• Atpakaļ
  • BJP: Skaidras naudas darījumu ierobežojumi

    Autors: Artūrs Surmovičs - 18.05.2017

    2017. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām", kas noteica skaidras naudas darījumu ierobežojumus fiziskām personām. Šie grozījumi sabiedrībā izraisīja ļoti plašas diskusijas, turklāt to bija daudz vairāk tad, kad minētie grozījumi stājās spēkā, nevis kad Saeima pieņēma attiecīgos likuma grozījumus vai kad par to nepieciešamību vēl tikai tika diskutēts. Nu ir pagājis diezgan daudz laika, ažiotāža ir rimusi, tātad ir īstais laiks bez emocijām paskatīties, kā šie grozījumi mainīs mūsu ikdienu.


    Vispirms būtu jāsāk ar to, kāds ierobežojums tika ieviests. Proti, likuma „Par nodokļiem un nodevām" 30. pants tika papildināts ar astoto daļu, kura nosaka: „Fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās)."

    Tātad no minētās tiesību normas izriet, ka jebkura fiziska persona, kas neveic saimniecisko darbību, neatkarīgi no tās formas nevar veikt norēķinus skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz 7200 eiro. Publiskajā telpā par šo ierobežojumu tika daudz spekulēts, pat tika pausti uzskati, ka persona vairs nevarēs iepirkties iecienītajā piemājas veikalā, izmantojot skaidru naudu. Autora ieskatā bažas par minēto ierobežojumu ir krietni pārspīlētas, un, kā jau ierasts, to sakne ir izpratnes trūkums par ierobežojuma mērķi un būtību.

    Likumprojekta anotācijā ir meklējams skaidrojums likumdevēja mērķim, pieņemot minētos ierobežojumus. Tajā norādīts: „Viens no svarīgiem aspektiem ēnu ekonomikas funkcionēšanai ir neierobežoti norēķini ar skaidru naudu, jo tos ir ļoti grūti izsekot. Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu - komersanti, kas nenomaksā nodokļus vai nomaksā tos tikai daļēji, iegūst negodīgas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem komersantiem, kuri aprēķina un nomaksā nodokļus pilnā apmērā. Tādējādi patstāvīgi tiek īstenoti pasākumi, lai apkarotu ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī. Lai veicinātu bezskaid-ras naudas lietošanu darījumos, tādējādi mazinot iespēju veikt krāpnieciskus darījumus, un nepieļautu iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, likumprojektā iekļauts regulējums, kas paredz skaidras naudas lietošanas aizliegumu darījumos no 7200 eiro." Minētais regulējums ir attiecināms uz fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību. Sis nav aizliegums veikt darījumu, kuru summa pārsniedz 7200 eiro, bet gan vienīgi liegums to veikt skaidrā naudā.

    Tātad ar grozījumu pieņemšanu likumdevēja iecerētie mērķi un izpildāmie uzdevumi ir ēnu ekonomikas apkarošana un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana. Neapšaubāmi šie ir leģitīmi mērķi, un arī grūti apstrīdēt to, ka ēnu ekonomikas un kriminālās pasaules asinsrite galvenokārt sastāv no skaidras naudas darījumiem. Mērķis cēls, taču nav īsti skaidrs, kā tas tiks īstenots dzīvē un kāds ir praktiskais ieguvums no šo ierobežojumu ieviešanas.

    Atbildīgajām iestādēm arī pirms šo ierobežojumu ieviešanas bija iespēja uzzināt, vai persona savā ikdienā izmanto skaidru naudu ievērojamos apmēros. Proti, saskaņā ar likuma „Par nodok-Uem un nodevām" 30. panta septīto daļu nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, ir jādeklarē visi darījumi ar fiziskām personām, ja to apjoms pārsniedz 3000 eiro. 

    Noziedzīgās pasaules pārstāvjiem skaidras naudas darījumu ierobežojums pēc būtības neko nemaina, jo viņu veiktie darījumi tāpat nekad nav bijuši atļauti ar jebkādu tiesību aktu vai tā trūkumu.

    Taču šie grozījumi ir pozitīvi vērtējami saistībā ar krāpniecisku darījumu apkarošanu. Proti, skaidras naudas norēķini bieži vien tiek izmantoti shēmās, kas saistītas ar krāpniecību un reiderismu. Tas var izpausties kā klauzula līgumā, ka puse ar šī līguma parakstīšanu apliecina, ka ir saņēmusi samaksu skaidrā naudā. Tā kā skaidras naudas kustība ir ļoti grūti izsekojuma, negodprātīgas personas bieži
    vien izmantoja šo opciju kā instrumentu, lai iegūtu prettiesisku labumu.

