• Atpakaļ
  • DB: Biežākie karteļu perēkļi atrodami publiskajos iepirkumos

    Autors: Andis Kārkliņš - 08.08.2016

    Konkurences padome (KP) 2016. gada 22. jūlijā savā vietnē publicēja informāciju par iekasētajām soda naudām, kas piemērotas dažādu nozaru uzņēmumiem Latvijā par konkurences tiesību pārkāpumiem. KP savā paziņojumā norāda, ka tās darbības rezultātā Latvijas tautsaimniecība ik gadu guvusi vidēji 51 milj. eiro un pēdējos trijos gados tas summējies vairāk nekā 150 milj. apmērā, liecina KP aprēķins par novērstā un nepieļautā kaitējuma finansiālo ietekmi. Ņemot vērā Latvijas uzņēmējdarbības vidi, tā ir gana iespaidīga summa, tāpēc interesanti ir apskatīt, kuru nozaru uzņēmumiem KP visbiežāk piemērojusi sodu naudas un kurās nozarēs novērsti konkurences kropļojumi.


    Andis Karkliņš, zvērinātu advokātu biroja BDO LAW jurists

    Vienlaikus KP savā publikācijā skaidro, ka piemēroto naudas sodu primārais mērķis ir prevencija -pārtraukt uzņēmumu īstenotās pretlikumīgās darbības un atturēt citus uzņēmumus no iesaistīšanās līdzīgu pārkāpumu īstenošanā. Tāpat uzliktie sodi ir veids, kā pārkāpēji vismaz daļēji valstij un sabiedrībai kopumā var atlīdzināt zaudējumus, kas radušies to negodprātīgās rīcības dēļ. Veicot KP pēdējo gadu darbības analīzi, secināms, ka biežāk sastopamie pārkāpumi KP praksē ir uzņēmumu aizliegtās vienošanās, kas parasti tiek īstenotas publiskajos iepirkumos. KP 2014. gadā pieņēma 18 lēmumus par iespējamiem vienošanās aizlieguma pārkāpumiem. Ar septiņiem lēmumiem tika konstatēti pārkāpumi, un kopumā 15 uzņēmumiem piemēroti naudas sodi, savukārt vēl divi uzņēmumi saņēma atbrīvojumu no naudas soda iecietības programmas ietvaros. Skatoties nozares, kurās konstatēti pārkāpumi, redzam, ka 2014. gads, ja tā var teikt, ir bijis auto nozares un būvniecības gads -viena no skaļākajām lietām, kas tika atklāta, bija vismaz piecus gadus ilgstoša karteļa vienošanās starp sešiem jaunu Volkswagen automašīnu oficiālajiem dīleriem un importētāju. Ņemot vērā karteļa plašo un ilgstošo darbību, uzņēmumiem tika piemēroti sodi kopumā 7,6 milj. eiro apmērā. Papildus tika pārbaudītas arī auto nozares asociācijas. 2015. gadā KP pieņēma 11 lēmumus par iespējamām aizliegtām vienošanām. Piecos gadījumos tika konstatēti pārkāpumi - karteļa vienošanās -, un kopumā 26 uzņēmumiem tika piemēroti naudas sodi. Visi pieci atklātie pārkāpumi tika īstenoti kā aizliegtas vienošanās starp publisko iepirkumu pretendentiem. Dominējošā nozare, kurā konstatēti pārkāpumi, atkal ir būvniecības iepirkumi, un tai seko medicīnas tehnikas nozares pārstāvji.

    2016. gadā cīņa ar karteļiem iepirkumos turpinās. Tā nesen KP pieņēmusi lēmumu un sodījusi trīs uzņēmumus par sarunātiem piedāvājumiem ūdenssaimniecības infrastruktūras iepirkumos. Konkurences uzraugs konstatējis, ka šie uzņēmumi sarunājuši dalību piecos iepirkumos 4 milj. eiro kopvērtībā. Uzņēmumi apmainījušies ar tāmēm, kuras iesniegt konkursos, un vienojušies tās palielināt, piemēram, par 10%. Skatoties kopējo ainu Latvijā konkurences lietās, secināms, ka biežākie karteļu perēkļi atrodami publiskajos iepirkumos. Analizējot šos pārkāpumus nozaru griezumā, redzam, ka tās mēdz būt dažādas, bet pēdējo gadu līderis noteikti ir būvniecība. Arī karteļu shēmas neko daudz netiek mainītas - informācija, kas satur konkurences pārkāpuma pierādījumus, tiek sūtīta, izmantojot dažādas elektroniskās ierīces, joprojām tiek konstatētas līdzības, vienādības un sakritības karteļu dalībnieku piedāvājumos. Kā to visu mazināt? Noteikti būtu jāiegulda lielāki resursi prevencija, proti, jāveic izglītojošs darbs attālākos lauku nostūros par konkurences jautājumiem sāpīgākajās nozarēs, jāinformē mazā un vidējā līmeņa uzņēmēji, kam ikdienā šie publiskie iepirkumi veido 90% no apgrozījuma, ciešāk jāsadarbojas ar nozaru asociācijām. Vienlaikus arī pašiem uzņēmējiem būtu ieteicams pārskatīt un sakārtot savu uzņēmējdarbības politiku, īpaši par konkurences jautājumiem, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem tuvākā vai tālākā nākotnē.