• Atpakaļ
  • Dienas Bizness: Intervija ar Vitu Liberti "Nākotnē visu noteiks dati"

    Autors: Vita Liberte - 25.01.2018

    Dienas Bizness: Intervija ar Vitu Liberti

    "Zvērinātu advokātu birojos tikai ar juristiem vien nepietiek un rodas aizvien lielāka nepieciešamība pēc datu analītiķiem, jau šobrīd rāda pasaules prakse."
    Tā, runājot par zvērinātu advokātu biroju (ZAB) nākotni, intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda zvērināta advokāte, BDO Law partnere Vita Liberte.


    Kādas tendences redzat nozarē Latvijā un arī aiz tās robežām? 

    Pēdējā laikā redzams, ka notiek aktīva tirgus konsolidācija gan Latvijā, gan pasaulē. Latvija gan atšķiras no pasaules ar to, ka tā saucamie lielie biroji Baltijas valstīs sadarbojas uz franšīzes līguma pamata un to starpā nav lojalitātes. Gadiem būvēts zīmols var tikt pamests vienā dienā, ja kādu biroju paaicina apvienoties kāds, viņuprāt, labāks kolēģis no brāļu republikas. Līdz ar to šiem ZAB zīmoliem nav nekādas vērtības. Tie nav pastāvīgi. Piemēram, pagājušajā gadā Igaunijas birojs Primus pievienojās Ellex birojam. Vienīgais integrētais birojs Baltijas valstīs ir Sorainen. Tāpat Latvijas tirgum ir raksturīgi daudzi tā saucamie pašnodarbinātie (freelancer) advokāti, kas staigā un piedāvā savus pakalpojumus par dempinga cenām un kuriem nav nekādu administratīvo un risku pārvaldes izmaksu. Šie viena cilvēka biroji strādā, kā ienāk prātā, līdz ar to var piedāvāt zemu cenu, bet tirgus tiek neatgriezeniski izbojāts. 

    Par ko liecina šīs tendences? 

    Kā jau minēju, Latvijas tirgus ir ļoti mazs, neviens no lielajiem ZAB zīmoliem te nav ienācis un, visticamāk, arī neienāks, jo šejienes tirgus viņiem nav interesants. Tāpēc latvieši, lietuvieši un igauņi paši būvē zīmolus. Atceros no Varul pieredzes, - brauc ar savu zīmolu uz Londonu, tērē lielus resursus, lai pierādītu, ka esam tā vērti, lai ar mums sadarbotos, ja gadās kāds darījums Baltijas valstīs. Lielajās juristu konferencēs tiek sparīgi dalītas vizītkartes ar ārpus Baltijas neko neizsakošiem zīmoliem. 

    Vai šādas aktivitātes dod arī rezultātu? 

    Mūsu gadījumā rezultāti nebija tādi, kā gaidījām. Šobrīd rit trešais gads, kopš izlēmām palikt pie starptautiskā BDO zīmola. Tas nozīmē, ka nav jāpierāda, kas tu tāds esi ārpus Tallinas uz ziemeļiem vai no Viļņas uz dienvidiem. Turklāt mums ir iespēja operatīvi saņemt informāciju par tiesisko režīmu jebkurā pasaules valstī un nodrošināt darbinieku starptautisku apmācību. 

    Kas notiek pasaulē šajā jomā? 

    Ir vairākas tendences, kas atklājas ari nesenā BDO pētījumā, un tās redzam arī praksē. Viens no galvenajiem secinājumiem ir tāds, ka nākotnē visu noteiks dati, līdz ar to veidojas tendence, ka ZAB vairs nestrādā tikai juristi, bet arī grāmatveži un datu analītiķi. Noteicējs būs tas, kura rīcībā būs dati, kas dos informāciju par klientu. Respektīvi, svarīgu lomu spēlēs grāmatveži un auditori, kuri nodrošinās datu interpretāciju, bet pārējie konsultanti šos datus izmantos, izstrādājot klientiem nepieciešamus risinājumus. Agrāk juristi pieslēdzās tajā brīdī, kad bija kāda problēma, jo loģiski, ka tikai tad uzņēmuma īpašnieks vai valde atceras, ka ir nepieciešama jurista palīdzība. Šobrīd faktiski tā jau ir pagātne. Jau tagad pasaulē ZAB darbinieku vidū ir datu analītiķi. Proti, darbā tiek pieņemti ne tikai juristi, bet arī IT auditori, tehniskie cilvēki ar domu, ka tas, kam ir dati, var nodrošināt klientam pilnīgāku informāciju un, analizējot datus, pateikt savlaicīgi, kas klientiem ir aktuāls. 

