Jaunumi

 









Biznesa brokastu seminārs darba devējiem par koplīguma tiesiskajiem un juridiskajiem aspektiem

16.07.2018

Biznesa brokastu seminārs darba devējiem par koplīguma tiesiskajiem un juridiskajiem aspektiem


Aicinām darba devējus apmeklēt mūsu Biznesa brokastu semināru šī gada 26.jūlijā, kurā stāstīsim par koplīguma juridiskajiem un nodokļu aspektiem.

Darba koplīguma noslēgšana ir pozitīva sociālā dialoga rezultāts starp darba devēju un ņēmēju. Darbiniekus šajā procesā pārstāv arodbiedrība vai pilnvarotie pārstāvji, bet darba devējam pašam ir jāiedziļinās juridiskajās un nodokļu niansēs, lai iegūtu sev izdevīgāko rezultātu. Turklāt, līdz ar pēdējiem grozījumiem Darba likumā, ir vēl vairāk aktualizēts ģenerālvienošanās noslēgšanas jautājums.

Pasākumā diskutēsim par divām apakštēmām:

DARBA KOPLĪGUMA NOSLĒGŠANAS TIESISKIE ASPEKTI - BDO Law juriste, Dārta Eglīte

- Noslēgšanas process un iekļaujamie jautājumi
- Ģenerālvienošanās noslēgšanas izaicinājumi
- Koplīguma noslēgšana - ieguldījums attīstībā

NODOKĻI UN KOPLĪGUMS - BDO vecākais nodokļu eksperts, Valts Stūrmanis 

- Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)
- Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN)
- Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

 

SPIED ŠEIT, LAI REĢISTRĒTOS

 


Lasīt vairāk

Laiks: 26.jūlijs

Ierašanās un brokastis plkst. 09:10-09:30

Diskusija plkst. 9:30-10:30

Vieta: BDO Law birojs, Kaļķu iela 15, 3.stāvs, Rīga

Semināra valoda: latviešu

Dalība: bez maksas

Informācija: info@bdolaw.lv, +371 6722 2237

Lūgums pieteikt savu dalību onlain reģistrācijas formā līdz šī gada 23.jūlijam!


Aizvērt



Pie medus poda – tikai bez soda punktiem.

13.07.2018

Pie medus poda – tikai bez soda punktiem.


ZAB BDO Law vecākais jurists un konkurences tiesību prakses vadītājs Andis Kārkliņš izklāsta karsto situāciju par taksometru novietošanas problēmu pie lidostas Rīga, sniedz savu viedokli un salīdzina ar citu Eiropas valstu pieredzi, kā arī sniedz priekšlikumus situācijas sakārtošanai.


Lasīt vairāk

Taksometru problēmas starptautiskajā lidostā “Rīga” izraisījušas aktīvu viedokļu apmaiņu publiskajā telpā. Daudzi viedokļa paudēji uzskata, ka būtiski tiek iedragāts Latvijas valsts tēls ārvalstu tūristu acīs, citi norāda uz jomas nesakārtotību un uzraugošo iestāžu nespēju likumdošanas izstrādē. Kas ir cēlonis šābrīža situācijai un sabiedrības negatīvajam viedoklim un kā risināt taksometru jautājumu lidostā “Rīga”?

Pārmaiņas lidostas teritorijā sākās 2017. gada rudenī pēc Augstākās tiesas sprieduma, kas lidostai noteica pienākumu nodrošināt taksometriem piekļuvi tās teritorijai pēc vienlīdzīgiem nosacījumiem. Lidosta bija noteikusi savu kārtību taksometra novietošanai un stāvēšanai, piešķirot priviliģētu stāvokli divām taksometru firmām. Tomēr tiesa norādīja, ka, tā kā lidostas teritorijā Mārupes novada dome nebija izveidojusi taksometru stāvvietu, lidostai pašai nebija tiesību to darīt. Lidostai tiesas spriedums uzlika par pienākumu nojaukt barjeru, kas bija paredzēta taksometru stāvēšanai joslā pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā, tas ir, pie atlidošanas jeb tā sauktā “zelta kilometra”. Šī sprieduma izpildes sekas – taksometru nepieejamība Baltijas lielākajā lidostā, “uzpūstas” un kvalitātei neatbilstošas braucienu cenas, apvainojušies tūristi, sabojāts valsts tēls – acīmredzami norāda, ka lidostai steidzami nepieciešamas pārmaiņas, lai sakārtotu šo jucekli. Rīga nav vienīgā pilsēta uz pasaules kartes, kuru piemeklējušas līdzīgas problēmas, tāpēc daudz ko var mācīties no citās valstīs ieviestiem risinājumiem.

