Jaunumi » BDO Law
  • Atpakaļ
  • Dienas bizness | Bez regulējuma paliek ēnā

    Autors: Justīne Tomsone - 30.05.2018

    Dienas bizness | Bez regulējuma paliek ēnā

    Kriptovalūtu regulējuma trūkums liedz virknei uzņēmēju legalizēt darbību un jaunuzņēmumiem piesaistīt kapitālu, vēsta BDO Law juristi - Justīne Tomsone un Valts Stūrmanis intervijā laikrakstam Dienas Bizness.




    Kamēr Latvija sper pirmo soli kriptovalūtu biznesa regulēšanā, tikmēr Maltas ambīcijas ir kļūt par virtuālo aktīvu metropoli, ar skaidru regulējumu piesaistot uzņēmumus no visas pasaules. Regulējuma un tiesiskās paļāvības trūkuma dēļ Latvijā virtuālo aktīvu uzņēmēji ir spiesti palikt ēnu ekonomikā, kas ir zaudējums gan nodokļu ienākumiem, gan kavēklis inovatīva biznesa izaugsmei, situāciju DB raksturo audita, nodokļu, grāmatvedības un finanšu konsultāciju birojs BDO Latvia. BDO Latvia birojs ir piedalījies VID uzziņas sagatavošanas procesā, kas Latvijā maina līdzšinējo kriptovalūtas statusu no preces par kapitāla aktīvu. Nozarē tas tiek vērtēts pozitīvi. Tas ir izrāviens šīs jomas juridiskajā sakārtošanā Latvijā. VID šobrīd uzskata, ka ienākums no kriptovalūtu tirdzniecības ir pielīdzināms ienākumam no kapitāla pieauguma, kam jāpiemēro 20% IIN likme. «Tas nebija nemaz tik viegli. Bet tieši VID parādīja labu izpratni par procesu, kā tiek slēgti kriptovalūtu darījumi,» DB stāsta BDO vecākais nodokļu konsultants Valts Stūrmanis. «Kopā ar Finanšu ministriju VID, vadoties pēc analoģijas, ienākumus no šādiem darījumiem pielīdzināja kapitāla aktīviem. Tas ir liels solis uz priekšu, kas norāda uz mūsu ierēdņu atvērtību un inovatīvu pieeju, jo likumi nav grozīti - tie vienkārši tiek lasīti citādi.» 

    Tikai pirmais solis 

    VID uzziņa sniedz atbildi tikai uz daļu no jautājumiem, jo kriptovalūtu problemātika ir plaša. Šajos darījumos ir iespējami dažādi uzņēmējdarbības un ienākumu veidi. Viens ir kriptovalūtu radīšana ar datorjaudām - to rakšana (mining). Uz šo darbību VID uzziņa neattiecas, un jautājums, kas tas ir par ienākumu, paliek atvērts. «Tehniski tā varētu būt saimnieciskā darbība, jo ir nepieciešamas specifiskas iekārtas, to darbībai ir sistemātiski jāseko līdzi un process saistīts ar diezgan lielām izmaksām. Arī mērķis ir viens -gūt no tā peļņu,» saka V. Stūrmanis. Ir dzirdēts pat par Latvijas skolēniem, kuri brīvajā laikā nodarbojas ar kriptovalūtu rakšanu. Šādi jautājumi ir dzirdēti arī no vecākiem - kas ir tas, ko mans bērns dara, saka BDO juriste Justīne Tomsone. «Būtībā kriptovalūtu racēji kā fiziskas personas ir arī nodokļu subjekti, bet regulējuma trūkums nesniedz skaidrību, kā šo ienākumu aplikt ar nodokļiem.» 

    BDO iniciatīva par regulējuma sakārtošanu ir saistīta ar biroja paša pieredzi, 2017. gada beigās sākot pieņemt norēķinus bitkoinos. «Kad šī ziņa parādījās presē, klienti sāka interesēties, taču ceļš ar bitkoinu pieņemšanu nebija gluds,» atceras V. Stūrmanis. «Ilgu laiku mēs saskaramies ar situāciju, kurā teorētiski varam pieņemt bitkoinus kā samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, taču Latvijas bankas ir ļoti piesardzīgas un skeptiskas, jo tas ir pretrunā banku politikai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (AML). Pieļauju, ka vēl viens iemesls ir kriptovalūtu kā norēķina veida potenciāls konkurēt ar pašu banku biznesu.» BDO pašu pieredze nu liecina, ka Latvijā ir daudz cilvēku, kuriem ir problēmas ar šiem jautājumiem. «Mēs veicām nelielu aptauju un konstatējām, ka finansiāli šī problēma nemaz nav tik maza un valstij, efektīvi neiekasējot nodokļus, secen iet samērā nozīmīgas summas,» saka J. Tomsone. 