    Šajā kontekstā īpaši ir jāizceļ likuma „Par nodokļiem un nodevām" Pārejas noteikumu 181. punkts, kurš nosaka, ka likuma 30. panta astotajā daļā minētajiem skaidras naudas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2017. gada 1. janvāra un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pēc 2017. gada 1. janvāra, norēķinu kārtība maināma uz bezskaidras naudas maksājumu līdz 2018. gada 1. janvārim.

    Tas nozīmē, ka visiem līgumiem, kuros paredzēti skaidras naudas norēķini, kas atbilst likuma „Par nodokļiem un nodevām"astotajā daļā norādītajām pazīmēm, ir jāmaina norēķinu kārtība uz bezskaidras naudas darījumu. Savukārt bezskaidras naudas maksājuma veikšanas fakts ir pierādāms daudz vienkāršāk. Līdz ar to paredzams, ka tas iedragās krāpnieku ierasto shēmu izmantošanu.

    Vai šie grozījumi kaut ko maina fiziskai personai, kuras ienākumi ir legāli un kura nenodarbojas ar kaut ko pretlikumīgu, krāpniecisku vai saistītu ar ēnu ekonomiku? Autora ieskatā ne. Jo, pirmkārt, praksē vismaz Latvijā, kur gandrīz jebkurš kiosks vai pat mazs lauku veikals dod iespēju norēķināties ar bankas karti, personas galvenokārt izmanto šo iespēju. Turklāt tas ir drošāk, maksājot izmantot norēķinu karti, jo vienmēr var pierādīt apmaksas vai pirkuma faktu.

    Otrkārt, ierobežojums ir 7200 eiro vienam darījumam. Protams, likumā ir piebilde, ka neatkarīgi no tā, vai darījums tiek veikts vienā operācijā vai vairākās, apjoma ierobežojums paliek tas pats - 7200 eiro. Jānorāda, kas šis ierobežojums attiecas arī uz skaidras naudas iemaksām bankomātos. Šis apjoms ir ievērojams, un ikdienā nemaz tik bieži negadās vajadzība norēķināties tādā apmērā, tātad ikdienas rutīnu tas ievērojami nemaina.

    Taču iepriekš minētais nenozīmē, ka šos ierobežojumus var ignorēt pilnībā un dzīvot tā, it kā to nebūtu. Šajā sakarā būtiskākais ir spēja nošķirt vairākus darījumus no viena darījuma vairākās operācijās. Šeit arī slēpjas risks, jo persona var domāt, ka veic vairākus darījumus, bet atbildīgās iestādes tomēr var secināt, ka tas ir viens darījums vairākās operācijās. Personai pirms skaidras naudas darījumiem būtu jāveic to plānošana, īpašu uzmanību pievēršot:

    • vai darījumam ir individuāls raksturs un to ir iespējams identificēt kā atsevišķu un individuālu darījumu;
    • kāda ir darījuma ekonomiskā būtība.

    Iepriekš minētie apsvērumi tiek izmantoti, lai nošķirtu, vai veiktais darījums ir uzskatāms par vienu darījumu vairākās operācijās vai vairākiem atsevišķiem darījumiem. Proti, ja vairākiem saistītiem darījumiem ir viena ekonomiskā būtība un viņiem nav atsevišķa individuāla rakstura, tas ir uzskatāms par vienu darījumu, kas veikts vienā operācijā.

    Gadījumos, kad ir noteikti ierobežojumi, noteikti pastāv arī sankcijas par šo ierobežojumu neievērošanu. Saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 159.7 panta trešo daļu par skaidras naudas darījumu ierobežojumu neievērošanu piemēro sodu 15% apmērā no darījuma summas. Tas nozīmē, ka sankcijas ir pietiekami bargas, lai motivētu personu domāt par tās veicamajiem darījumiem, kā arī respektēt likumdevēja pieņemtos ierobežojumus.

    Rezumējot jānorāda, ka minētajiem grozījumiem var būt pozitīvs efekts krāpniecisku darījumu novēršanai, taču attiecībā uz ēnu ekonomikas apkarošanu nav skaidrs to īstenošanas un kontroles mehānisms, līdz ar to arī pienesums. Personai, kuras ienākumi ir legāli, šie grozījumi būtiski ikdienas paradumus neietekmē, taču, kā tika minēts iepriekš, šie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām" ir jārespektē, plānojot savu ikdienu.