• Atpakaļ
  • Iespēja ir, tikai jāprot izmantot

    Autors: Anna Mandel - 13.09.2018

    Iespēja ir, tikai jāprot izmantot

    ZAB BDO Law vecākā juriste Anna Mandel izsaka dažādus priekšlikumus Latvijas šķīrējtiesu uzlabošanai laikrakstam "Dienas Bizness".


    "Lai Latvija jurisdikcijā kļūtu pievilcīgāka komerciālam šķīrējtiesām, būtu jāsāk ar esošā Šķīrējtiesu likuma pielāgošanu.": tā DB norāda jomas eksperti. Grozījumi Šķīrējtiesu likumā, ar kuriem tika noteiktas stingrākas prasības šķīrējtiesnešiem un patstāvīgās šķīrējtiesas izveidei, kā arī stiprināts uzraudzības mehānisms, stājās spēkā pirms nepilniem diviem gadiem. Grozījumu mērķis bija atjaunot sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesām, padarīt to izveides procesu caurskatāmu un izvirzīt kvalitātes prasības. Tieslietu ministrijas ieskatā, grozījumi savu mērķi ir sasnieguši, jo pēc reformas uzsākšanas šķīrējtiesu skaits Latvijā samazinājies apmēram par divām trešdaļām. Šobrīd šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrēta 71 pastāvīgā šķīrējtiesa, liecina Uzņēmumu reģistra dati. Jāatgādina, ka 2014. gadā šķīrējtiesu skaits sasniedza 214. Zvērināts advokāts un viens no Šķīrējtiesu likuma izstrādātājiem Jānis Lapsa DB atzīmē, ka pagaidām šķīrējtiesu jomā Latvijā nekāda attīstība nav notikusi. Ir samazinājies šķīrējtiesu skaits, tomēr kopumā tās ik gadu skata tikai aptuveni 1000 lietu. Tas nozīmē, ka šķīrējtiesu skaits būtu vēl samazināms, jo daļa no esošajām joprojām nedarbojas vai, iespējams, ir izveidotas, lai veiktu kādas nelikumības. Tāpat pēdējo divu, trīs gadu laikā nav bijuši skaļi šķīrējtiesu spriedumi, kas tapuši pēc procesa pārkāpumiem. Nozares speciālisti norāda, ka Rīgai kā vietai ir visas iespējas kļūt interesantai tieši šķīrējtiesu ziņā, tomēr, lai to panāktu, Šķīrējtiesu likums ir jāpielīdzina Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) Parauglikumam.

