• Atpakaļ
  • Bilances juridiskie padomi: Kā nodrošināties pret negodīgu darījuma partneri

    Autors: Toms Bordāns - 04.08.2016

    Situācija: uzņēmuma pārstāvis gan mutiski, gan elektroniskajā sarakstē vienojās par konkrēta darba izpildi ar saimnieciskās darbības veicēju - fotogrāfi, bet uzņēmums pēc pasūtījuma izpildes atteicās darbu pieņemt, skaidri nenorādot iemeslu. Fotogrāfe vairākkārt pieprasīja samaksu par padarīto, bet uzņēmuma pārstāvis izvairījās. Fotogrāfe publicēja negatīvu atsauksmi par konkrēto uzņēmumu internetā, pēc kā uzņēmuma pārstāvis draudēja sūdzēt fotogrāfi tiesā par izspiešanu, piesaucot Krimināllikuma 183. pantu. Rakstā skaidrots, kā būtu risināma šāda situācija.


    Toms Bordāns, zvērinātu advokātu biroja BDO LAW jurists

    Konkrētā situācija ir klasisks piemērs tam, ar kādām problēmām pie tiesvedību juristiem klienti vēršas ikdienā. Turpmāk autors aplūkos, kā uzņēmēja (šajā gadījumā - fotogrāfe) būtu varējusi rīkoties un kādas kļūdas pieļāvusi.

    Pierādīšanas pienākums

    Civilprocesa likums paredz sacīkstes principu -tā ir procesuālā kārtība, kādā tiek konstatēts, kurai pusei ir taisnība un tas, vai prasība ir apmierināma. Sacīkstes princips nozīmē, ka puses pašas iesniedz pierādījumus, lai pierādītu savu taisnību. Atbilstoši sacīkstes principam tiesa nevar palīdzēt nevienai no pusēm pierādīt savu taisnību, tiesa ir neitrāla.

    No minētā izriet, ka katrai no līguma pusēm ir pienākums pašai domāt par to, kā nepieciešamības gadījumā tā varēs pierādīt savu taisnību. Katram līguma dalībniekam ir jāpadomā gan par to, kā tiks pierādīta līguma noslēgšana un tā saturs, gan tas, ka puse ir pienācīgi izpildījusi savas saistības.

    Līgums saskaņā ar Civillikuma 1511. pantu ir "ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās". Faktiski jebkura vienošanās nodibina pusēm savstarpēju pienākumu izpildīt apsolīto neatkarīgi no tā, kādā formā šī vienošanās ir panākta. Līguma jeb vienošanās forma ir nozīmīga galvenokārt tādēļ, lai kalpotu kā pierādījums līguma noslēgšanai un tā saturam.

    Visdrošāk līguma noslēgšanu un tā noteikumus var pierādīt ar līgumu, kurš uzrakstīts uz papīra. Tomēr pierādīšanai var izmantot arī e-pasta vēstules, kas satur no vienas puses apsolījumu sniegt pakalpojumu (uzņemt fotogrāfijas) un no otras puses apsolījumu samaksāt atlīdzību (noteiktu naudas summu). Tomēr Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēta forma, kā e-pasta vēstules iesniedzamas tiesā kā pierādījums. Visdrošākais veids ir vērsties pie tiesu izpildītāja ar iesniegumu par fakta fiksēšanu. Šādā gadījumā tiesu izpildītājs saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 74. p. 1. d. 2. p. varēs akta formā fiksēt to, ka ir aplūkojis nosūtītās e-pasta vēstules. Šo tiesu izpildītāja aktu par fakta fiksēšanu varēs izmantot tiesā kā pierādījumu vēstuļu nosūtīšanai un saņemšanai.

    Apliecinājumu līguma saistību izpildei no uzņēmēja puses un izpildījuma pieņemšanu no pasūtītāja puses pamatā pieņemts noformēt ar pieņemšanas-nodošanas aktu, kas uzrakstīts uz papīra. Taču bieži vien ļaunprātīgā līguma puse mēdz bez pamata atteikties parakstīt pieņemšanas nodošanas aktu, kaut arī ir saņēmusi sniegto pakalpojumu. Mēdz būt arī pretēja situācija - tikai pēc pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas tiek konstatēts, ka saistību izpildījums bijis nekvalitatīvs un tam ir būtiski trūkumi. Tāpēc pieņemšanas-nodošanas akts ne vienmēr ir drošākais saistību izpildījuma un pieņemšanas fiksēšanas veids. Tomēr saistību izpildījuma (piemēram, fotogrāfiju) nosūtīšana uz e-pastu arī var kalpot kā pierādījums līguma saistību izpildei. Saistību izpildi sarežģītākos darījumos pierāda ar neatkarīga eksperta palīdzību, kurš nosaka, vai saistība izpildīta atbilstoši līguma noteikumiem.

