka kreditēšanas apjomi daļai no šiem projektiem pārsniedz 10 miljonus eiro. «Rietumu Banka māk veiksmīgi strādāt ar aktīvu biznesu, tajā skaitā ar uzņēmumiem, kuru īpašnieku vidū ir nerezidenti. Tas ir iespējams, pateicoties mūsu daudzu gadu praktiskai pieredzei, augsti kvalificētu speciālistu komandai, ekspertīzei un resursiem.

Mums ir nopietna pieeja risku analīzei, šim jautājumam pievēršam visu nepieciešamo uzmanību un pēc visu paredzēto procedūru iziešanas atveram šādiem klientiem kontus. Esam gandarīti par to, ka mūsu niša te paplašinās un šo klientu skaits nepārtraukti pieaug,» komentē R. Fulss.

Līdzīgus novērojumus pauž arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons: «Esam novērojuši, ka bankā vēršas Latvijas kompānijas, kuras agrāk apkalpoja Skandināvijas bankas.» R. Idelsons gan precīzi nevar pateikt, vai Skandināvijas bankas atsaka tām sadarbību vai arī vienkārši tiem sadarbības modelis ar šīm bankām ir kļuvis daudz komplicētāks. Šo uzņēmumu vidū bijuši gan tādi, ar kuriem dažādu iemeslu dēļ (tajā skaitā arī atbilstības risku dēļ) sadarbību uzsākt nevar arī Signet Bank, gan arī tādi, ar kuriem banka labprāt uzsāk sadarbību. R. Idelsons novērojis, ka šādi klienti galvenokārt pārstāv nozares, kuru saimnieciskā darbība paredz veikt starptautiskos maksājumus.

Tie ir arī klienti, kuriem ir starptautiska grupa, bet mātes kompānija vai meitas uzņēmums atrodas Latvijā, raksturo viņš. Ņemot vērā striktās pārbaudes, arī uzņēmumu konta atvēršanas laiks ir ievērojami ilgāks nekā iepriekš.

«Tiesa gan, katrs konta atvēršanas gadījums ir individuāls, taču Signet Bank kā nelielas bankas priekšrocība ir tā, ka varam potenciālo klientu izvērtēt ne tikai rūpīgi, bet arī operatīvi. Ja uzņēmuma darbība ir vienkārša un saprotama, ir pieejami visi uzņēmuma saimnieciskās darbības dokumenti, tad kontu Signet Bank var atvērt nedēļas laika, bet, ja tiek vērtēts sarežģītāks uzņēmums, īpašnieku līdzekļu izcelsme, tad klienta izskatīšanas laiks var būt arī līdz mēnesim,» pieredzē dalās R. Idelsons. Viņš atgādina – ja banka pārtrauc sadarbību ar juridisko klientu, tad uz laiku šāda uzņēmuma pilnvērtīga darbība tiek traucēta, kā rezultātā nav iespējams veikt ikdienas darījumus, norēķināties ar sadarbības partneriem, klientiem un darbiniekiem.

«Tomēr uzskatu, ka, tā kā Latvijā ir liela komercbanku konkurence, kur katrai bankai ir izstrādāta sava klientu izskatīšanas un apkalpošanas politika un ja potenciālā klienta biznesa modelis atbilst likuma prasībām un bankas risku novērtējumam, tad noteikti ir un būs bankas, kas varēs nodrošināt šādiem uzņēmumiem nepieciešamos ikdienas pakalpojumus,» uzsver Signet Bank vadītājs.

Vairāki simti

Pašu Skandināvijas kapitāla banku komentāri par šo jautājumu ir diezgan formāli – to dati liecina, ka pēdējo gadu laikā slēgti vairāki simti uzņēmumu konti un darbs patlaban turpinās.

«Norit nemitīgs un strukturēts darbs no mūsu puses, lai stiprinātu mūsu sniegumu cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī savu klientu biznesa un finanšu uzvedības pārzināšanu,» komentē SEB Korporatīvās komunikācijas pārvaldes vadītāja Agnese Strazda. Pēc viņas teiktā, biežākie iemesli kontu aizvēršanai SEB bankas klientu gadījumā ir ļaunprātīga un ilgstoša izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kā arī saimnieciskās darbības izsīkums un turpinājuma neesamība, būtiski reputācijas riski, uzskaita A. Strazda. Pagājušajā gadā kredītiestāde turpinājusi darbu pie sadarbības pārtraukšanas gadījumos, ja ilgākā periodā identificēja nodokļu nomaksas izvairīšanās pazīmes un pārmaiņu nerealizēšanu, kā arī tad, ja uzņēmumam nav saimnieciskās darbības Latvijā, viņa piebilst. Salīdzinot pēdējo divu gadu laikā banku slēgtos kontus, kas pamatoti ar izvairīšanos no nodokļiem, reputāciju un saimnieciskās darbības izsīkumu, arī neskaidriem biznesa mērķiem, ko klients pats nevar pierādīt un izskaidrot, SEB bankas gadījumā tas ir nedaudz virs 500 slēgtiem klientiem (kopā šobrīd banka apkalpo vairāk nekā 500 000 klientu).

2016. gadā AS Swedbank Latvia atteicās no augsta riska klientu apkalpošanas, kopumā pārtraucot sadarbību ar vairāk nekā 500 augsta riska nerezidentiem – gan privātām, gan juridiskām personām, stāsta Swedbank Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

Jāatzīmē, ka janvārī DB rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» zvērinātu advokātu biroja BDO Law vadošā partnere un advokāte Vita Liberte skaidroja, ka bankas klienta kļūda sadarbībā ar vienu banku var nozīmēt, ka kontu nevarēs atvērt vairs nevienā bankā, arī citās valstīs. Pēc viņas teiktā, bankas aktīvi ziņo Kontroles dienestam un sniedz ziņojumus pat par presē izlasītām negatīvām ziņām par konkrēto klientu, tādēļ dienests lielā darba apjoma dēļ nespēj apstrādāt saņemto informāciju pietiekami ātri un bankas kavējas ar kontu atvēršanu.

