• Atpakaļ
  • DB | Latvija - Baltijas čempione skaidras naudas ierobežošanā

    Autors: Artūrs Surmovičs - 25.02.2019

    DB | Latvija - Baltijas čempione skaidras naudas ierobežošanā

     Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā jau ir ieviests ierobežojums fizisku personu darījumiem skaidrā naudā. Paredzētie jaunie ierobežojumi skaidras naudas darījumiem auto un īpašumu darījumos valsti padarīs par visas ES līderi cīņā pret skaidru naudu. Par to liecina ZAB BDO Law pētījums par skaidras naudas darījumu ierobežošanu.


    DB jau 9.02.2019. rakstīja par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēto ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu, kurā ir paredzēta skaidras naudas darījumu sliekšņa samazināšana no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro, turklāt skaidrā naudā nevarētu iegādāties nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus. Jāatgādina, ka no 2017. gada 1. janvāra spēkā ir norma, kas ierobežo darījumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi tiek uzskatīti ar visaugstāko krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, kā arī PVN izkrāpšanas risku. Kontrolējošajām iestādēm faktiski neesot iespēju pārbaudīt šādus darījumus, to noslēgšanas datumus, maksājamās summas utt. Pēdējā laikā arī ārzemēs tiek veikti pasākumi skaidras naudas aprites ierobežošanā.

    Reģiona izņēmums

    «Igaunijā un Lietuvā pašlaik šādu skaidras naudas darījumu ierobežojoša limita, atšķirībā no Latvijas, nav, lai gan Lietuvā ir bijušas diskusijas un iniciatīvas skaidras naudas darījumu ierobežošanai,» pētījuma datus rāda ZAB BDO Law vecākais jurists Artūrs Surmovičs. Viņš atzīst, ka 11 ES dalībvalstīs nav ieviesti skaidras naudas darījumu limiti vai kādi ierobežojumi, un, lai arī tādi ir 17 ES dalībvalstīs, tomēr to apmēri un arī piemērošanas nosacījumi ir ļoti atšķirīgi. Pētījumā secināts, ka skaidras naudas darījumu griestu nav arī Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Lielbritānijā un citās valstīs. «Ir ES dalībvalstis, kur skaidras naudas ierobežojumi attiecas uz bankām, ir valstis, kur tie attiecas uz fiziskajām personām,» uz pētījumā iegūtajiem secinājumiem norāda A. Surmovičs. Viņš atgādina, ka pirmie skaidras naudas ierobežošanas aizmetņi pašreizējā ES meklējami 2008. gadā, kad tos ieviesa Dānijā, Beļģijā, Slovēnijā, Ungārijā un Horvātijā. «Dānijā skaidras naudas darījumiem ir limits juridiskajām personām, bet ne fiziskām personām,» norāda A. Surmovičs. Viņš arī uzsver, ka ir virkne jomu, uz kurām skaidras naudas darījumu griesti neattiecas. Tajā pašā laikā Dānija tiek uzskatīta par sava veida pionieri ceļā uz bezskaidras naudas norēķiniem. «Uzstādījums ir līdz 2021. gadam pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, bet to nav plānots īstenot ar kaut kādiem liegumiem vai skaidras naudas darījumu griestiem, bet gan pakāpeniski izņemot no apgrozības lielāko Dānijas kronu banknošu nominālus,» skaidro A. Surmovičs. Viņš arī steidz piemetināt, ka ir vēl viena valsts - Polija, kura ir ierindota to ES dalībvalstu skaitā, kurās ir ieviesti skaidras naudas darījumu griesti, taču tādi ir tikai juridisko, nevis fizisko personu darījumiem.

    Augstākās latiņas

    «Sava veida atskaites punkts skaidras naudas darījumu ierobežošanai bija terora akti Parīzē un Briselē, tāpēc arī nepārsteidz, ka gan Beļģijā, gan arī Francijā ir pašlaik viszemākie skaidras naudas darījumu griesti - attiecīgi 3000 eiro un 1000 eiro,» skaidro A. Surmovičs. Viņš norāda, ka Beļģijā ir liegti skaidras naudas darījumi ar nekustamajiem īpašumiem. Jārēķinās, ka Beļģijā ir vēl viens papildu kritērijs skaidras naudas ierobežošanai, proti, ir noteikts, ka skaidrā naudā nevar maksāt vairāk par 10% no darījuma summas. «Ja tiks atbalstīts priekšlikums liegt skaidru naudu izmantot nekustamo īpašumu darījumos, tad Latvija būs viena no nedaudzajām valstīm ES, kur šāds liegums ieviests, bet pagaidām pirmā un vienīgā, ja šāds liegums tiks attiecināts uz transportlīdzekļu darījumiem,» secina A. Surmovičs. Viņš norāda, ka līdzīgs Beļģijas maksimālajiem skaidras naudas darījumu griestiem - 3000 eiro, bet tomēr atšķirīgs ierobežojums ir Portugālē.