    Konkrētajā gadījumā, kā noprotams, pretējā puse neapšauba izpildījuma sniegšanas faktu, bet atsakās pieņemt izpildījumu. Civillikuma 2222. pants paredz: «Pasūtītājam jāpieņem no uzņēmēja tā izpildītais pasūtījums; pretējā gadījumā viņš atbild par visām nokavējuma sekām." Saskaņā ar Civillikumu, ja ir ticis noslēgts līgums un pasūtījums ir ticis izpildīts, tad pasūtītājam ir pienākums to pieņemt, ja vien tas ticis izpildīts atbilstoši līgumam. Civillikuma 1587. pants paredz: «Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma(..)"Tas nozīmē, ka Latvijā likums nepieļauj pusei atkāpties no savu saistību izpildes, ja vien šāda iespēja nav īpaši paredzēta pušu noslēgtajā līgumā. Tātad no juridiskā viedokļa fotogrāfei ir tiesības prasīt, lai pasūtītājs pieņemtu viņas uzņemtās fotogrāfijas un veiktu samaksu par tām, bet pasūtītājam nav tiesību atkāpties no līguma saistību izpildes. Lai tiesā pierādītu, ka pretējā puse bez pamata atsakās pieņemt saistību izpildījumu, bieži vien par pierādījumu var izmantot līguma pušu savstarpējo saraksti e-pastā. Iespējams, pretējā puse e-pasta vēstulē ir norādījusi, ka viņai fotogrāfijas vairs nav vajadzīgas. Šāda norāde varēs kalpot kā pierādījums tam, ka pretējā puse bez pamata, prettiesiski atsakās pildīt savas saistības

    Svarīgi, ka par pierādījumiem ir jādomā pirms līguma noslēgšanas. Jau pirms līguma noslēgšanas ir jāpadomā, kā strīda gadījumā tiks pierādīta:

    1) līguma noslēgšana un saturs;

    2) saistību pienācīga izpilde.

    Jurista padoms - liekas izmaksas?

    Bieži vien uzņēmēji konsultāciju ar juristu uzskata par liekiem izdevumiem. Šāda nostāja dažkārt ir pamatota. Tomēr problēmas rodas tad, ja pretējā puse ļaunprātīgi nepilda līgumsaistības vai arī ir radušās jebkādas citas problēmas, kas kavē līguma izpildi. Šādā situācijā priekšrocības būs tai pusei, kas būs iepriekš padomājusi, kā rīkoties problēmu gadījumā.

    Bieži vien uzņēmēji saimnieciskās darbības ietvaros regulāri slēdz līdzīga satura līgumus. Visdrošāk ir lūgt, lai pieredzējis jurists sastāda tipveida līgumu, kurš tiks noslēgts par sniedzamajiem pakalpojumiem. Labs līgums, līdzīgi kā vairogs, palīdzēs pasargāties gan no nepamatota atteikuma pieņemt pakalpojumu un pretenzijām par pakalpojuma kvalitāti, gan no ļaunprātīgas saistību neizpildes. Piemēram, lai samazinātu iespējamos zaudējumus, fotogrāfe līgumā būtu varējusi paredzēt avansa maksājumu. Taču jurists pēc nepieciešamības varēs līgumā paredzēt mehānismus arī daudz sarežģītāku problēmu risināšanai.

    Vienmēr jāatceras, ka līgumā neaizsargātākā ir tā puse, kas pirmā veic saistību izpildījumu. Šai pusei ir īpaši jādomā par to, lai līgums aizsargātu viņas tiesības. Piemēram, minētajā gadījumā fotogrāfe pirmā veic savu pienākumu (uzņem fotogrāfijas), bet viņa nebija padomājusi par to, kā nodrošināt, ka pretī saņems samaksu par šīm fotogrāfijām. Jurists būtu viņai ieteicis parakstīt rakstveida līgumu, kurā ir noteikts termiņš maksājuma veikšanai par fotogrāfijas pakalpojumiem, kā arī paredzēti kavējuma procenti. Šādu līgumu varētu nodot saistību izpildei brīdinājuma kārtībā saskaņā Civilprocesa likuma 50.1 nodaļu, kas varētu atvieglot samaksas un kavējuma procentu piedziņu.