«Jūs nekad neuzzināsiet, kāpēc konts slēgts vai kādēļ banka atteikusi sadarboties ar jums,» viņa sacīja. «Turklāt banka par šo nevēlēšanos sadarboties pastāsta visai pasaulei, un pasaule vairs nesadarbojas, pārsūdzēt šo lēmumu vairs nebūs iespējas,» brīdināja eksperte.

VIEDOKLIS

Kardināli mainās

AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis:

Finanšu sektora pārmaiņas ir ļoti krasas, tomēr labāk, ka tās notikušas vēlāk nekā nekad. Vienlaikus žēl, ka signāli jau nāca vismaz no 2014.–2015. gada un ne industrija, ne regulatori nespēja veikt risku pārvaldīšanas darbu. Patiesi skumji ir tas, ka mainās Latvijas biznesa paradigma – finanšu bizness bija atvērts, visai pasaulei pieejams, un slikta bija tikai naudas atmazgāšanas kontrole. Izpildīt Moneyval prasības nav vienkārši, taču, kāds posms iestāsies pēc tam, kad tās tiks izpildītas? Tas būs interesantākais – kāds finanšu sektora modelis šeit darbosies? Mums būs dažas banku filiāles, kuras apkalpos vietējos maksājumus. Un tad ir jautājums, kā mēs no pelniem celsim finanšu sektoru vai to, kas no tā ir palicis pāri. Ja mēs tagad «piegriežam skrūves» attiecībā uz atvērtumu, ir skaidrs, ka mēs kļūsim par ļoti kontrolētu banku teritoriju. Mums šis finanšu sektors bija kaut kāda labklājības daļa, bet tagad vairs nebūs. Ko tad mēs tagad eksportēsim – sviestu vai esam atklājuši briljantus vai naftu? Acīmredzot viens posms beidzas un sākas cits, taču gribētos saprast, kā notiks virzība uz to. Runājot par banku veiktajām kontu pārbaudēm, tās ir amplitūdā no ļoti loģiski izskaidrojamām līdz paranoiskām, taču izmainījies tas, ka agrāk bijām liberāli, varbūt pat pārāk liberāli un nolaidīgi, bet tagad mazāk nekā pusgada laikā esam kardināli mainījušies. Nākotnē realitāte būs tāda, ka medmāsām algas droši vien varēsim pārskaitīt, bet maksājumus no ārvalstīm, no nedaudz eksotiskākām valstīm, teiksim, ārpus Igaunijas, būs ļoti sarežģīti veikt. Bankas uzdos 101 jautājumu, būs jāaizpilda milzīgi papīra kalni. Ir jāsaprot, ka līdz ar to pienākušas tā sapņa beigas, ka Latvija ir maza un atvērta valsts, kas darbojas mazā un atvērtā ekonomikā.

Lejuplādē rakstu PDF: Kontus slēdz arī nepamatoti

Avots: Dienas Bizness, Ž.Hāka, 26.02.2019.


Aizvērt



DB | Latvija - Baltijas čempione skaidras naudas ierobežošanā

25.02.2019

DB | Latvija - Baltijas čempione skaidras naudas ierobežošanā


 Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā jau ir ieviests ierobežojums fizisku personu darījumiem skaidrā naudā. Paredzētie jaunie ierobežojumi skaidras naudas darījumiem auto un īpašumu darījumos valsti padarīs par visas ES līderi cīņā pret skaidru naudu. Par to liecina ZAB BDO Law pētījums par skaidras naudas darījumu ierobežošanu.


Lasīt vairāk

DB jau 9.02.2019. rakstīja par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēto ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu, kurā ir paredzēta skaidras naudas darījumu sliekšņa samazināšana no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro, turklāt skaidrā naudā nevarētu iegādāties nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus. Jāatgādina, ka no 2017. gada 1. janvāra spēkā ir norma, kas ierobežo darījumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi tiek uzskatīti ar visaugstāko krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, kā arī PVN izkrāpšanas risku. Kontrolējošajām iestādēm faktiski neesot iespēju pārbaudīt šādus darījumus, to noslēgšanas datumus, maksājamās summas utt. Pēdējā laikā arī ārzemēs tiek veikti pasākumi skaidras naudas aprites ierobežošanā.

Reģiona izņēmums

«Igaunijā un Lietuvā pašlaik šādu skaidras naudas darījumu ierobežojoša limita, atšķirībā no Latvijas, nav, lai gan Lietuvā ir bijušas diskusijas un iniciatīvas skaidras naudas darījumu ierobežošanai,» pētījuma datus rāda ZAB BDO Law vecākais jurists Artūrs Surmovičs. Viņš atzīst, ka 11 ES dalībvalstīs nav ieviesti skaidras naudas darījumu limiti vai kādi ierobežojumi, un, lai arī tādi ir 17 ES dalībvalstīs, tomēr to apmēri un arī piemērošanas nosacījumi ir ļoti atšķirīgi. Pētījumā secināts, ka skaidras naudas darījumu griestu nav arī Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Lielbritānijā un citās valstīs. «Ir ES dalībvalstis, kur skaidras naudas ierobežojumi attiecas uz bankām, ir valstis, kur tie attiecas uz fiziskajām personām,» uz pētījumā iegūtajiem secinājumiem norāda A. Surmovičs. Viņš atgādina, ka pirmie skaidras naudas ierobežošanas aizmetņi pašreizējā ES meklējami 2008. gadā, kad tos ieviesa Dānijā, Beļģijā, Slovēnijā, Ungārijā un Horvātijā. «Dānijā skaidras naudas darījumiem ir limits juridiskajām personām, bet ne fiziskām personām,» norāda A. Surmovičs. Viņš arī uzsver, ka ir virkne jomu, uz kurām skaidras naudas darījumu griesti neattiecas. Tajā pašā laikā Dānija tiek uzskatīta par sava veida pionieri ceļā uz bezskaidras naudas norēķiniem. «Uzstādījums ir līdz 2021. gadam pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, bet to nav plānots īstenot ar kaut kādiem liegumiem vai skaidras naudas darījumu griestiem, bet gan pakāpeniski izņemot no apgrozības lielāko Dānijas kronu banknošu nominālus,» skaidro A. Surmovičs. Viņš arī steidz piemetināt, ka ir vēl viena valsts - Polija, kura ir ierindota to ES dalībvalstu skaitā, kurās ir ieviesti skaidras naudas darījumu griesti, taču tādi ir tikai juridisko, nevis fizisko personu darījumiem.