    Potenciāls ir

    «Latvija ir ratificējusi Ņujorkas konvenciju un pieņēmusi Šķīrējtiesu likumu, lai uzlabotu šķīrējtiesu kvalitāti, reputāciju un ad hoc šķīrējtiesu (konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai) procesu. Rīga ir ģeogrāfiski stratēģiski izvietota, lai kalpotu par Baltijas un Ziemeļeiropas, un Austrumeiropas centru strīdu izšķiršanai, un tai ir attīstīta infrastruktūra. Nākamie soļi varētu ietvert tiesu prakses veidošanu attiecībā uz ārvalstu un vietējo šķīrējtiesu nolēmumu, kā arī pagaidu aizsardzības līdzekļu atzīšanu un izpildi, Šķīrējtiesu likuma pilnveidošanu, par paraugu ņemot UNCITRAL Parauglikumu, un Latvijas tiesību aktu pielīdzināšanu starptautiski atzītiem komerciālo šķīrējtiesu standartiem,» runājot par Latvijas potenciālu, norāda ZAB BDO Law vecākā juriste Anna Mandel. Viņa skaidro, ka pēdējā desmitgadē Latvijas uzņēmumi ir bijuši dalībnieki vairākos starptautisko komerciālo šķīrējtiesu procesos un kopš 1999. gada Latvija ir bijusi atbildētāja deviņos starptautiskos ieguldījumu strīdos, savukārt divos gadījumos kopš 2005. gada prasītājs starptautiskos ieguldījumu strīdos ir bijis no Latvijas. Neskatoties uz minēto, vairums šķīrējtiesu procesu, kuros iesaistītas puses no Latvijas, notiek ārpus Latvijas robežām, piemēram, Viļņā, Stokholmā un arvien biežāk arī Helsinkos. Šiem procesiem tiek piemēroti Stokholmas Tirdzniecības palātas Šķīrējtiesas institūta (SCC), Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) Šķīrējtiesas un citi noteikumi. Pēc A. Mandel domām, ja Rīga kļūtu par pievilcīgu vietu starptautiskiem vai vismaz Baltijas līmeņa šķīrējtiesu procesiem, šāda reputācija stiprinātu Latvijas kā neitrālas, attīstītas valsts tēlu, kurā tiesiskums un starptautiskā tirdzniecība ir nozīmīga. Līdz ar to ieguvēji būtu arī Latvijas uzņēmumi, kuri nodarbojas ar tirdzniecību Baltijas vai starptautiskā līmenī. Tas radītu papildu darbu arī vietējiem juristiem, ekspertiem, šķīrējtiesnešiem u.c. Kā arī tā būtu zīme investoriem, ka te ir uzņēmējdarbībai draudzīga vide. Kā vēl vienu no plusiem viņa min, ka, salīdzinot ar Stokholmu, Parīzi, Londonu un citām tradicionālām šķīrējtiesas procesa norises vietām, Rīga strīda pusēm būtu ekonomiski izdevīgs risinājums. Zvērināta advokāte un Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas prezidija locekle Sandra Neilande DB norāda, ka pēdējos gados, kopš grozījumiem likumdošanā un Šķīrējtiesu likuma pieņemšanas, situācija šķīrējtiesu jomā kopumā ir uzlabojusies. Šķīrējtiesu skaits ir samazinājies, atsijājot tās, kuras visdrīzāk nebija orientētas uz ilgtermiņa kvalitatīvu darbu. Pēdējā laikā šķīrējtiesas nav bijušas iesaistītas arī kādās skandalozās lietās. Tas viss ir sekmējis to reputācijas pieaugumu. Arī no vispārējās jurisdikcijas tiesnešu puses ir jūtama attieksmes maiņa, pieņemot šķīrējtiesas kā alternatīva strīdu izšķiršanas veida līdzāspastāvēšanu. Viņa arī piebilst: «Tas viss sekmē Latvijas šķīrējtiesu izvēli arī starptautisku strīdu risināšanai, jo reputācijas jautājums ir ļoti svarīgs. Mēs Latvijā esam ļoti paškritiski un nemākam izcelt savas labās puses. Diemžēl pārmērīga paškritika, kas reizēm publiski izskan starptautiskos forumos, ārvalstu uzņēmēju vidū neveicina uzticību Latvijas šķīrējtiesām.»

    Vajag pielīdzināt

    Latvijas Šķīrējtiesu likums nav veidots pēc UNCITRAL Parauglikuma parauga, kas tiek uzskatīts par starptautisko standartu komerciālām šķīrējtiesām, DB norāda aptaujātie jomas eksperti. Parauglikums nosaka ietvaru valstīm, kuras pārveido vai modernizē to šķīrējtiesu normatīvos aktus, piemēram, attiecībā uz šķīrējtiesas nolīguma interpretāciju, šķīrējtiesas sastāvu un jurisdikciju, pagaidu aizsardzības līdzekļiem, kā arī galīgo spriedumu atzīšanu un izpildi. Līdz šim 80 valstis 111 jurisdikcijās visā pasaulē ir pieņēmušas Parauglikumu, tajā skaitā mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši. «Latvijas Šķīrējtiesu likums nosaka prasības ad hoc šķīrējtiesu izveidošanai un darbībai, kā arī paredz noteiktas pušu materiālās un procesuālās tiesības. Tomēr tajā nav ne vārda par pagaidu aizsardzības līdzekļiem. Pretstatā Parauglikuma piedāvātajām iespējām, Šķīrējtiesu likums paredz iespēju lūgt pagaidu aizsardzības līdzekli tikai pirms procesa, bet ne tā laikā, kas bieži vien ir būtiski šķīrējtiesas procesā. Kopumā likums ir ļoti atšķirīgs no Parauglikuma un komerciālo šķīrējtiesu normatīvajiem aktiem citur. Piemēram, Latvijas likums neparedz jēgpilnu kārtību, kādā sniedzamas mutiskas liecības. Likumā ir arī citas atšķirības un trūkumi, kas kopā ar novirzēm no Parauglikuma var atturēt Baltijas un starptautiskos uzņēmumus izvēlēties Rīgu kā vietu, kurā risināt savus komerciālos strīdus. Turklāt ārvalstu investoriem un praktiķiem šis likums varētu būt grūti saprotams,» atzīmē A. Mandel. Līdz ar to Šķīrējtiesu likuma atšķirības rada šķērsli personām, kuras būtu gatavas izmantot Rīgu kā šķīrējtiesas atrašanās vietu. Zvērināts advokāts Ziedonis Odris skaidro, ka, piedaloties starptautiskajās konferencēs par šķīrējtiesu darbības jautājumiem, joprojām no ārvalstu kolēģiem nākas dzirdēt, ka Latvijā izmantot šķīrējtiesas komercstrīdu izšķiršanai ir ļoti riskanti, tāpēc to darīt šeit nav ieteicams. Kā galvenais iemesls tiek minēts lielais skaits «kabatas» šķīrējtiesu.