    Pārsvarā klienti interesējas par rakšanu, bet ir arī tādi, kas cer nopelnīt, spekulējot ar kriptovalūtu cenu svārstībām. Trešais aktuālais temats ir sākotnējais monētu piedāvājums (initial coin offering jeb ICO), ar ko uzņēmumi publiskijnesaista investīcijas kriptovalūtās. «Sis ir veids, kā uzņēmums var piesaistīt kapitālu, neiesaistot bankas, biržu vai riska kapitālu. Latvija ICO jomā gan atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, kas ir daudz aktīvākas šajā jomā. Lietuva un Igaunija pēc piesaistītā ICO kapitāla daudzuma patlaban figurē blakus tādām valstīm kā ASV un Šveice,» saka J. Tomsone. 

    V. Stūrmanis vērtē, ka, piemēram, Lietuvas sekmes gan ir saistītas ar konkrētiem darījumiem. Par piemēru var nosaukt blokķēdes banku pakalpojumu firmas Bankera veikto ICO, kas šoziem piesaistīja kapitālu ap 150 miljonu eiro apmērā. «Lietuvas regulatoram jau parādās tehniskas problēmas, jo naudas ienāca tik daudz, cik neviens to negaidīja. Tas arī norāda uz šīs jomas potenciālu,» saka V. Stūrmanis. «Lietuvas regulators ir daudz atsaucīgāks attiecībā uz šāda veida projektiem par mūsu Finanšu un kapitāla tirgus komisiju,» vērtē J. Tomsone. BDO juristu vērtējumā, mazās valstīs daudzus procesus būtiski maina atsevišķi cilvēki, piemēram, iestāžu vadītāji, sevišķi, ja vairākām iestādēm sakrīt redzējums un ir uzņēmība un drosme. V. Stūrmanis paredz, ka Viļņas un Tallinas atvērtība blokķēdes tehnoloģiju biznesam nozīmēs šīs uzņēmējdarbības piesaisti arī no Latvijas, mums attiecīgi to zaudējot. Kā Igaunijas iezīmi viņš min šīs jomas Krievijas izcelsmes uzņēmēju piesaisti, jo netālu ir Sanktpēterburga un krievi labprāt izvēlas kriptovalūtām atvērto Tallinu ES jurisdikcijā savu uzņēmumu reģistrēšanai. FKTK attieksme balstās ES juridiski valdošajā nostājā, ka kriptovalūta ir līgumisks, nevis likumisks maksāšanas līdzeklis. «Tas nozīmē, ka, pusēm vienojoties, savstarpējs norēķins var notikt 
    bartera veidā kaut vai ābolos, taču tas nepadara to par likumisku maksāšanas līdzekli valstī, tāpēc no tā distancējas arī FKTK,» komentē J. Tomsone. «Kriptovalūtu kontekstā mēs juridiski pat nedrīkstam teikt «ieguldīt», jo tas nav ieguldījums likuma izpratnē,» viņa saka. «Jebkura persona, kas grib iegādāties kriptovalūtu vai vērtības apliecinājumu (token), ir pakļauta riskam, jo sava veida investīcija pēc būtības tiek faktiski veikta, taču šobrīd spēkā esošie normatīvie akti šīs personas tiesības neaizsargā.» 

    Šobrīd lielākā daļa to, kuri grib savam uzņēmumam piesaistīt kapitālu ar ICO, cenšas nekur neminēt vārdu «ieguldījums» un panākt, lai vērtības apliecinājumi, kurus iegādājas investors, nekādi neatgādinātu finanšu instrumentu. Pretējā gadījumā jautājums nonāktu FKTK kompetencē, kas kā vienu no potenciālajiem risinājumiem iesaka nodibināt ieguldījumu pārvaldes sabiedrību. Šāds ieteikums praksē diemžēl bieži izrādās nederīgs, jo ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir licencēts institūts, kura minimālais pamatkapitāls ir 125 tūkstošu eiro liels. Jaunuzņēmums, kura attīstībai ir vajadzīgs papildu kapitāls, neko tādu nevar atļauties. Izrietoši tas bremzē uzņēmējdarbību un jaunuzņēmumu attīstību. 