    Uzņēmumiem zemāki griesti

    Pētījums rāda, ka ļoti daudzās ES dalībvalstīs ir daudz mazāki skaidras naudas darījumu griesti tieši juridiskajām personām, nevis cilvēkiem. «Slovēnijā uzņēmumi skaidrā naudā var veikt norēķinu tikai 420 eiro apmērā, kamēr cilvēki 12 reizes lielākā apmērā - līdz 5000 eiro,» uz lūgumu minēt kādu piemēru atbild A. Surmovičs. Viņš norāda, ka līdzīga situācija arī vērojama Slovākijā, kur darījumiem starp fiziskām personām skaidrā naudā ir piemērots ierobežojums līdz 5000 eiro, bet fiziskajām personām tas ir trīs reizes augstāks - 15 000 eiro apmērā. Tāpat jāņem vērā, ka vairākās valstīs zemāki skaidras naudas darījumu sliekšņi noteikti attiecīgās valsts iedzīvotājiem - nodokļu maksātājiem, bet daudz augstāki - ārzemniekiem. «Jā, tas tā ir,» uz jautājumu, vai šajā situācijā valstu valdības nav diskriminējušas savus pavalstniekus salīdzinājumā ar ārzemniekiem, atbild A. Surmovičs.

    Smalkās nianses

    Savukārt vairākās valstīs visiem - gan uzņēmumiem, gan fiziskām personām - tiek noteikti vienādi skaidras naudas darījumu limiti, piemēram, Horvātijā (16 000 eiro), Čehijā (10 500 eiro), Beļģijā (3000 eiro). A. Surmovičs vērš uzmanību uz vairākām smalkām niansēm, kas maina skaidras naudas darījumu ierobežojumu būtību. Piemēram, Spānijā ir skaidras naudas ierobežojums (2500 eiro) darījumos, kur viena puse ir darba devējs vai juridiska persona, bet nekas nav sacīts par darījumiem fizisko personu vidū. «Faktiski divi spāņi var veikt darījumu skaidrā naudā par jebkuru summu, un likums nebūs pārkāpts,» norāda A. Surmovičs. Kā vēl īpatnējāka sistēma ir jāuzskata Nīderlandē ieviestā, proti, skaidras naudas darījumi virs noteiktas summas obligāti jādeklarē, bet lieguma skaidras naudas izmantošanai nav. «Ziņošanas sliekšņi Nīderlandē par skaidras naudas izmantošanu ir pietiekami augsti: auto dīleriem - par darījumu skaidrā naudā 25 000 eiro, vērtslietu tirgotājiem -par darījumu 15 000 eiro, bet maksājumu iestādēm - par pārvedumu 2000 eiro apmērā,» stāsta A. Surmovičs.

    Miglas ielenkumā

    A.Surmovičs atgādina, ka Latvijā no 2017. gada 1. janvāra fiziskām personām nav atļauti tādi skaidras naudas norēķini, kuru summa vienā vai vairākās operācijās pārsniedz 7200 eiro, un nav nekādu izņēmumu darījumiem starp saistītām (pirmās pakāpes radinieki) un nesaistītām personām, vienlaikus neesot informācijas par to, vai kāda fiziskā persona ir pārkāpusi šo nosacījumu un par to sodīta. Viņš vērš uzmanību, ka šim nosacījumam (kopējās darījumu summas griesti) nav ierobežojuma termiņa - tas ir beztermiņa. «Nezinu, vai notiek šādu darījumu identifikācija, un ja notiek, tad kā,» uz jautājumu, kā tad, piemēram, veikals vai vēl jo vairāk veikalu ķēde seko, par cik lielu summu katrs pircējs skaidrā naudā iepērkas, jo šie pirkumi skaidrā naudā summējas, atbild A. Surmovičs. Viņš ar ironiju piemetina, ka šādas prasības ievērošanai faktiski visiem tirgotājiem būtībā ir jāpanāk 100% visu pircēju identifikācija, kas diez vai ir iespējams. «Ja pašlaik nav reāli iespējams izsecināt, cik kurš pircējs kaut vai gada laikā ir norēķinājies katrā veikalā skaidrā naudā, lai saprastu, vai nav pārsniegts atļautais 7200 eiro limits, tad neredzu lielu jēgu samazināt šo slieksni līdz 3000 ei-ro,» uzsver A. Surmovičs. Turklāt, viņa ieskatā, vispārīgs aizliegums, kas attiecas uz jebkuru personu, liecina par to, ka atbildīgās iestādes nespēj identificēt jomas, kurās skaidra nauda tiešām rada problēmas un negatīvas sekas. Savukārt, ja šīs jomas tiktu identificētas, tad ierobežojumus būtu samērīgi piemērot tikai attiecībā uz konkrēto «riskanto» jomu, nevis visām personām.