    «Kaut arī pašlaik šķīrējtiesu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies, ārvalstu kolēģi labi atceras, ka to skaits bija vairāk nekā 200. Tāpat tiek minēts, ka mūsu Šķīrējtiesu likums neatbilst Parauglikumam, līdz ar to, viņu skatījumā, šķīrējtiesa nemaz nevar Latvijā norisināties efektīvi, jo likums neparedz šķīrējtiesas un parastās tiesas sadarbību šķīrējtiesas sastāva izveidošanā, pierādījumu iegūšanā un citos ar šķīrējtiesas procesu saistītos jautājumos. Piemēram, šķīrējtiesas lēmuma par prasības nodrošināšanu izpildē vai noraidījumu šķīrējtiesnesim izlemšanā,» skaidro Z. Ūdris, kas uzskata, ka Rīga pašlaik nevar būt pievilcīga vieta ne starptautiskajiem, ne Baltijas līmeņa šķīrējtiesas procesiem. Lai kaut ko mainītu, vispirms būtu jāsāk ar Šķīrējtiesu likuma pielāgošanu Parauglikumam, kas būtu ne vieglākais, bet noteikti ātrākais solis. Savukārt Latvijas šķīrējtiesu reputācija ārvalstu kolēģu acīs būšot jālabo vēl gadu desmitiem.

    Zemākas izmaksas

    «Tai pašā laikā starptautiski šķīrējtiesas procesi nav retums. Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas praksē gan biežāki ir šķīrējtiesas procesi, kur ārvalstu uzņēmējs ir viena no pusēm, kaut arī ir bijuši šķīrējtiesas procesi, kur abas puses ir ārvalstu uzņēmēji. Tomēr biežāk Rīgas Starptautisko šķīrējtiesu kā strīda risināšanas vietu puses ir izvēlējušās vai nu Latvijas uzņēmēju darījumos ar ārvalstu partneriem, vai arī ārvalstu uzņēmēji, kas veic saimniecisko darbību Latvijā, darījumos ar Latvijas partneriem. Latvijas uzņēmēji Latvijas šķīrējtiesu izvēlas visdrīzāk tādēļ, ka tas atvieglo procesu un ievērojami samazina izmaksas, savukārt ārvalstu uzņēmējiem tas atvieglo šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildi gadījumā, ja tas netiek izpildīts labprātīgi,» skaidro S. Neilande. Viņa pieļauj, ka ārvalstu uzņēmēju interesi par Latvijas šķīrējtiesām sekmē arī tas, ka procesa izmaksas ir ievērojami zemākas, salīdzinot, piemēram, ar Stokholmas šķīrējtiesu. Arī piemērojamajam likumam ir nozīme. Proti, ja piemērojami Latvijas likumi, tad vislabāk izvēlēties kādu no Latvijas šķīrējtiesām. Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā ir bijuši procesi, kuros iesaistīti komersanti no Igaunijas, Lietuvas, Moldovas, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Polijas, Islandes, Kipras, Zviedrijas u.c. valstīm, kas apliecinot Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas, kā arī Latvijas šķīrējtiesu potenciālu.