Augstākās latiņas

«Sava veida atskaites punkts skaidras naudas darījumu ierobežošanai bija terora akti Parīzē un Briselē, tāpēc arī nepārsteidz, ka gan Beļģijā, gan arī Francijā ir pašlaik viszemākie skaidras naudas darījumu griesti - attiecīgi 3000 eiro un 1000 eiro,» skaidro A. Surmovičs. Viņš norāda, ka Beļģijā ir liegti skaidras naudas darījumi ar nekustamajiem īpašumiem. Jārēķinās, ka Beļģijā ir vēl viens papildu kritērijs skaidras naudas ierobežošanai, proti, ir noteikts, ka skaidrā naudā nevar maksāt vairāk par 10% no darījuma summas. «Ja tiks atbalstīts priekšlikums liegt skaidru naudu izmantot nekustamo īpašumu darījumos, tad Latvija būs viena no nedaudzajām valstīm ES, kur šāds liegums ieviests, bet pagaidām pirmā un vienīgā, ja šāds liegums tiks attiecināts uz transportlīdzekļu darījumiem,» secina A. Surmovičs. Viņš norāda, ka līdzīgs Beļģijas maksimālajiem skaidras naudas darījumu griestiem - 3000 eiro, bet tomēr atšķirīgs ierobežojums ir Portugālē.

Uzņēmumiem zemāki griesti

Pētījums rāda, ka ļoti daudzās ES dalībvalstīs ir daudz mazāki skaidras naudas darījumu griesti tieši juridiskajām personām, nevis cilvēkiem. «Slovēnijā uzņēmumi skaidrā naudā var veikt norēķinu tikai 420 eiro apmērā, kamēr cilvēki 12 reizes lielākā apmērā - līdz 5000 eiro,» uz lūgumu minēt kādu piemēru atbild A. Surmovičs. Viņš norāda, ka līdzīga situācija arī vērojama Slovākijā, kur darījumiem starp fiziskām personām skaidrā naudā ir piemērots ierobežojums līdz 5000 eiro, bet fiziskajām personām tas ir trīs reizes augstāks - 15 000 eiro apmērā. Tāpat jāņem vērā, ka vairākās valstīs zemāki skaidras naudas darījumu sliekšņi noteikti attiecīgās valsts iedzīvotājiem - nodokļu maksātājiem, bet daudz augstāki - ārzemniekiem. «Jā, tas tā ir,» uz jautājumu, vai šajā situācijā valstu valdības nav diskriminējušas savus pavalstniekus salīdzinājumā ar ārzemniekiem, atbild A. Surmovičs.

Smalkās nianses

Savukārt vairākās valstīs visiem - gan uzņēmumiem, gan fiziskām personām - tiek noteikti vienādi skaidras naudas darījumu limiti, piemēram, Horvātijā (16 000 eiro), Čehijā (10 500 eiro), Beļģijā (3000 eiro). A. Surmovičs vērš uzmanību uz vairākām smalkām niansēm, kas maina skaidras naudas darījumu ierobežojumu būtību. Piemēram, Spānijā ir skaidras naudas ierobežojums (2500 eiro) darījumos, kur viena puse ir darba devējs vai juridiska persona, bet nekas nav sacīts par darījumiem fizisko personu vidū. «Faktiski divi spāņi var veikt darījumu skaidrā naudā par jebkuru summu, un likums nebūs pārkāpts,» norāda A. Surmovičs. Kā vēl īpatnējāka sistēma ir jāuzskata Nīderlandē ieviestā, proti, skaidras naudas darījumi virs noteiktas summas obligāti jādeklarē, bet lieguma skaidras naudas izmantošanai nav. «Ziņošanas sliekšņi Nīderlandē par skaidras naudas izmantošanu ir pietiekami augsti: auto dīleriem - par darījumu skaidrā naudā 25 000 eiro, vērtslietu tirgotājiem -par darījumu 15 000 eiro, bet maksājumu iestādēm - par pārvedumu 2000 eiro apmērā,» stāsta A. Surmovičs.

