• Atpakaļ
  • DB: Valsts budžeta naudas aka - akcīzes nodoklis

    Autors: Jānis Zelmenis - 06.06.2017

    Akcīzes nodoklis pēdējo 25 gadu laikā ir bijis un, šķiet, arī turpmāk būs viens no tiem nodokļiem, kura likmes paaugstinot valsts budžets gūs papildus naudu dažādu sabiedrības vajadzību apmierināšanai.
    Par to liecina AS BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokļa augšupejošo spirāli pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā. «Akcīzes nodokļa sistēma ir savdabīgs Latvijas pirmsiestāšanās un pēciestāšanās Eiropas Savienībā mikslis,» vērtē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Latvija ar 2004. gada 1. maiju būtībā pielāgoja tā brīža akcīzes nodokļa sistēmu ES prasībām un arīdzan minimālajām likmēm, vienlaikus saglabājot vairākus savdabīgus atavismus. «Akcīzes nodoklis ir pildījis, un arī jaunās nodokļu politikas stratēģijā tam atvēlēta budžeta piepildīšanas funkcija, kaut an šim nodoklim vairāku produktu - alus, vīni, stiprie alkoholiskie dzērieni, cigaretes un tabaka - segmentā ir to patēriņu bremzēšanas funkcija,» skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka Latvijā ir bijuši art vairāki mēģinājumi, pagaidām gan nesekmīgi, ar šo nodokli aplikt cukuru un pat sāli. «Šajā kontekstā Latvijā ar akcīzes nodokli ir aplikta kafija, bet nav - tās konkurente tēja, ar šo nodokli ir aplikti arī visi saldinātie dzērieni - limonādes,» piemetina J. Zelmenis.


    STARTS 1991. GADĀ

    No PSRS valgiem nupat atbrīvotajā Latvijā akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem tika ieviests ar 1991. gadu. «No šodienas pozīcijām raugoties, 1991. gadā noteiktās akcīzes nodokļa likmes par šņabja (alu pat neaplika) pudeli vai cigarešu paciņu šķiet smieklīgas, tomēr valsts kasei naudu vajadzēja gan 1991. gadā, gan arī vajadzēs 2018. gadā,» norāda nodokļu eksperts. Jaunākais brālītis ar akcīzes nodokli apliekamo klāstā ir elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums, kurš zem šī nodokļa pakļuva tikai 2016.gada 1.jūlijā. DB jau rakstīja (30.03.2017. DB), ka pašlaik tiek apspriesta ideja par akcīzes nodokļa likmju pakāpenisku paaugstināšanu alkoholiskajiem dzērieniem vidēji par 15 līdz 24%. Pirmais akcīzes nodokļa likmju pieaugums iecerēts jau no 2018. gada, savukārt nākamais varētu sekot no 2020. gada. Savukārt tabakas izstrādājumiem tika vērtēts akcīzes nodokļa likmju pieaugums 20-60% apmērā.

    «Nevar noliegt, ka tabaka un alkohols tieši augstāku akcīzes nodokļa likmju dēļ ir ievērojami dārgāks ekonomiski daudz jaudīgākajās Skandināvijas valstīs nekā Latvijā, tomēr ir arī otra medaļas puse - Latvijā nebūt nav tādas iedzīvotāju pirktspējas, kāda tā ir Ziemeļvalstīs,» secina J. Zelmenis. Viņš atgādina, ka savulaik un arī joprojām Igaunijas budžets tieši alkohola akcīzes segmentā turas it īpaši uz Somijas tūristiem. «Latvijā pagaidām šāds tūrisms nav attīstījies, kaut arī Latvijas pierobežā, tieši pateicoties vēso ziemeļu kaimiņu straujajam akcīzes nodokļa palielinājumam, alkohola tirgotavas uzņem arvien vairāk Igaunijas pircēju - faktiski tās nodarbojas ar eksportu, bet valsts saņem šo preču ārzemju pircēju maksājumus akcīzes un arīdzan pievienotās vērtības nodokļu izskatā,» secina J. Zelmenis. Viņš art atgādina, ka Latvija, iestājoties ES, harmonizēja alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa piemērošanu.

    «Latvijai nav ierobežojumu paaugstināt akcīzes nodokļa likmes, un to neliedz ari ES, vienlaikus darīt, ko grib, arī tomēr nevar,» brīdina J. Zelmenis. Uz ES atšķirībām tieši akcīzes nodokļa jomā viņš rāda piemēru ar vīnu, kur vairākās Eiropas dienvidu valstīs vīns netiek aplikts ar akcīzes nodokli vispār, un vietām tas tiek izmantots faktiski kā Latvijā limonāde - slāpju dzesēšanai, nevis apreibināšanai.