    Viņaprāt, šajā jautājumā ir vajadzīgs ne tikai šīs idejas autoru, bet arī uzraugošo iestāžu skaidrojums, kā to nodrošināt dzīvē. «Ja pensija ir 300 eiro mēnesī, tad ko darīs pasts - piegādās pensionāram tikai 3000 eiro, un ko darīs ar pārējo - vienkārši nepiegādās, vai kā?» uz lūgumu minēt konkrētu piemēru atbild A. Surmovičs.

    Čempionu latiņa

    «Ja patiešām Latvijā ieviesīs liegumu transportlīdzekļu darījumos izmantot skaidru naudu, tad būsim vienīgā valsts visā ES, kur tik tālu cīņā ar skaidru naudu tikuši,» pētījuma datus rāda A. Surmovičs. Viņš norāda, ka vienkāršāk ir ar nekustamā īpašuma darīj umiem, jo lielākoties tie mērāmi daudzos desmitos tūkstošu un tie jau pašlaik notiek bezskaidras naudas norēķinu veidā. «Jā, varbūt kāda rokas nauda un vēl kāda neliela daļa pārdevējam - fiziskajai personai - skaidrā naudā no pircēja - fiziskās personas - bez oficiālajā pirkuma/pārdošanas līgumā redzamās arī tiek iedota, taču tās apjoms diez vai būs ļoti liels,» uz jautājumu, vai līdztekus oficiālajām darījumu summām nevar būt kādas citas, kuras netiek deklarētas un notiek skaidrā naudā, atbild A. Surmovičs. Viņš brīdina, ka citāda aina varētu būt darījumos ar spēkratiem. «Vai tad pensionāri, kuriem nav konta bankā, nevarēs ne pārdot, nedz arī nopirkt kādu auto par 1000 vai 1500 eiro? Vai arī viņi šos darījumus veiks, izmantojot bērnu vai mazbērnu bankas kontus? Vai šāda prakse tiks akceptēta no valsts iestāžu puses?» jautājumu sesiju turpina A. Surmovičs. Saprotams, ka praksē pensionārus tāds regulējums neietekmētu, bet, ja skatās tikai no potenciālā regulējuma viedokļa, tas attiecināms arī uz viņiem. Likums, ja tas pieņemts attiecībā uz visu sabiedrību, ir arī piemērojams visai sabiedrībai, piemērošana no atbildīgo iestāžu puses nedrīkst būt selektīva.

    Viņaprāt, vēl interesantāka aina varētu izveidoties situācijā, kad Latvijā ir ieviests aizliegums auto iegādāties par skaidru naudu, bet latvietis pirkumu izdara Lietuvā vai Igaunijā, vai arī Vācijā, kur attiecīga lieguma nav. «Vai tas nozīmēs, ka šāda darījuma rezultātā Latvijā nereģistrēs ārzemēs iegādāto auto? Liks aizpildīt kādus papildu formulārus?» vaicā A. Surmovičs. Viņaprāt, ja šādi darījumi tiks pieļauti, tad faktiski Latvijas politiķi būs veicinājuši it īpaši dienvidu kaimiņvalsts auto tirgotāju ienākumus, vienlaikus piespiežot izbeigt savu darbību auto tirgotājiem reģionos. «Tie nav vienkārši jautājumi, jo šis solis ir vērsts uz to, lai visu skaidro naudu pielīdzinātu nelegālajai, kaut arī nekādi konkrēti pierādījumi netiek sniegti,» tā A. Surmovičs. Viņš arī atgādina Eiropas Komisijas 2018. gada 13. jūnija pētījumā par skaidras naudas darījumiem secināto: šobrīd nav vēlams īstenot kādas likumdošanas iniciatīvas attiecībā uz skaidrās naudas darījumu sliekšņu paredzēšanu ES līmenī. «Ko tas nozīmē, ja ES līmenī skaidras naudas darījumu sliekšņu nav un nebūs un pie šādas pozīcijas pieturas Igaunija un Lietuva, bet Latvijā tādi ir un to griesti vēl tiks samazināti, pie kam situācijā, kad nav skaidras izpratnes par piemērošanas termiņu un vēl jo vairāk maksātāja identifikāciju?» retoriski jautā A. Surmovičs.

    PDF: Dienas Bizness: Latvija - Baltijas čempione skaidras naudas ierobežošanā