• Atpakaļ
  • DB | Vai mākslīgais intelekts ievēro konkurences tiesības?

    Autors: Andis Kārkliņš - 28.09.2018

    DB | Vai mākslīgais intelekts ievēro konkurences tiesības?

    BDO Law vecākais jurists Andis Kārkliņš laikraksta Dienas Bizness rakstā analizē cenu noteikšanas algoritmu aktualitāti, sniedz ieskatu to neviennozīmīgajā vērtējumā un to pielietošanā Eiropas Savienībā. 


    Konkurences tiesību joma nav izņēmums - arī to ir skāris tehnoloģiju laikmets un digitālā revolūcija. Līdz ar mākslīgā intelekta nerimstošo attīstību ir būtiski uzlabojušās uzņēmumu spējas vēl nepieredzētos apjomos apstrādāt, uzglabāt un analizēt datus par saviem klientiem un konkurentiem. Viens no tehnoloģiskās attīstības rezultātiem un pēdējā laika strīdīgākajiem un apspriestākajiem tematiem Eiropas konkurences tiesību ekspertu vidū ir cenu noteikšanas algoritmi.

    Viedokļi ir diametrāli pretēji. Vienā frontes pusē ir eksperti, kas uzskata, ka cenu noteikšanas algoritmi nelabvēlīgi ietekmē konkurenci, savukārt otrā pusē - eksperti, kas uzstāj, ka algoritmi var būt efektīvs līdzeklis, kas veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem. 

    Cenu noteikšanas algoritms ir aprēķinu sistēma konkrētu ievades datu pārveidošanai par tādām cenām, kādas attiecīgajā brīdī tiek pieprasītas. Katrā konkrētajā nozarē cenu algoritmu uzņēmums izveido individuāli, izvēloties tieši savai nozarei atbilstošos ievades datu kritērijus, lai nodrošinātu, ka tieši viņa piedāvātais pakalpojums vai produkts ir viskonkurētspējīgākais. Parametri var būt ne tikai konkurentu cenas, bet arī, piemēram, tirgus nosacījumi, varbūtības un statistiskā informācija, klienta personas dati un izmērāmi paradumi un lojalitātes karšu uzkrātie dati. Algoritmu galīgais mērķis -pēc iespējas vairāk uzlabot pārdevēja peļņas rādītājus.

    Mākslīgais intelekts ļauj algoritmiem darboties patstāvīgi un mašīnmācīšanās ceļā automātiski pielāgo tos dažādiem tirgus parametriem, lai noteiktu optimālo cenu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā 2017. gada ziņojumā par algoritmiem un aizliegtām vienošanām horizontālā perspektīvā izdalīja vairākus cenu noteikšanas algoritmu veidus. Starp tiem ir, piemēram: algoritmi, kurus izmanto, lai uzraudzītu cenas, par kurām vienojušies konkurenti; algoritmi, kurus speciāli izveido un izmanto, lai īstenotu iepriekšēju vienošanos; algoritmi, kurus izmanto, lai īstenotu netiešu vienošanos. Attiecīgos apstākļos katrs no šiem algoritmiem var tikts uzskatīts par LESD 101. pantā ietverto aizliegumu pārkāpumu, par ko uzņēmējam nāktos maksāt iespaidīgu soda naudu.

    Jāuzsver, ka, lai gan algoritmi cenu nosaka patstāvīgi, atbildība par konkurences tiesību pārkāpumu, dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai radītajiem zaudējumiem kādam citam konkurentam būs jāuzņemas uzņēmumam. Cenu noteikšanas algoritmi rada labvēlīgāku vidi slepenu vienošanos starp uzņēmumiem noslēgšanai, līdz ar to padarot vienošanās grūtāk atklājamas un novēršamas. Vienošanās par cenu saskaņošanu vairs nav jāīsteno, rīkojot regulāras slepenas tikšanās vai apmainoties ar failiem. Pietiek izstrādāt algoritmu, kas cenas saskaņo kaut katru sekundi, ja tas ir nepieciešams konkrētajā nozarē.

    Par šāda algoritma izmantošanu, nolūkā īstenot aizliegtu vienošanos, 2016. gadā Apvienotās Karalistes Konkurences un tirgus uzraudzības iestāde nolēma sodīt divas tiešsaistes kompānijas - Trod Limited un GB Eye Limited. Uzņēmumi bija savstarpēji slepeni vienojušies, ka tie saskaņos cenas plakātiem un rāmjiem, ko tie pārdeva tirdzniecības platformā Amazon.com, Cenu saskaņošana tika īstenota ar īpaši izstrādāta algoritma palīdzību, kas koordinēja abu uzņēmumu cenas, lai novērstu uzņēmumu savstarpēju konkurenci.

    Tajā pašā laikā cenu noteikšanas algoritmiem ir arī vairākas priekšrocības. Piemēram, tie ļauj ātrāk un precīzāk identificēt tādus tirgu būtiski ietekmējošus apstākļus kā pieprasījuma un izmaksu izmaiņas un svārstības. Šo apstākļu priekšlaicīga identificēšana dod iespēju uzņēmējam pielāgot cenas tajā brīdī pastāvošajam cenu līmenim, tādējādi izlīdzinot pieprasījumu un piedāvājumu- ja divi uzņēmumi savstarpēji konkurē par kāda pakalpojuma cenu un saskaras ar izmaksu samazināšanu, viņi kvalitatīvāk var koriģēt savas cenas un konkurences līdzsvaru sasniegt daudz efektīvāk.

    Nav šaubu, ka pieejamās informācijas un datu apjoms un tā apstrādes iespējas veicinās vēl straujāku cenu noteikšanas algoritmu attīstību un to izplatītāku pielietojumu. Tāpat nav šaubu, ka arī Latvijas uzņēmumi izmanto šādus algoritmus vairāk vai mazāk attīstītā līmenī. Citur Eiropā ar šo aktualitāti saistītie tiesību jautājumi jau tiek skatīti, un tie neizbēgami nonāks arī Latvijas Konkurences padomes darba kārtībā un vietējo konkurences tiesību konsultantu redzeslokā. 

    RAKSTS PDF: Vai mākslīgais intelekts ievēro konkurences tiesības?