    Malta līderībā 

    Tiesiskajā regulējumā un valsts politikā kriptovalūtu jomā izvirzās Malta. Tur pieņemšanas procesā ir trīs likumi - virtuālo finanšu aktīvu likums, likums par digitālo inovāciju, likums par tehnoloģiju inovāciju un pakalpojumiem, kā arī kontroliestādes izveide, kas kontrolēs un licencēs šo biznesu. Malta būs pirmā Eiropā ar skaidru regulējumu, kurā noteikts, kas un kurā brīdī ir jāizdara un kura institūcija par to atbild. Tas ir ciešas privātās un valsts sektora sadarbības rezultāts. Lielākā kriptovalūtu birža pasaulē Binance jau ir paziņojusi, ka pārcels daļu no savām operācijām uz Maltu. Tas ir milzīgs bizness, un šī gada pirmajos trīs mēnešos Binance peļņa bija 200 miljoni eiro, kamēr Vācijas lielākās bankas Deutsche Bank peļņa pa visu iepriekšējo gadu kopā bija 146 miljoni eiro. Maltas premjers valsts politiku aktīvi reklamē - nāciet pie mums, jo šeit ir skaidrs regulējums. Tas acīmredzami ari notiek - arī citas lielās kriptovalūtu biržas ziņo par daļēju vai pilnīgu savu operāciju pārcelšanu. 

    Pamata ieguvums biznesam ir skaidrs pienākumu un tiesību apjoms pret valsti, skaidras izmaksas, un nav ikdienas darbs jāapgrūtina, sadzīvojot ar bieži vien neprognozējamiem riskiem. Citur šos riskus nav iespējams identificēt, jo nav regulējuma. 

    ES pārnacionālā līmenī kriptovalūtas figurē kopā ar pretterorisma pasākumiem AML piektajā direktīvā. J. Tomsone komentē, ka tas ir saprotams, jo kriptovalūtu tās anonimitātes dēļ var veiksmīgi izmantot arī aizliegtu preču iegādei. «Bet tas ir jautājums par regulējumu, un tāda nav. Tāpēc Malta ir pozitīvais piemērs. Es domāju, ka Latvijai no tā būtu jāmācās, jo šī ir jauna un strauji augoša nozare ar potenciāliem ieguvumiem valstij. Mums ir bijuši daži klienti, kuri ir interesējušies par iespēju veidot ICO projektus, taču beigās lielākā daļa no viņiem par savu jurisdikciju izvēlas Maltu, kas šobrīd pamazām kļūst par ICO citadeli.» 

    AML riski viņas vērtējumā tiešām pastāv, tomēr «jebkurš sevi un savus investorus cienošs ICO projekts jau šobrīd šim procesam gatavo dokumentu paketi, kas ir samērā līdzīga tām dokumentu paketēm, kas nepieciešamas, lai licencētu kādu finanšu un kapitāla tirgus regulatora uzraudzībā esošu subjektu. AML politika jau pašlaik ir jebkura solīda ICO standarts. Ja Maltā tiks pieņemti normatīvie akti, kas nosaka skaidras prasības, tā Maltai būs fantastiska iespēja šos projektus piesaistīt. Ja viena ICO projekta laikā ir iespējams piesaistīt pat 150 miljonus eiro, kā tas notika Lietuvā ar Bankera, tad tas ir signāls, ka valstij būtu par to jāinteresējas. Tipiski ICO ne vienmēr ir tik apjomīgi, tomēr tā ir liela nauda.» 

    Latvijā pagaidām ir veiksmīgi noslēgušies astoņi ICO projekti. «Ja jaunuzņēmums šos līdzekļus godprātīgi iegulda attīstībā, tad tie ir arī nākotnes nodokļi valstij. Tagad savukārt finanšu piesaistes dēļ uz Maltu tiek pārcelti veseli jaunuzņēmumi, jo valsts aparāts ir paredzams. Visgrūtāk ir strādāt apstākļos, ja nezini, kāda būs situācija rīt, jo trūkst tiesiskās paļāvības,» vērtē abi juristi. 