    Pēc raksta autora novērojumiem, Latvijā ir ļoti izplatīta ļaunprātīga saistību neizpilde. Ļoti bieži rodas arī situācijas, ka viena no pusēm, kas sākotnēji vēlējusies pildīt saistības, līguma darbības laikā saprot, ka nespēs turpināt savu saistību izpildi, taču neinformē par to otru darījuma dalībnieku un turpina saņemt pakalpojumus vai samaksu par tiem. Ir atsevišķa ļaunprātīgo uzņēmēju kategorija, kas kā savas uzņēmējdarbības neatņemamu daļu uzskata saistību neizpildi. Šie uzņēmēji parasti izpilda savas saistības tikai tik ilgi, kamēr ir ieinteresēti līguma izpildē no pretējās puses. Šādi uzņēmēji mēneša beigās izvērtē, kuri rēķini tiks apmaksāti, bet kuri netiks. Tieši darījumi par mazām summām, kas nav vitāli nepieciešami komercdarbības veikšanai, piemēram, fotogrāfa pakalpojumi, iekrīt to darījumu riska kategorijā, kurus ļaunprātīgs komersants izvēlēsies neizpildīt.

    Tātad ir svarīgi atcerēties, ka, plānojot saimniecisko darbību, ir vērts konsultēties ar juristu, kas nākotnē potenciāli varētu palīdzēt izvairīties no dažādiem riskiem, palīdzēt ātri un efektīvi panākt savu taisnību tiesā un samazināt iespējamos vēlākos izdevumus par juridisko palīdzību.

    Novēlota vēršanās tiesā

    Kad radusies problēma, uzņēmēji, kas laikus nav padomājuši par problēmas risinājumu, nevēlas atzīt, ka otrā puse ir viņus "uzmetusi", un labprātīgi saistību izpildi neveiks. Mēdz būt gadījumi, kad pakalpojuma sniedzējs pat vairākus gadus "lūdzas" pretējo pusi labprātīgi veikt samaksu, pretī saņemot vien solījumus vai pat dažādas nepamatotas pretenzijas par sniegto pakalpojumu kvalitāti. Autora ieskatā, pēc otrā atgādinājuma par saistību izpildi noraidīšanas uzņēmējam ir jāizlemj — vai nu vērsties pie jurista pēc palīdzības, vai arī samierināties ar notikušo.

    Mēdz būt gadījumi, kad otra līguma puse tiek brīdināta pārvēršanos tiesāja saistības netiks pildītas. Šāda rīcība vairumā gadījumu ir pilnīgi nepareiza, jo ļauj otrai pusei sagatavoties un slēpt savus līdzekļus. Ja otra puse zina, ka notiks vēršanās tiesā, tā var laikus veikt darbības, lai padarītu neefektīvas prasības nodrošinājuma metodes. Prasības iesniegšanai tiesā pret saistību neizpildītāju jābūt ātrai un negaidītai, lai tā būtu pēc iespējas efektīva. Bieži vien tieši pēc prasības iesniegšanas tiesā pretējā puse uzsāk konstruktīvas sarunas par izlīgumu un ir gatava veikt saistību izpildījumu. Tiesā iesniegtam un apstiprinātam izlīgumam ir izpildu dokumenta spēks, kas nozīmē, ka tā izpildi var panākt ar tiesu izpildītāja darbību palīdzību (sk. Civilprocesa likuma 228. p. 3. d.).

    Bailes no draudiem

    Lai cik ironiski tas būtu, parasti tieši ļaunprātīgais darījuma dalībnieks izsaka dažādus draudus par vēršanos tiesā vai policijā "par kaitējumu reputācijai", "apmelošanu" vai, kā tas ir bijis šajā gadījumā, «izspiešanu". Likums ir paredzēts, lai aizsargātu personas, kas rīkojas taisnīgi. Tāpēc nevajadzētu baidīties no dažādiem draudiem, kurus izsaka personas, kuras pašas ir rīkojušas netaisnīgi.