Citu valstu pieredze

Aplūkojot situāciju citās valstīs šajā aktuālajā jautājumā, secināms, ka problēmu Rīgas lidostā var atrisināt salīdzinoši viegli. Par piemēru var ņemt dažādos modeļus un pieejas, kas ieviestas lielo valstu lidostās, kur pasažieru plūsma ir ievērojami lielāka nekā lidostā “Rīga”.  Piemēram, Zaventemas lidostā Briselē taksometru pakalpojuma sniedzējiem ir nepieciešamas speciālas licences, lai sniegtu savus pakalpojumus lidostas teritorijā, bet Šarla de Golla lidostā Parīzē vajadzīga gan licence, gan tiek noteikts konkrēts skaits reižu, cik viens taksometrs ar izsniegto licenci var iebraukt lidostas teritorijā dienas laikā. Lai saņemtu speciālo “lidostas licenci”, taksometriem būtu jāizpilda vairāki kritēriji, piemēram, noteikts vadītāja stāžs, soda punktu neesamība, automašīnas vecums, automašīnas ekoloģiskums. Ievērojot, ka lidosta ir, iespējams, vieglākais taksometru ienākumu avots, kas turklāt bieži tiek izmantots negodprātīgi, paļaujoties uz tūristu nezināšanu, kāpēc gan nenoteikt šādus kvalitātes un drošības kritērijus?

Arlanda lidostā Stokholmā speciālas licences nepastāv, taču ir izveidota rotācijas sistēma, ko pārvalda neatkarīga kompānija, kas izvērtē taksometru kompāniju spējas sniegt noteiktiem standartiem atbilstošus pakalpojumus. Piemēram, ja taksometru kompānija apliecina, ka tā spēj izpildīt konkrētus kritērijus, ar to tiek noslēgts līgums un uzraugošā kompānija ļauj konkrētā uzņēmuma taksometriem iebraukt teritorijā. Pēc būtības šis risinājums ir līdzīgs “lidostas licenču” sistēmai, bet šajā gadījumā ir iespējama stingrāka kontrole. Viena no interesantākajam prasībām Arlandas lidostā ir automašīnas “ekoloģiskās draudzības” izvērtēšana, kas tieši ietekmē gaidīšanas laiku rindā. Proti, ja taksometra vadītājam ir elektroauto, tad teorētiski viņam tiek nodrošinātas prioritāras tiesības sniegt pakalpojumus. Līdzīgs risinājums ir ieviests Šipholas lidostā Amsterdamā. Tajā taksometram jābūt reģistrētam noteiktā reģistrā un jāatbilst noteiktām prasībām, un reģistra uzturētājs uzrauga taksometru atbilstību šīm prasībām. Savukārt Budapeštas lidostā tiek rīkots publiskā iepirkuma konkurss, kur konkursa kārtībā izvēlas taksometra operatoru uz pieciem gadiem.

Nesen jauns normatīvais regulējums spēkā stājies Helsinku galvenajā lidostā, kur vienas rindas vietā izveidotas četras rindas, un tagad lidostas klienti uz atsevišķa ekrāna var salīdzināt taksometru kompāniju tarifus. Katras taksometra kompānijas ekrānā ir redzama sākuma cena un kilometra izmaksas, kā arī fiksētās cenas piedāvājumi, kas ir atkarīgi no klienta izvēlētā galamērķa. Atkarībā no tā, kura taksometru firma tiek izvēlēta, iekāpšanas cena svārstās no 8,50 līdz 12 eiro, bet maksa par kilometru – no 1,39 līdz 1,55 eiro. Savukārt, izvēloties braucienu par fiksētu cenu, piemēram, pirmdienā brauciens no lidostas līdz Helsinku centram izmaksās 39 līdz 43 eiro. Pagaidām gan tukša ir ceturtā rinda, kas paredzēta neatkarīgajiem operatoriem, piemēram, Taxify, vai līdzīga pakalpojuma sniedzējiem.