    Uzticība privāto rokās 

    Viena lieta ir neiekasēti nodokļi, bet ekonomiskajai izaugsmei nozīmīgāks ir fakts, ka regulējuma trūkuma dēļ daļai Latvijas jaunuzņēmumu iet garām ICO veidā piesaistāmais kapitāls. «Tas ir skumji, jo Latvijā ir jaunuzņēmumi ar lieliskām idejām, taču, kā rāda statistika, tiem ir daudz mazāka iespēja piesaistīt banku kapitālu kā lielajiem uzņēmumiem, turklāt procentu likmes ir augstas,» saka J. Tomsone. «Tāpēc ICO nav slikta iespēja, un regulējums būtu zināma garantija arī investoriem, ka tā nav kāda krāpniecības shēma.» Nepastāvot iestādei, kas procesu uzrauga, un skaidrām prasībām attiecībā uz dokumentāciju, elements, kas pašlaik investoros rosina uzticību konkrētiem ICO projektiem, diemžēl ir nevis valsts īstenota uzraudzība, bet šiem projektiem piesaistītās personības - cilvēki, kas sevi ICO vidē ir pierādījuši ar īstiem, veiksmīgiem projektiem, nevis krāpniecības shēmām. Par līdzīgu garantiju investoriem kalpo lielo auditorkompāniju un juristu kompāniju piesaiste. Naudas virtuālo aktīvu vidē ir daudz, un cilvēki to būtu gatavi ieguldīt tālāk, nevis caur banku pārvērst valūtā un iztērēt. Lai apzinātu Latvijas situāciju, BDO ir nodibinājis Virtuālo valūtu asociāciju. «Tā nav saistīta tikai ar blokķēdes tehnoloģijām un virtuālajām valūtām, bet runa ir vispār par virtuālajiem aktīviem. Tie var būt dažādi, ne tikai līgumiskiem maksāšanas līdzekļiem un vērtspapīriem pielīdzināti vērtības apliecinājumi. Tie var būt arī virtuālo spēļu aktīvi, kam ir izteikta monetārā vērtība,» saka V. Stūrmanis. «Šie aktīvi spēj radīt lielus ienākumus. Asociācijas mērķis ir radīt diskusiju, kas rezultētos skaidrās politiskās nostādnēs, ko darīt ar šādiem ienākumiem.» 

    Viņš izsaka pārliecību, ka Latvijā ir cilvēki, kam ir ienākumi no virtuālajiem aktīviem. «Ir vajadzīgs regulējums, lai viņi būtu stimulēti iznākt no pagrīdes. Tas būtu ieguvums visiem. Jo cilvēki, kam ir šādi ienākumi, pašlaik nolemj palikt ēnu ekonomikā.» Savukārt J. Tomsone norāda, ka BDO veiktajā aptaujā cilvēki negribēja atklāt informāciju. «Neviens neafišē par sevi, jo nav skaidrs, kādas tiesiskās sekas var būt tam, ko dari. Tai pašā laikā, ja tas ir bizness, kas netiek izmantots noziedzīgiem mērķiem, tā legalizēšana ir visu interesēs.» 

    Asociācijas pienesums būs pieeja šai problēmai no juridiska un nodokļu tiesību aspekta. Šādas biedrības Latvijā jau ir, piemēram, Latvijas Blockchain asociācija. «Viņi noteikti ir spēcīgi tehniskajos jautājumos. Bet mūsu pienesums būs juridiskajos, nodokļu un nākotnes regulējuma jautājumos,» saka J. Tomsone. Pagaidām abu juristu vērtējumā daļa ekonomiski aktīvu Latvijas iedzīvotāju dzīvo «spoku pasaulē» - viņi it kā šeit ir, un tomēr nav. «Šobrīd vienīgais veids, kā šos cilvēkus identificēt, ir banku atteiktie maksājumi, viņiem cenšoties konvertēt virtuālās valūtas kādā bankā. Bet arī tad nav iespējams pateikt, cik viņiem ir daudz naudas,» vērtē V. Stūrmanis. «Šiem cilvēkiem pašlaik Latvijā nav normālas dzīves, jo viņi nevar izmantot savus aktīvus. Riski un tiesiskās paļāvības trūkums spiež viņus palikt ēnā.» Jurists norāda, ka šīs problēmas var apiet, īpašuma iegādes vietā to īrējot. «Nav problēmu ar kriptovalūtu samaksāt īri un komunālos rēķinus, jo pasaulē ir virkne kompāniju, kas šādus pakalpojumus sniedz. Piemērs ir arī airBaltic, kur biļeti par bitkoiniem var nopirkt jau gandrīz četrus gadus. Ja cilvēks zina, kur un kā to darīt, tad tehniski tu vari mierīgi turpināt dzīvot arī šai paralēlajā ekonomikā. Protams, aizvien lielāks iemesls ir pārcelties uz Maltu, kur pavisam drīz būs iespējas pelnīt ar virtuālajiem aktīviem un pilnvērtīgi dzīvot oficiālā ekonomikā.» 

    Lasi rakstu PDF