Miglas ielenkumā

A.Surmovičs atgādina, ka Latvijā no 2017. gada 1. janvāra fiziskām personām nav atļauti tādi skaidras naudas norēķini, kuru summa vienā vai vairākās operācijās pārsniedz 7200 eiro, un nav nekādu izņēmumu darījumiem starp saistītām (pirmās pakāpes radinieki) un nesaistītām personām, vienlaikus neesot informācijas par to, vai kāda fiziskā persona ir pārkāpusi šo nosacījumu un par to sodīta. Viņš vērš uzmanību, ka šim nosacījumam (kopējās darījumu summas griesti) nav ierobežojuma termiņa - tas ir beztermiņa. «Nezinu, vai notiek šādu darījumu identifikācija, un ja notiek, tad kā,» uz jautājumu, kā tad, piemēram, veikals vai vēl jo vairāk veikalu ķēde seko, par cik lielu summu katrs pircējs skaidrā naudā iepērkas, jo šie pirkumi skaidrā naudā summējas, atbild A. Surmovičs. Viņš ar ironiju piemetina, ka šādas prasības ievērošanai faktiski visiem tirgotājiem būtībā ir jāpanāk 100% visu pircēju identifikācija, kas diez vai ir iespējams. «Ja pašlaik nav reāli iespējams izsecināt, cik kurš pircējs kaut vai gada laikā ir norēķinājies katrā veikalā skaidrā naudā, lai saprastu, vai nav pārsniegts atļautais 7200 eiro limits, tad neredzu lielu jēgu samazināt šo slieksni līdz 3000 ei-ro,» uzsver A. Surmovičs. Turklāt, viņa ieskatā, vispārīgs aizliegums, kas attiecas uz jebkuru personu, liecina par to, ka atbildīgās iestādes nespēj identificēt jomas, kurās skaidra nauda tiešām rada problēmas un negatīvas sekas. Savukārt, ja šīs jomas tiktu identificētas, tad ierobežojumus būtu samērīgi piemērot tikai attiecībā uz konkrēto «riskanto» jomu, nevis visām personām.

Viņaprāt, šajā jautājumā ir vajadzīgs ne tikai šīs idejas autoru, bet arī uzraugošo iestāžu skaidrojums, kā to nodrošināt dzīvē. «Ja pensija ir 300 eiro mēnesī, tad ko darīs pasts - piegādās pensionāram tikai 3000 eiro, un ko darīs ar pārējo - vienkārši nepiegādās, vai kā?» uz lūgumu minēt konkrētu piemēru atbild A. Surmovičs.

Čempionu latiņa

«Ja patiešām Latvijā ieviesīs liegumu transportlīdzekļu darījumos izmantot skaidru naudu, tad būsim vienīgā valsts visā ES, kur tik tālu cīņā ar skaidru naudu tikuši,» pētījuma datus rāda A. Surmovičs. Viņš norāda, ka vienkāršāk ir ar nekustamā īpašuma darīj umiem, jo lielākoties tie mērāmi daudzos desmitos tūkstošu un tie jau pašlaik notiek bezskaidras naudas norēķinu veidā. «Jā, varbūt kāda rokas nauda un vēl kāda neliela daļa pārdevējam - fiziskajai personai - skaidrā naudā no pircēja - fiziskās personas - bez oficiālajā pirkuma/pārdošanas līgumā redzamās arī tiek iedota, taču tās apjoms diez vai būs ļoti liels,» uz jautājumu, vai līdztekus oficiālajām darījumu summām nevar būt kādas citas, kuras netiek deklarētas un notiek skaidrā naudā, atbild A. Surmovičs. Viņš brīdina, ka citāda aina varētu būt darījumos ar spēkratiem. «Vai tad pensionāri, kuriem nav konta bankā, nevarēs ne pārdot, nedz arī nopirkt kādu auto par 1000 vai 1500 eiro? Vai arī viņi šos darījumus veiks, izmantojot bērnu vai mazbērnu bankas kontus? Vai šāda prakse tiks akceptēta no valsts iestāžu puses?» jautājumu sesiju turpina A. Surmovičs. Saprotams, ka praksē pensionārus tāds regulējums neietekmētu, bet, ja skatās tikai no potenciālā regulējuma viedokļa, tas attiecināms arī uz viņiem. Likums, ja tas pieņemts attiecībā uz visu sabiedrību, ir arī piemērojams visai sabiedrībai, piemērošana no atbildīgo iestāžu puses nedrīkst būt selektīva.

Viņaprāt, vēl interesantāka aina varētu izveidoties situācijā, kad Latvijā ir ieviests aizliegums auto iegādāties par skaidru naudu, bet latvietis pirkumu izdara Lietuvā vai Igaunijā, vai arī Vācijā, kur attiecīga lieguma nav. «Vai tas nozīmēs, ka šāda darījuma rezultātā Latvijā nereģistrēs ārzemēs iegādāto auto? Liks aizpildīt kādus papildu formulārus?» vaicā A. Surmovičs. Viņaprāt, ja šādi darījumi tiks pieļauti, tad faktiski Latvijas politiķi būs veicinājuši it īpaši dienvidu kaimiņvalsts auto tirgotāju ienākumus, vienlaikus piespiežot izbeigt savu darbību auto tirgotājiem reģionos. «Tie nav vienkārši jautājumi, jo šis solis ir vērsts uz to, lai visu skaidro naudu pielīdzinātu nelegālajai, kaut arī nekādi konkrēti pierādījumi netiek sniegti,» tā A. Surmovičs. Viņš arī atgādina Eiropas Komisijas 2018. gada 13. jūnija pētījumā par skaidras naudas darījumiem secināto: šobrīd nav vēlams īstenot kādas likumdošanas iniciatīvas attiecībā uz skaidrās naudas darījumu sliekšņu paredzēšanu ES līmenī. «Ko tas nozīmē, ja ES līmenī skaidras naudas darījumu sliekšņu nav un nebūs un pie šādas pozīcijas pieturas Igaunija un Lietuva, bet Latvijā tādi ir un to griesti vēl tiks samazināti, pie kam situācijā, kad nav skaidras izpratnes par piemērošanas termiņu un vēl jo vairāk maksātāja identifikāciju?» retoriski jautā A. Surmovičs.

PDF: Dienas Bizness: Latvija - Baltijas čempione skaidras naudas ierobežošanā


Aizvērt



Kapitāls | Crowdfunding: izdevīgi gan aizdevējam, gan aizņēmējam

11.02.2019

Kapitāls | Crowdfunding: izdevīgi gan aizdevējam, gan aizņēmējam


Kāda ir crowdfunding darbība, tās priekšrocības un problēmas Latvijā-par to stāsta uzņēmuma BDO Law vecākā juriste Anda Beinare un Crowdestor pārstāvji Jānis Timma un Gunārs Ūdris.