    Krimināllikuma 183. pants paredz kriminālatbildību «par pieprasījumu bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesības uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai radīt viņiem citu būtisku kaitējumu (izspiešana)". Izspiešana ir nepamatots pieprasījums veikt samaksu. Turpretī lūgums veikt samaksu par tiesiski sniegtu pakalpojumu nekādā veidā nevar tikt kvalificēts kā izspiešana. Arī patiesas informācijas izplatīšana nav aizliegta, izņemot atsevišķus gadījumus, kad informācija tiek juridiski aizsargāta, piemēram, komercnoslēpums, valsts noslēpums utt. Taču citu personu informēšana par to, ka kāds komersants ļaunprātīgi nepilda savas saistības, ir uzteicama rīcība, kas ļauj citiem uzņēmējiem pasargāties no zaudējumiem.

    Publiskas sūdzības ir labs praktisks rīks parāda atgūšanai. Slikta darījumu reputācija var nodarīt nopietnu kaitējumu uzņēmumam, tāpēc daudzi uzņēmēji labāk izbeigs strīdu un samaksās parādu, lai tikai netiktu publicētās negatīvas ziņas par viņu darījumu praksi. Jāņem vērā, ka sūdzībai labāk jābūt nevis apgalvojuma, bet viedokļa formā, jo likums neliedz paust viedokli. Vēl jo vairāk - brīva viedokļa paušana ir konstitucionāla pamattiesība, ko aizsargā LR Satversmes 100. pants.

    Problēmas risinājums

    Diemžēl fotogrāfe nebija padomājusi, kā rīkoties gadījumā, ja pasūtītājs bez pamata nepieņems pasūtījumu un neveiks samaksu. Šajā situācijā vienīgā iespējamā rīcība ir vēršanās tiesā Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā. Prasības celšana tiesā ir saistīta ar zināmu laikietilpīgumu un izmaksām. Sākotnēji prasības celšana tiesā ir saistāma tikai ar izmaksām, kuras aptver likumā paredzētos maksājumus (valsts un kancelejas nodeva) un maksājumus juridiskās palīdzības sniedzējam.

    Tiesvedība ir saistīta arī ar laika patēriņu, tomēr šajā jomā ir veikti uzlabojumi, kas ir jau pierādījuši savu efektivitāti. Piemēram, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.19 pantu gadījumos, kad piedzenamā summa nepārsniedz 2100 eiro ir iespējams celt maza apmēra prasību. Maza apmēra prasības celšanas gadījumā prasība noformējama, aizpildot veidlapu, lieta parasti tiek izskatīta rakstveidā, kā arī apelācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams kasācijas kārtībā. Šāda procesuālā kārtība nodrošina ātrāku lietas izskatīšanu, it īpaši tāpēc, ka nav iespējams apelācijas instances spriedumu pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

    Tāpat Civilprocesa likumā ir ieviests un veiksmīgi darbojas 32.1 pants, kurš paredz, ka viena tiesa var nosūtīt lietu citai tiesai, ja tas var panākt ātrāku lietas izskatīšanu. Rezultātā noslogotās Rīgas tiesas pārsūta lietas uz tiesām citās pilsētās, kuras var daudz ātrāk nozīmēt tiesas sēdi un pabeigt lietas izskatīšanu. Tāpat vairs nav nepieciešams doties uz attālu pilsētu tiesām pašam, bet lietu var izskatīt rakstveidā vai videokonferences režīmā no savas dzīvesvietas pilsētas tiesas (sk. Civilprocesa likuma 149. panta trešās daļas 6. punktu). Jāņem vērā arī tas, ka tiek plānoti būtiski grozījumi saistībā ar lietu pārsūdzēšanu kasācijas instancē un, iespējams, nākotnē kasācijas instance izskatīs salīdzinoši mazu lietu skaitu, kas savukārt paātrinās pārējo lietu izskatīšanu.

    Tātad, ja ir vēlme saņemt apsolīto summu no pakalpojuma sniedzēja, fotogrāfei ir jāvēršas tiesā ar prasību, kas šajā gadījumā (atkarībā no parāda summas) varētu būt arī maza apmēra prasība. Vēršanās tiesā sākotnēji prasīs zināmas izmaksas un aizņems noteiktu laiku, ar to ir jārēķinās. Taču jāņem vērā, ka pēdējos gados tiesvedība civillietās ir krietni paātrinājusies un visus tiesas izdevumus var atgūt, piedzenot no otras puses.