Priekšlikumi un ieteikumi taksometru nozares sakārtošanā

Runājot par taksometru sniegto pakalpojumu cenām, daudzās lidostās Eiropā ir noteikti maksimālie tarifu griesti, kas atvieglo dzīvi gan pakalpojuma sniedzējam, gan pakalpojuma saņēmējam. Redzams arī, ka savstarpējais konkurences līmenis tiek noturēts diezgan augsts. Apskatītie risinājumi ir šķietami trāpījuši mērķī, radot patērētājiem un pakalpojumu sniedzējiem pieņemamus apstākļus. Tomēr ceļš uz mērķi nevienā gadījumā nav bijis viegls, jo katra valsts ir veltījusi ievērojamu laiku, lai identificētu iespējamos konkurences tiesību riskus, ko rada vai var radīt katrs no risinājumiem. Arī Satiksmes ministrijas darba grupai, vērtējot Ekonomikas ministrijas iesniegtos priekšlikumus situācijas risināšanai starptautiskajā lidostā “Rīga”, ir jāpievērš rūpīga uzmanība potenciālā risinājuma konkurences tiesību riskiem. Prasībām ir jābūt objektīvi pamatotām un adekvātām, kā arī balstītām uz godīgas konkurences principiem. Darba grupai jāizvairās no pārregulācijas, kas var rezultēties pakalpojumu sniegšanas monopolizēšanā un būtiskā sadārdzināšanā. Svaru kausa noliekšana tikai nedaudz vairāk par labu vienai vai otrai iesaistītajai pusei var radīt mākslīgus un nepamatotus ierobežojumus konkurencei vai nesamērīgi kaitēt patērētājiem.


Aizvērt



Biznesa brokastu seminārs: Aktuālākais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomā

04.07.2018

Biznesa brokastu seminārs: Aktuālākais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomā


Ielūdzam uz Biznesa brokastu semināra 7.sēriju šī gada 12.jūlijā, kurā pastāstīsim par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas juridiskajiem aspektiem, sekām par normatīvo aktu neievērošanu, kā arī dalīsimies ar praktiskiem ieteikumiem par iekšējās kontroles sistēmas izveidi.

Seminārs ir paredzēts nebanku kreditētāju un parādu piedzinēju jomas pārstāvjiem, kā arī citiem interesentiem.

KĀPĒC IR VAJADZĪGA IEKŠĒJĀS KONTROLES SISTĒMA? - vada BDO Law vecākais jurists, Artūrs Surmovičs

  • Kas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana?
  • Iekšējās kontroles sistēmas mērķi un uzdevumi
  • Kādām prasībām ir jāatbilst iekšējās kontroles sistēmai?

GROZĪJUMI NOTEIKUMOS PAR SPECIĀLO ATĻAUJU PATĒRĒTĀJU KREDITĒŠANAS PAKALPOJUMU SNIEGŠANAI - vada BDO Law juriste, Justīne Tomsone

  • Izmaiņas patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju ikdienas darbā saistībā ar grozījumiem normatīvajos aktos
  • Sekas par normatīvo aktu neievērošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā
  • Noteikumu analīze parādu piedzinējiem

SPIEDIET ŠEIT, LAI REĢISTRĒTOS 

 

 


Lasīt vairāk

Laiks: 2018. gada 12.jūlijs. Reģistrācija un brokastis plkst. 9.10. Diskusijas sākums plkst. 9.30

Pasākuma ilgums: aptuveni 1,5 h

Vieta: BDO Law birojs, Kaļķu iela 15, 3. stāvs, Rīga

Semināra valoda: latviešu

Dalība: bez maksas


Aizvērt



Čaulas kompānijas un pēdējās aktualitātes cīņā ar naudas atmazgāšanu

02.07.2018

Čaulas kompānijas un pēdējās aktualitātes cīņā ar naudas atmazgāšanu


Šī gada 28.jūnijā BDO Law jurists Toms Bordāns uzstājās starptautiskajā praktiskajā konferencē “Grāmatvedības ekspertīze un revīzija: aktualitātes un perspektīvas”, lai stāstītu par par čaulas kompānijām un pēdējām aktualitātēm naudas atmazgāšanā. Konferenci organizēja Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde.


Lasīt vairāk

Vairāk informācijas: KONFERENCE

Prezentācija: PDF


Aizvērt



Justīne Tomsone stāsta par Latvijas biznesa vidi Brazīlijas konferencē/Jaunjelgava-IŽUI

29.06.2018

Justīne Tomsone stāsta par Latvijas biznesa vidi Brazīlijas konferencē/Jaunjelgava-IŽUI


29. jūnijā, plkst. 10.00 Jaunjelgavas kultūras namā, pirmo reizi Latvijā tika rīkota Latvijas – Brazīlijas konference/Jaunjelgava – Ižui, kurā uzstājās arī BDO Law juriste Justīne Tomsone ar prezentāciju par biznesa vidi Latvijā. Konferencē piedalījās vairāk kā 30 pārstāvju no Brazīlijas pilsētas Ižui, kā arī Saeimas Brazīlijas atbalsta grupas vadītājs Jānis Upenieks un deputāti, dalībnieki no Jaunjelgavas novada, Latvijas Universitātes un citām organizācijām.


Lasīt vairāk

Vairāk informācijas šeit: http://jaunjelgava.lv/index.php/2018/06/25/latvijas-brazilijas-konference-jaunjelgava-izui/


Aizvērt






Ielādēt vairāk