Lasīt vairāk

Tā sauktais pūļa finansējums jeb kopfinansējums (crowd funding) ir jauns, datortehnoloģiju radīts kreditēšanas veids, kura pamatprincips nav sarežģīts: platformā tiek savesti kopā cilvēki, kas sākuši perspektīvu projektu un kam nepieciešams finansējums, un cilvēki, kuri savus brīvos līdzekļus šādā projektā gribētu ieguldīt. Kopfinansējuma platformas šobrīd visā pasaulē attīstās tik strauji, ka tām bieži netiek līdzi pat likumdošana.

Cilvēki, kam ir nauda, grib to investēt, bet iespējas, kur ieguldīt, ir stipri ierobežotas, sevišķi fiziskai personai, kuras rīcībā nav desmitiem un simtiem tūkstošu eiro. Akcijas tirgot pašam? Lielākajai daļai trūkst zināšanu un iemaņu, turklāt katrs šāds darījums tiek aplikts ar prāvām komisijām, un galu galā iznāk, ka no akciju tirgošanas dažu simtu vai tūkstošu eiro apjomā nopelna vien brokeris. Tāpēc kopfinansējuma iespējas kļūst pieprasītas gan aizņēmēju jeb projektu, gan aizdevēju jeb investoru pusē. Prognozes un pētījumi liecina, ka nākamajā desmitgadē kopfinansējums kļūs arvien pieprasītāks.

Platforma Crowdestor tika veidota tā, lai ikviens investors, tajā ienākot, var diversificēt savus ieguldījumus un riskus dažādos sektoros - gan nekustamajā īpašumā, gan enerģētikā, gan transporta nozarē, gan jaunuzņēmumos (ne sākotnējā stadijā). Lielākā daļa platformu piedāvā patēriņa kredītu finansēšanu vai ieguldīšanu nekustamajā īpašumā. Tas nozīmē faktiski visas olas salikt vienā grozā. Ja sāksies krīze nekustamā īpašuma tirgū, hipotekārās platformas, visdrīzāk, piemeklēs grūti laiki. Tas pats sakāms par platformām, kas finansē patēriņa kredītu aizdevumus - ja sāksies krīze, kādu jau piedzīvojām 2008. gadā, kas notiks ar maksātspēju aizņēmējiem, kas ikdienā izmanto šos aizdevumus? Tomēr nozares, kurās ieguldīt, paliek pašu investoru ziņā.

„Ideja par kopfinansējuma platformu radās jau pirms vairākiem gadiem, kad strādāju advokātu birojā un specializējos investīciju piesaistē un darījumu apkalpošanā enerģētikas sektorā. Tas bija laiks, kad šīs jomas regulējums vēl nebija ierauts nemitīgu grozījumu virpulī, kā tas ir šobrīd. Tomēr, neskatoties uz toreizēji šķietamo nozares stabilitāti, projektu realizācija noritēja smagnēji, galvenokārt kapitāla trūkuma dēļ. Tas bija moments, kad sapratu, ka tā ir brīva niša - mezanīna aizdevuma izsniegšana 10-20% apjomā no kopējām projekta investīcijām ar ienesīguma likmi, kas vairākumā gadījumu ievērojami pārsniegtu nekustamā īpašuma jomas ienesīgumu. Tādas kopfinansējuma platformas, kas piedāvātu investīcijas citos uzņēmējdarbības segmentos ārpus nekustamā īpašuma, tajā laikā tirgū faktiski nebija.

Tomēr ienesīguma aspekts, kas platformu varētu padarīt populāru, nebija vienīgais dzinulis tās veidošanai. Otrs, bet ne mazāk būtisks aspekts - tirgū bija vērojams investīciju iespēju kanālu trūkums. Vairākums iespēju bija vai nu dārgas, prasīja lielus sākotnējos ieguldījumus, vai piedāvāja ienesīgumu, tuvu nullei. Mēs gribējām radīt iespēju investēt jau no 100 eiro bez tirgū esošajām pārspīlētajām komisijas maksām," atceras Jānis Timma.

Kopš darbības uzsākšanas Crowdestor savu piedāvāto ieguldījumu lauku ir paplašinājuši, piedāvājot investēšanas iespējas uzņēmumos, kam jau ir sava vieta tirgū, kam ir eksporta potenciāls un kas ir vērsti uz ārvalstu tirgus iekarošanu, kam nepieciešami līdzekļi attīstībai, bet kuru industrijas bankas nelabprāt kreditē. Caur Crowdestor investorus piesaistīja tādi uzņēmumi kā dizaina apavu zīmols INCH2 un restorānu tīkli The Catch un Kabuki. Ja skatāmies, piemēram, uz INCH2 finanšu rādītājiem, tie ir iespaidīgi - ikgadējs apgrozījuma pieaugums par vairāk nekā 100% trīs gadus pēc kārtas, eksporta apjoms - 95%, lielākie noieta tirgi - ASV, Vācija un Krievija.

„Tirgus novērojumi liecina, ka pašlaik iecienītākie ieguldījumu adresāti ir uzņēmumi ar eksporta potenciālu, uzņēmumi ar stāstu, ar pievienoto vērtību. Mūsu ieskatā šāda veida uzņēmumi ir, iespējams, pat drošāki un ar lielāku potenciālu nekā nekustamais īpašums kaut kur Rīgas nomalē. Esam lepni, ka savā platformā spējam piedāvāt tāda līmeņa projektus kā INCH2," saka Gunārs Ūdris. Ilustrējot ar salīdzinājumu - kamēr nosacītais Stīvs Džobss sēž garāžā un domā par makintošu, viņš nav Crowdestor klients. Par tādu viņš kļūst posmā, kad makintošs ir sakomplektēts un ir nepieciešams kapitāls ekspansijai.

