• Atpakaļ
  • iFinanses| Attaisnojuma dokumentos būs jānorāda detalizēta informācija

    Autors: - 02.03.2018

    iFinanses| Attaisnojuma dokumentos būs jānorāda detalizēta informācija

    BDO Law tiesvedības prakses vadītājs Rihards Niedra uzrakstīja rakstu žurnālā iFinanses, kurā analizē janvāra sākumā izsludinātos grozījumus "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju", kas liek domāt, ka turpmāk attaisnojuma dokumentos būs jāatspoguļo, kā veidojas pakalpojumu cenas. Tas ir radījis neizpratni pakalpojumu sniedzējos - kāda informācija būs jāatspoguļo, kā to izdarīt un - galu galā -kāpēc? Vai šāda informācija pēc būtības nav uzskatāma par komercnoslēpumu? 


    04.01.2018. Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" (Noteikumi) grozījumu projekts. Ar grozījumiem Noteikumus paredzēts papildināt ar 7.7 un 7.8punktu. 

    Noteikumu līdzšinējās redakcijas 7.' un 7.2punktā paredzēts, ka, sagatavojot attaisnojuma dokumentu, jānorāda preces vai pakalpojuma nosaukums, darījuma vai darbības apraksts, mērvienība un daudzums, 1 vienības cena u.c. informācija. Ar grozījumiem Noteikumos paredzēts pakalpojuma saņēmējam piešķirt tiesības pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs norāda arī informāciju par pakalpojuma sniegšanai izlietotajām materiālajām vērtībām (izlietoto vienību nosaukums, mērvienība un daudzums). Grozījumu projektā paredzēts, ka pakalpojuma sniedzējam šī informācija jāsniedz attaisnojuma dokumentā, izņemot, ja pakalpojuma sniegšanai izlietoto palīgmateriālu vai citu materiālo vērtību izlietojums ir tik niecīgs, ka pakalpojuma sniegšanai faktiski izlietoto konkrētas materiālo vērtību vienības daudzumu iespējams noteikt tikai ar speciāliem paņēmieniem vai aprēķiniem. 

    Uzņēmējiem un grāmatvedības speciālistiem gan rodas bažas par šī jauninājuma praktisku pielietojumu un iespējamu konfliktu ar citām normām. 

    MĒRĶIS - IZSKAUST FIKTĪVOS DARĪJUMUS 

    Likuma "Par grāmatvedību" (Likums) 7.pantā noteikts, ka attaisnojuma dokuments ir dokuments, kas apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti Likuma 7.panta 1.daļā noteiktie rekvizīti, tostarp 7.panta 1.daļas 10.punktā minētais saimnieciskā darījuma apraksts, pamatojums un mērītāji (daudzumi, summas), bet tiesību aktos noteiktajos gadījumos - arī cita informācija par saimniecisko darījumu. 

    Grozījumu projekta anotācijā norādīts, ka tie izstrādāti, lai noteiktu grāmatvedības prasību norādīt attaisnojuma dokumentā detalizētu informāciju par sniegto pakalpojumu, kā arī nodrošinātu darījumu izsekojamību, tā ierobežojot ēnu ekonomiku. Atbilstoši Valsts iestāžu darba plānam ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.gadam (Darba plāns) paredzēts paplašināt grāmatvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās uzņēmuma grāmatvedības iekšējās kontroles nosacījumus, lai nodrošinātu darījumu izsekojamību. 

    Kā secināms no Darba plānā paredzētā, Noteikumu grozījumu mērķis ir mazināt fiktīvus darījumus. Tas ir atbalstāmi, tomēr jāņem vērā, ka mērķis jāsamēro ar uzņēmējiem uzlikto administratīvo slogu. Darba plānā noteikts, ka ar grozījumiem Noteikumos tiks paplašināti grāmatvedību regulējošajos normatīvajos tiesību aktos noteiktās uzņēmuma grāmatvedības iekšējas kontroles nosacījumi. Grozījumu mērķis ir nodrošināt darījumu izsekojamību, tādējādi mazinot krāpšanos ar fiktīviem darījumiem. Plānots, ka varētu tikt samazināta fiktīvu uzņēmumu piesaiste pakalpojuma sniedzējam, tādējādi novēršot fiktīvu komersantu reģistrāciju, vienlaikus saglabājot iestādēm normatīvajos aktos noteikto kompetenču un funkciju apjomu. Tomēr nav skaidrs, vai tas ir likumdevēja vienīgais mērķis. Noteikumu grozījumu mērķis varētu būt arī novērst situācijas, kad prece pārāk lielos apjomos norakstīta konkrētam objektam vai pakalpojumam, tomēr šādā gadījumā nav noteikts, vai tiks izstrādātas kādas normas materiālu izlietojumam. 