    LIMONĀDES LIETA

    «Grūti laiki bija valsts makā 1999. gadā, jo pirms tam Krievija paziņoja par defoltu un Latvija palielināja akcīzes nodokli vīnam un stiprajam alkoholam, kā arī ieviesa akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem un kafijai,» gadsimta mijas peripetijas šķetina J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tobrīd Latvijā tiek ievests vēl nebijis precedents, jo, sākot ar 2000. gadu, ar akcīzes nodokli tiek apliktas jaunas preču grupas - bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, dabīgie ūdeņi un minerālūdeņi, mākslīgie minerālūdeņi bez cukura vai citu saldinātājvielu piedevām. Akcīzes nodokļa likme šīm precēm ir paredzēta Ls 2 (2,84 eiro) par 100 litriem. Tika prognozēts, ka papildu ienākums valsts budžetā, piemērojot attiecīgo likmi, varētu būt Ls 1,1 milj. (1.54 milj. eiro). Tāpat ar akcīzes nodokli tika aplikti visi kafijas veidi — kafijas pupiņas, maltā kafija, šķīstošā kafija, kafijas ekstrakti un kafijas maisījumi. Akcīzes nodokļa likme šai preču grupai ir paredzēta Ls 0,5 (0,6 eiro) par vienu kilogramu kafijas, kas papildus valsts budžetā 2000. gadā ģenerētu Ls 1,9 milj. (2,7 milj. eiro). «Var secināt, ka Latvijas valsts kasi 2000. gadā glāba kafijas dzērāji un limonādes patērētāji - lielākoties bērni un skolēni,» ar neslēptu ironiju piemetina J. Zelmenis. Viņš arī atgādina, ka minētajām precēm akcīzes nodoklis joprojām ir spēkā un arī tā likmes nav mainījušās. «Ja valstij trūks naudas, tad droši vien agrāk vai vēlāk būs atkal ideja par teju 20 gadu vecu akcīzes nodokļa likmju attiecīgu uzskrūvēšanu un varbūt šāda nodokļa ieviešanu tējai,» piebilst J. Zelmenis. Viņš arī atgādina, ka no 1999. gada ar akcīzes nodokli apliek mazutu. «Mazutu apliekot ar akcīzes nodokli, tika risināts ekoloģiskais jautājums, tādā veidā akcīzes nodoklis pilda dabas resursu nodokļa uzdevumus, ārzemēs mazutam gan tiek piemērots arī ekoloģiskais nodoklis,» interesantu niansi rāda J. Zelmenis.

    DEGVIELAS EPOPEJA

    Ja alkoholam, tabakai, kā arī kafijai un limonādei akcīzes nodoklis ir vērtējams kā patēriņa ierobežotājs, tad šis nodoklis energoresursiem un jo īpaši degvielai ir jāuzver kā visa veida izmaksu uzskrūvētājs un arīdzan konkurences ierobežotājs. J. Zelmenis rāda uz kādu interesantu vēstures faktu, proti, 1993. gadā benzīnu un dīzeļdegvielu aplika ar ievedmuitu, nevis akcīzes nodokli. DB 27.08.1993. gadā vēstīja, ka benzīns kļūs par 20-25% dārgāks, jo Ministru kabinets nolēma to aplikt ar ievedmuitu - benzīnam 4 santīmi par litru, dīzeļdegvielai - 2 santīmi par litru. Salīdzinājumam tobrīd 95. markas benzīna cena bija aptuveni 25 santīmi (0,355 eiro) par litru, savukārt dīzeļdegvielai 16-17 santīmu (0,227-0,244 eiro) par litru. Savukārt tā brīža opozīcija un arī uzņēmēji nebija mierā, par ko DB rakstīja 05.09.1993. Pašlaik tiek apspriesta ideja par akcīzes nodokļa likmju pakāpenisku paaugstināšanu benzīnam (gan svinu saturošam, gan nesaturošam), dīzeļdegvielai, arī sašķidrinātajai naftas gāzei vidēji par 8 līdz 24%. Pirmais akcīzes nodokļa likmju pieaugums iecerēts jau no 2018. gada, savukārt nākamais varētu sekot 2020. gadā. īpaši krass akcīzes nodokļa pieaugums paredzēts svinu saturošam benzīnam par teju 24%, naftas gāzei - par 12%, dīzeļdegvielai par 11%. Pārrēķinot uz vienu litru benzīna, akcīzes nodoklis pašlaik ir 0,411-0,455 eiro, bet perspektīvā varētu būt 0,49-0,59 eiro, savukārt dīzeļdegvielai pašreizējo 0,33 eiro par litru vietā varētu būt jau 0,42-0,43 eiro, rēķina J. Zelmenis.

    Viņš atgādina, ka savulaik Latvijā nebija akcīzes nodokļa par sašķidrinātās propāna gāzes izmantošanu automašīnās, taču par šo jomu «atcerējās» 1997. gada nogalē, kad vajadzēja papildu naudu, vienlaikus benzīna un dīzeļdegvielas akcīzes nodokļu uzskrūvēto cenu dēļ daudzi spēkratu īpašnieki bija pārbūvējuši savus rumakus darbināšanai ar gāzi. Nodokļu eksperts vērš uzmanību, ka no 2010. gada (ekonomiskās recesijas laika) ar akcīzes nodokli tiek aplikta arī dabasgāze.

    BIJA, BET VAIRS NAV

    Vēsturiski ar akcīzes nodokli Latvijā līdz iestāšanās ES bija aplikti dārgmetāli, dārgakmeņi un to izstrādājumi. «Zīmīgi, ka abas preču grupas ar akcīzes nodokli tika apliktas tad pat, kad ar šo nodokli aplika limonādes un kafiju, taču pēc 2004. gada 1. maija šie izstrādājumi nokļuva zem sava «likuma»,» norāda J. Zelmenis. Viņš arī atgādina, ka ar akcīzes nodokli savulaik vairāk nekā četrus gadus (līdz 2014. gada 1. maijam) tika aplikti arī vieglie automobiļi un motocikli, kas vēlāk iegūst savu transportlīdzekļu nodokli, ko vajadzēja maksāt pie pirmās reģistrācijas un kurš ir atcelts tikai no 2017. gada. Interesanti, ka ar akcīzes nodokli 2000. gadā sāka aplikt automobiļus, kas vecāki par 7 gadiem.