Kopfinansējuma nozarē investori pārsvarā nāk no Eiropas Savienības, aktīvākie ir Rietumeiropas iedzīvotāji. Investoriem patīk projekti, kurus tie var apskatīt dabā un pārliecināties, kas īsti ir saņēmis naudu. Tas ir būtisks aspekts, pieņemot lēmumu, kur ieguldīt. Piemēram, jau kādu laiku strādājošs restorāns no Latvijas nolēma paplašināties un atvērt restorānu Berlīnē. Tieši vācieši bija tie, kas finansēja lielāko daļu šī projekta.

Pūļa finansēšanas nozares attīstību Latvijā šobrīd nopietni kavē pilnīgs likumdošanas vakuums. Kā stāsta zvērinātu advokātu biroja BDO Law vecākā juriste Anda Beinare, 2017. gadā Finanšu ministrija izstrādāja Kopfinansējuma pakalpojumu likuma projektu, tomēr tā virzība ir lēna un izskatīšana kopš 2018. gada oktobra ir atlikta. Likumprojektā nav ietverta sekundāro kredītu jeb parādsaistību tirgošana, tajā pašā laikā, piemēram, Lietuvas Kopfinansējuma likums šādu iespēju paredz. Šobrīd Eiropas Savienības institūcijas strādā pie vienota regulējuma kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēju darbībai visās dalībvalstīs, tomēr tas neliedz Latvijai aktīvi strādāt pie sava nacionālā regulējuma, izmantojot citu pieredzi. Tam būtu jāatbilst pakalpojumu sniedzēju praksei, lai neveidotos situācija, ka komersanti ir spiesti savu darbību pārstrukturizēt, un vienlaikus jāgarantē pietiekama ieguldītāju interešu aizsardzība. Pašlaik komersanti, kas vēlas sniegt alternatīvos finanšu pakalpojumus Latvijā, ir spiesti savu darbību veidot atbilstoši mūsu spēkā esošā tiesiskā regulējuma rāmjiem, kas neatbilst to pašreizējam darbības modelim. Šāda situācija neveicina labvēlīgu vidi alternatīvo finanšu pakalpojumu attīstībai, tāpēc uzņēmēji nereti izvēlas darboties kādā citā valstī.

Tiesiskā bāze kopfinansējuma platformu darbībai jau ir izstrādāta vairākās Eiropas valstīs. Tā, piemēram, kaimiņos Lietuvā jau 2016. gadā stājās spēkā Kopfinansējuma likums, kas ļauj šo pakalpojumu sniedzējiem ar minimālo pamatkapitālu 40 000 eiro saņemt licenci 30 darbadienu laikā.

Lai gan Igaunijā likums par kopfinansējumu ir tikai izstrādes stadijā, šobrīd pakalpojumu sniedzēji rekomendējoši ievēro tā sauktās labās prakses vadlīnijas (Sesf Practice for the crowd-funding industry). Līdz ar to arī Igaunijā pastāv spēles noteikumi un nozare attīstās. Tāpat attiecīgs regulējums ir radīts tādās valstīs kā Itālija, Francija, Somija, Spānija un Lielbritānija.

Piemēram, Crowdestor un citas platformas, kuras idejiski ir radušās Latvijā, savu darbību ir bijušas spiestas reģistrēt Igaunijā, kur, kā jau minēts, arī nav pilnībā izstrādātas normatīvo aktu bāzes, toties ir jūtams valdības atbalsts nozarei un ir izveidotas labās prakses vadlīnijas.

Vai gan jābrīnās, ka Latvijas uzņēmēji kopfinansējuma platformas reģistrē Igaunijā vai kādā citā valstī? Jebkurai šādai platformai ir potenciāls kļūt par veiksmes stāstu - arī nodokļu ziņā. Izskatās, ka Latvijas valsts ir ar mieru šos nodokļus zaudēt, nevis aktīvi strādāt pie tiesiskās vides izveides ar mērķi veicināt nozares attīstību.

Avots: Kapitāls, Februāris, 2019

 


Aizvērt



DB | Kļūda sadarbībā ar vienu banku var nozīmēt, ka kontu nevarēs atvērt vairs nevienā bankā

21.01.2019

DB | Kļūda sadarbībā ar vienu banku var nozīmēt, ka kontu nevarēs atvērt vairs nevienā bankā


Bankas klienta kļūda sadarbībā ar vienu banku var nozīmēt, ka kontu nevarēs atvērt vairs nevienā bankā, arī citās valstīs, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» sacīja zvērināta advokātu biroja BDO Law vadošā partnere un advokāte Vita Liberte.


Lasīt vairāk

Lai Latvijā varētu samaksāt nodokļus, ir nepieciešams bankas konts, viņa uzsver, piebilstot - ja iepriekšējos gados sadarbība ar bankām bija miermīlīga, tad pērn tā bija stresa pilna un ne vienam vien klientam radās neizpratne, kāpēc jāatbild uz tik daudz jautājumiem.

Viņa raksturoja, ka bankām šis periods ir sarežģīts, jo jāievēro aizvien stingrāki klientu vērtēšanas kritēriji un prasības, turklāt paralēli jādomā, kā izdzīvot spraigā konkurences cīņā, jo tirgū aktīvi ir citi dalībnieki, piemēram, savstarpējo aizdevumu platformas, ātrie kreditētāji. Tomēr viņa uzsvēra, ka tendence pastiprināt nosacījumus vērojama visā pasaulē. Banka jūs nepārtraukti novēro, un jebkurā laikā tai ir tiesības ziņot par klientu, sacīja V. Liberte.