    Vēl viena interesanta tendence, kas sākās Amerikā, bet tagad jau ir parādījusies arī Eiropā, ir tā, ka ZAB atsakās no pārmērībām. Vēsturiski ZAB tikai veidoti kā partnerības. Tas ir tā saucamais piramīdas modelis. Aizejot partnerim bija uzkrāts pensiju kapitāls, savukārt jaunie partnēri maksāja vecajiem par iespēju ienākt partnerībā. Tas ir klasiski vecs modelis, kurš šobrīd pasaulē mainās. Amerikā, piemēram, ZAB iet uz biržām un kļūst par parastiem komercuzņēmumiem ar vienīgo rādītāju - peļņu. Vairs netiek dibinātas līgumsabiedrības, bet gan SIA un AS. 

    Ko tas varētu nozīmēt? 

    Tas ir ļoti interesanti un agrāk neiedomājami. Juridisko pakalpojumu firmas tagad dibina ne-juristi, kuri piesaista bijušo ZAB partnerus, kuri kādu iemeslu dēļ vairs nestrādā lielajos birojos, kā pašnodarbinātos uz konkrētiem projektiem. Pats birojs faktiski nodarbojas ar to, ka koordinē klientu prasības un piesaista klientus. Tas vairs nav ZAB klasiskā izpratnē, tas ir konsultāciju uzņēmums, kurš strādā pēc fiksētām likmēm, kas ir vēl viena izmaiņa pasaulē. Faktiski neviens klients vairs nav gatavs strādāt pēc stundas likmēm, kas agrāk bija labākā juristu iespēja nopelnīt. Tagad ir fiksēts ienākums, klients labi zina, cik un par ko ir jāmaksā. Amerikā pat ir aplikācijas, kur, identificējot savu vajadzību, tiek atsūtīti izcenojumi no vairākiem birojiem. Liela daļa juridisko pakalpojumu ir standarta, tātad tos iespējams sistematizēt, vairs nav vajadzība pēc cilvēkresursa. Iespējams, krimināllietās varētu palikt vecais biroju modelis, jo Latvijā ir tradīcija, ka krimināllietas faktiski apkalpo individuāli praktizējoši advokāti, un, visdrīzāk, tas tā arī paliks. Savukārt korporatīvo tiesību juristu vide mainās. 
    Cik gatavi pārmaiņām ir Latvijas juridiskās nozares pārstāvji? 

    Viņi ir diezgan konservatīvi, bet tāda ir arī uzraugošā institūcija - Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Iespējams, ka arī tur prasās pēc pārmaiņām, jo līdz šim, piemēram, nav skaidrības, kādai būtu jābūt ZAB juridiskajai formai Latvijā. Par to tiek diskutēts jau ilgus gadus, bet līdz risinājumam tā arī nav tikts. Tikmēr Igaunijā jau sen visi ZAB darbojas kā SIA. Manuprāt, arī Latvijā agri vai vēlu tiks pāriets uz SIA vai AS formu. Pirms dažiem gadiem kāds žurnāls veidoja ZAB topu un prasīja mūsu biroja apgrozījumu. Beigās izrādījās, ka mēs bijām vienīgie, kas to atklāja. Pārējie norādīja, ka tā ir konfidenciāla informācija. Kāds tam bija iemesls, atliek vienīgi minēt. Savukārt Igaunijā nav nekādu noslēpumu, un šī atklātība parāda, kuri tad ir tie veiksmīgie biroji, jo mājaslapā var «sakarināt» jebko, tomēr cik daudz tas atbilst patiesībai? 

    Skatoties nākotnē, vai šauras nišas ZAB varētu pastāvēt? 

    Tiem noteikti ir tiesības pastāvēt. Jautājums ir tikai -kas būs to klients? Izmaiņas pasaulē notiek, jo klientam ērtāk ir saņemt konsultāciju no viena biroja. Ja viņš konsultējas ar ļoti šauras specializācijas juristu, tad arī pats jautājums vai problēma tiks apskatīta ļoti šauri. Un tieši korporatīvās tiesībās ir svarīgi, ka jautājums tiek skatīts no dažādiem aspektiem. Būdams viens, jurists nevar paredzēt visu. Blakus nav grāmatveža vai finansista, kas varētu pateikt, kādu ietekmi konkrētā situācija varētu atstāt uz uzņēmuma grāmatvedību. BDO ir biroji 162 valstīs, un, ja man Londonā klientam vajag palīdzību, man nevajag meklēt Google. Tur ir kolēģi, ar kuriem esam tikušies un kuri mums palīdz. Tāpēc arī pastāv lielie ZAB tīkli - ar domu, ka ejam pakaļ klientam. Ja Latvijas klients vēlas iet ārpus, mēs ejam līdzi, un otrādi. 

    Mazie ZAB agrāk bija bieži sastopami ārpus Rīgas, kur darba apjoms ir mazāks. 