    Apšaubāms, vai Noteikumu grozījumu projektā minēto datu atspoguļošana attaisnojuma dokumentā ir efektīvākais veids, kā panākt darījumu izsekojamību un caurskatāmību. Alternatīva, kā varētu panākt efektivitāti, ir, piemēram, stingrāk izstrādāta iekšējā darījumu un ar tiem saistīto dokumentu kontrole. 

    VAI JĀIZPAUŽ KOMERCNOSLĒPUMS? 

    Kā minēts iepriekš, Noteikumu grozījumu mērķis vērtējams pozitīvi, taču tam jābūt samērīgam ar pakalpojuma sniedzējam uzlikto administratīvo slogu. Nozares pārstāvju vidū ir bažas par pakalpojumu rēķinos ietverto informāciju, kas var saturēt komercnoslēpumu. No Noteikumu grozījumu projektā norādītās informācijas nav saprotams, cik detalizēti pakalpojuma sniedzējam būtu jānorāda pakalpojuma sniegšanai izlietotās materiālās vērtības, kurās ietilpst izlietoto vienību nosaukums, mērvienība un daudzums, un vai tādējādi uzņēmēji nav spiesti izpaust komercnoslēpumu. Piemēram, ja būvniecības firma ēkā uzbūvē papildu sienu, nav skaidrs, kas jāatšifrē attaisnojuma dokumentā, - vai jānorāda izlietotā cementa un ķieģeļu skaits, vai tomēr jāiekļauj arī darba apģērbs, respiratori, būvniecības vietas sagatavošanas materiāli u.c. pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanai izmantotie materiāli. 

    Tādējādi jāvērtē, vai tik detalizētas informācijas, kā paredzēts grozījumos, norādīšana rēķinā par pakalpojuma sniegšanu ir uzskatāma par komercnoslēpuma izpaušanu. 

    Informācijas atklātības likuma 7.panta 1 .daļā noteikts: 

    "Par komercnoslēpumu uzskatāma komersanta radīta vai komersantam piederoša informācija, kuras atklāšana varētu būtiski negatīvi ietekmēt komersanta konkurētspēju." 

    Likuma 4.pantā paredzēts: 

    R. "Grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pārskatos. Visa pārējā uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā arī citām institūcijām likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos." 

    Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (GPL) noteikta uzņēmumu pārskatos ietveramā informācija. Kā norādīts GPL 8.panta 2.daļā, gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma. GPL 9.pantā noteikta finanšu pārskatā ietveramā informācija, paredzot, ka tajā jānorāda vismaz bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins un finanšu pārskats. Atbilstoši GPL 10.panta 1 .daļai bilanci sagatavo, pamatojoties uz GPL 1.pielikumā "Bilances shēma" ietverto informāciju. Aplūkojot GPL 1.pielikumā noteikto informāciju, secināms, ka tik detalizēta informācija, kā paredzēts grozījumu projektā, uzņēmuma gada pārskatā nav iekļaujama. 

    Tādējādi, izpaužot Noteikumu grozījumos paredzēto informāciju par izlietotajām materiālajām vērtībām un norādot izlietoto vienību nosaukumu, mērvienību un daudzumu, var tikt negatīvi ietekmēta uzņēmuma konkurētspēja un aizskarts uzņēmuma komercnoslēpums 

    Lai Noteikumu grozījumu projektā ietvertā informācija būtu pakalpojuma sniedzējiem vieglāk uztverama un netiktu atšķirīgi interpretēta, kā arī pakalpojumu sniedzēji izprastu, uz kurām nozarēm attiecināmi Noteikumu grozījumi, Valsts ieņēmumu dienestam vajadzētu vismaz izstrādāt metodiskos noteikumus ar piemēriem par jauno Noteikumu punktu piemērošanu. 

    KAS IR KOMERCNOSLĒPUMS? 

    Saskaņā ar Komerclikumā (KL) 19.panta 1 .daļu komercnoslēpuma statusu komersants var piešķirt tādām saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietām un rakstiski vai citādā veidā fiksētām vai nefiksētām ziņām, kas atbilst visām šādām pazīmēm: 

    • tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas; 

    • tās nav vispūrpieejamas trešajām personām; 

    • tām ir vai var būt mantiska vai nemantiska vērtība; 

    • to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam; 

    • komersants tām ir veicis konkrētai situācijai atbilstošus saprātīgus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus. 

    Tātad par komercnoslēpumu var atzīt šādu informāciju: 

    • tehniska rakstura informācija (ražošanas metodes, plāni, datorprogrammas, receptes utt.); 

    • komercdarbības informācija (klientu saraksti, personāla informācija, informācija par algām, mārketinga plāni, iekšējie tirgus pētījumi utt.). 

    Avots: iTiesibas.lv  Lejuplādē rakstu pdf