«Bankās pastāv strikti klienta riska noteikšanas kritēriji, un, ja klientam tiek veikta padziļināta pārbaude, bankai nav pienākuma sniegt klientam informāciju par to,» saka eksperte. 

Pēc viņas teiktā, bankas cenšas aktīvi ziņot Kontroles dienestam un sniedz ziņojumus pat par presē izlasītiem negatīvām ziņām par konkrēto klientu, tādēļ dienests lielā darba apjoma dēļ nespēj apstrādāt saņemto informāciju pietiekami ātri, tādēļ bankas kavējas ar kontu atvēršanu. Vislielākā kļūda šajā periodā ir neatbildēšana bankai, saka V. Liberte, tādēļ viņa iesaka klientam pašam iegūt papildu informāciju par sadarbības partneriem, un, ja rīcībā ir plašāka informācija par sadarbības partneriem, ieteicams palīdzēt bankai. «Labāk aizsūtīt vairāk informācijas nekā mazāk, jo tas paātrinās analīzes procesu,» viņa uzsver. 

Bankām piemērotie sodi par pārkāpumiem ir ļoti bargi, tādēļ tās nojaušot vismazāko aizdomu par to, ka klients varētu sadarboties ar sankciju sarakstā iekļautajiem partneriem, uzreiz pārtrauc sadarbību, skaidro V. Liberte. Tāpat visi klienta dati tiek apmainīti kredītiestāžu vidū, un tām ir tiesības to darīt, skaidro eksperte. Tādēļ kļūda sadarbībā ar vienu bankā var nozīmēt, ka kontu nevarēs atvērt vairs nevienā bankā, arī citās valstīs. 

«Jūs nekad neuzzināsiet, kāpēc konts slēgts vai kādēļ banka ar jums atteikusi sadarboties,» viņa sacīja. «Turklāt banka par šo nevēlēšanos sadarboties pastāsta visai pasaulei un pasaule vairs nesadarbojas, pārsūdzēt šo lēmumu vairs nebūs iespējas.»

Avots: Dienas Bizness

 

Aizvērt



DB | Sāga tuvojas noslēgumam

22.11.2018

DB | Sāga tuvojas noslēgumam


Jaunu elektrovilcienu piegādi uztic BDO Law pārstāvētam uzņēmumam spāņu ražotājam Patentes Talgo S.L. un iepirkuma konkursa uzvarētāju pārstāvis BDO Law vecākais jurists Artūrs Surmovičs laikrakstam Dienas Bizness norādīja, ka ir iepriecināts par šo ziņu. 





Lasīt vairāk

Par to vakar medijiem paziņoja VAS Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis. Pēc viņa teiktā, spāņu Patentes Talgo S.L. 32 jaunie vilcieni, to uzturēšanai nepieciešamais aprīkojums un rezerves daļu fonds pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācība izmaksās 225,3 milj. eiro. Tā bijusi zemākā četru pretendentu nosauktā līgumcena trīs gadus ilgušajā konkursā. Šis piedāvājums bijis saimnieciski izdevīgākais arī visā vilcienu paredzētajā ekspluatācijas laikā jeb 35 gados. Vētīšanā ņemts vērā ne tikai vilcienu ražošanas un piegādes grafiks, bet arī to ikdienas uzturēšanas, tehniskās apkopes, rezerves daļu, enerģijas patēriņa u. c. izmaksas uz vienu pasažiera sēdvietas vienību. 

Uz papīra labākais 

Uzvarētāju pārstāvējušais BDO Law vecākais jurists Artūrs Surmovičs DB norādīja, ka ir iepriecināts par šo ziņu. Turpretī Škoda Vagonka reģionālais pārdošanas direktors Romans Sorkins paudis pārsteigumu par konkursa rezultātu. Pēc viņa teiktā, pretēji PV apgalvotajam, Latvija par vilcieniem samaksās kopumā par 10 milj. eiro vairāk, jo finansiāli izdevīgākais esot bijis Škodas piedāvājums. Uzņēmums plāno pārsūdzēt PV lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Iebildes ir arī Stadler, bet ceturtais pretendents CAF pagaidām konkursa rezultātu nekomentē. Savukārt PV vēlāk paziņoja, ka respektē neuzvarējušo pretendentu tiesības likumā noteiktajā kārtībā vērsties IUB. 

Bijušais PV vadītājs Andris Lubāns iepirkuma rezultātus nekomentēja, vien norādīja, ka tas ir uzņēmuma esošās vadības un iepirkuma komisijas kompetencē. Tai pašā laikā viņš pieņēma, ka lēmums bijis izsvērts un pamatots, kā arī novēlēja PV valdei novest iepirkumu līdz līgumam un vilcienu piegādei. Avoti, kas vēlējās palikt anonīmi, jau iepriekš prognozēja Talgo uzvaru, ņemot vērā ar konkursu saistītās pārsūdzības IUB. Turpretī kāds par iepirkumu informēts nozares eksperts sacīja, ka Talgo bijis labākais piedāvājums. Jautājums gan ir par to, vai arī dabā vilciens iznāks tāds, kāds ir iecerēts uz papīra. Kopumā ņemot, otrs labākais piedāvājums bijis Škodai, trešais - CAF, bet Stadler vienkārši atrakstījies. 