    Jā, tā ir vēl viena Latvijas tirgus specifika. Jautājums ir, kādā līmenī viņi šīs konsultācijas sniedz? Varbūt tas ir arī iemesls, kāpēc šie lauku biroji ir faktiski izmiruši, jo viņiem nav nākotnes. Cilvēkiem vairs nav problēmu atbraukt uz Rīgu. Pirms divdesmit gadiem varēja konsultēt uzņēmēju par to, kā nodibināt SIA, un iekasēt par to lielu naudu, jo nebija pieejama informācija. Tagad es nevaru iedomāties, kurš nopietns cilvēks maksās, lai uzzinātu, kā Latvijā nodibināt uzņēmumu. Pēc laika šādās vienkāršās lietās konsultācijas nebūs vajadzīgas, jo to visu varēs izdarīt mājaslapā vai aplikācijā. 

    Vai juristu darbs nekļūst sarežģītāks, jo ir jāpaspēj uz visu paskatīties plašāk? 

    Manuprāt, joprojām aktuālas būs konkrētā speciālista padziļinātas zināšanas savā jomā un spēja tās pielietot kontekstā ar citām jomām. Piemēram, konsultējot klientu biznesa atsavināšanas darījumā, juristam ir svarīgi spēt klientu konsultēt ne tikai par pirkuma līguma punktiem, bet arī analizēt šo darījumu, piemēram, no konkurences un nodokļu tiesību aspekta. Pat klasiskajā tiesvedību lauciņā klientam bieži ir nepieciešama datu analīze, auditoru un vērtētāju pakalpojumi, lai paskatītos uz šo problēmu kompleksi vai pamatotu savu prasījumu. Kā jau pieminēju, klientam vairs nav vajadzības pēc šauras konsultācijas. 

    Vai tam, ka mainās juridiskā vide un procesi, ir tikai plusi vai ir arī mīnusi? 

    Atkarībā, no kuras puses skatās. Zaudētāji būs šie vienšūnīši. Mīnuss ir arī tas, ka klienti kļūst gudrāki, līdz ar to birojiem būs grūtāk nopelnīt. Jārēķinās, ka visi procesi notiek ātrāk un informācija kļūst pieejamāka pašiem klientiem. Līdz ar to viņi kļūst izvēlīgāki. Tirgus ir mazs, bet konkurence liela. Lielie, izlepušie klienti uzvedas tā: izstāsti man visu par brīvu un mēs izvērtēsim, vai sadarboties ar jums vai ne. 

    Ņemot vērā pārmaiņas, varbūt ir arī jāmaina mācību programma augstskolās? 

    Ir ļoti grūti atrast kvalificētus darbiniekus arī juridiskajā nozarē, tāpēc esam sākuši sociālu programmu. Ejam uz vidusskolām, stāstām par profesijām - gan juristu, gan grāmatvežu, gan auditoru. Strādājam arī ar skolotājiem. Plānojam izstrādāt interaktīvas mācību programmas nodokļu konsultāciju jomā, jo nodokļu speciālistus Latvijā ir īpaši grūti atrast. Paši investēsim apmācības procesā. Otrs ir reemigrācijas projekts. Daudzi juristi ir aizdevušies uz citām valstīm mācīties maģistrantūru. Es pati esmu mācījusies Ņujorkā un zinu, kā tas ir, kad esi izmācījies un vari palikt, jo nesaproti, vai Latvijā esi vajadzīgs, tomēr tai pašā laikā saproti, ka tava karjera ārzemēs ir pilnībā paredzama. Ārzemēs tu vienmēr būsi svešais. Mēs ar individuāliem uzaicinājumiem, piedāvājot labu darbu, mēģināsim konkrētus cilvēkus atgriezt atpakaļ Latvijā. 

    Kā tad īsti ir - vai klients seko līdzi speciālistam, tam mainot darba vietu, vai paliek pie zīmola? 

    Starptautiski klienti seko zīmolam, nevis cilvēkam. Kādreiz ar partneri un zvērinām advokātu Jāni Zelmeni strīdējāmies, kas ir svarīgāks - advokāts vai zīmols. Skaidrs, ka aiz jebkura zīmola, tāpat kā aiz orķestra, stāv diriģents. Advokātiem un juristiem ir ilūzija, ka klienti dosies līdzi viņiem, bet visbiežāk tā nenotiek, jo izrādās, ka cilvēks strādājis ar zīmolu, nevis konkrēto juristu. Tad ir liela vilšanās. Protams, tā ir klienta izvēle un viņš var strādāt, ar ko grib, nevar aizliegt iet līdzi zīmolam. To arī visbiežāk redzam, ka klienti tomēr izvēlas palikt pie zīmola, sevišķi, ja tas ir starptautisks. 

    Lejuplādē interviju PDF