Laiki un cipari 

Salīdzinājumā ar Igaunijā pirms septiņiem gadiem veikto iepirkumu «esam būtiski, proti, par 22% lētāki» uz vienu sēdvietu, atzīmēja PV vadītājs. Arī uz garuma metru Latvijas iepirkums iznākot lētāks. R. J. Grigulis uzsvēra, ka viens no paredzētajiem ieguvumiem būs viena līmeņa iekāpšana vilcienos. Tam gan nepieciešams pielāgot esošos peronus, taču PV bijušas sarunas ar infrastruktūras pārvaldītāju VAS Latvijas dzelzceļš, kurš to nodrošināšot. Arī platākas durvis būs faktors, kas ļaus paātrināt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu. Vilcienus paredzēts piegādāt no 2020. gada beigām līdz 2023. gadam. Uz jautājumu, vai nevar iznākt, ka pēc vairākiem gadiem tirgus liberalizācijas gadījumā 

pakalpojuma sniegšana tiek uzticēta citam spēlētājam un jaunie vilcieni jāliek pie sētas, PV vadītājs skaidroja, ka esošais līgums ar valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) ir spēkā līdz 2024. gadam. Tajā noteikts, ka priekšnoteikums PV un ATD līguma parakstīšanai līdz 2031. gadam ir tas, ka PV līdz nākamā gada beigām paraksta līgumu par jaunu vilcienu iegādi. Tālāk, protams, var būt situācija, kad tiek uzaicināts cits operators, taču tam būtu priekšnosacījums izmantot esošo ritošo sastāvu. Runājot par iepirkuma finansējumu, R. J. Grigulis norādīja, ka par to lemts valdībā. Pēc Satiksmes ministrijas (SM) skaidrotā, Ministru kabinets ir atbalstījis jauno elektrovilcienu iegādes finansēšanas modeli, proti, vilciena iegāde tiks finansēta no valsts budžeta, uzņemoties ilgtermiņa saistības. Izvēlētais finansējuma modelis neietekmēšot citas valstij būtiskās nākotnes attīstības nozares, un SM būs jānodrošina finansējuma plūsmas uzraudzība un kontrole, lai netiktu palielināta ietekme uz valsts budžetu. 

Nevar neparakstīt 

Komentējot to, vai parakstīs līgumu ar Talgo, ja vēl nebūs izveidota jaunā valdība, R. J. Grigulis norādīja, ka līguma parakstīšana ir pilnīgi neatkarīga no jebkāda politiskā procesa un ir jāievēro PV iekšējā procedūra. Lai izpildītu līgumā ar ATD paredzētos pienākumus pasažieru pārvadājumu jomā, «mums ir jāparaksta līgums». Uz norādi, ka iepriekšējie konkursi izgāzās saistībā ar dažādām kustībām valdībā, PV vadītājs uzsvēra: «Mēs darīsim visu, lai līgumu parakstītu.» Atbildot uz jautājumu, vai šādi vilcieni, kādus plānots piegādāt Latvijai, jau kaut kur kursē vai tiek ražoti, R. J. Grigulis norādīja, ka «šis jautājums būtu jāprasa ražotājam», taču visi ražotāji pielāgojuši savus vilcienus PV prasībām. Pēc viņa teiktā, ne PV, ne IUB neesot šaubu par pretendentu spējām saražot vilcienus pēc izvirzītajām prasībām. 

Cenas kāpj 

Uz jautājumu, vai netiks celtas biļešu cenas, PV vadītājs norādīja, ka, kopumā skatoties, izmaksas ar jaunajiem vilcieniem samazināsies, jo esošo ritošo sastāvu pastāvīgi nepieciešams atjaunot. Tai pašā laikā elektrības cenas kāpj, darbaspēka izmaksas pieaug. Tāpat papildu investīcijas izriet no dažādiem normatīvajiem aktiem, piemēram, nepieciešams iegādāties jaunus kases aparātus. Viņš pieļāva iespēju, ka, palielinoties dažādām izmaksām, nākotnē var nākties cenas pārskatīt. Tas gan esot ATD un Sabiedriskās transporta padomes kompetences jautājums. 

Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības pārstāvis Vladimirs Novikovs atzīmēja, ka šobrīd PV visjaunākajam vilcienam jau ir 30 gadi, esošo vilcienu uzturēšana esot ļoti dārga, jo rezerves daļas tiem ražotas netiek, līdz ar ko to pasūtīšana ir līdzvērtīga ekskluzīvu preču iegādei. Pēc viņa teiktā, baltkrievi, igauņi un somi brauc ar Stadler, lietuvieši - ar Škodām. Savukārt Francijā viņam bijusi iespēja apskatīt Talgo piepilsētas vilcienus: «Ceru, ka viņi saražos arī mums.» Uz jautājumu, vai viņam ir ticība, ka šoreiz iepirkums izdosies, jo kopš jaunu vilcienu iegādes uzsākšanas pirms deviņiem gadiem nomainījušās piecas PV valdes, viņš norādīja: «Ticība ir ļoti liela, jo šos vilcienus (nākotnē) ekspluatēt vairs nevaram.» Esošo, novecojušo ritošo sastāvu, visticamāk, pārdos izsolē, atzīmēja R. J. Grigulis. Pēc viņa teiktā, uzņēmums jau tagad skatās uz otrreizējiem tirgiem NVS valstīs, kur varētu nākotnē vilcienus pārdot. Jāatgādina, ka sākotnēji 

konkurss par jaunu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu iegādi tika izsludināts 2009. gada novembrī. Pirmajā iepirkumā, kur tika paziņots uzvarētājs, laurus plūca CAF, taču valdībai nebija pieņemami līguma nosacījumi, otrajā - Stadler, taču valdība uzskatīja, ka PV elektrovilcienu nomu atļauties nevar. 

Pēc Pasažieru vilciena teiktā, būtiskākie uzlabojumi salīdzinājumā ar esošo ritošo sastāvu būs viena līmeņa iekāpšana vilcienos un viena līmeņa grīdas visā vilciena salonā, klimata kontrole, mūsdienu prasībām atbilstošas labierīcības, kas pieejamas arī pasažieriem ar īpašām vajadzībām, ievērojami platākas durvis, video un audio informēšanas, kā arī biļešu pašvalidācijas iekārtas. 

Viss raksts PDF: Sāga tuvojas noslēgumam


Aizvērt






Ielādēt vairāk