• Atpakaļ
  • iFinanses| Kā mazināt konkurences tiesību pārkāpuma riskus?

    Autors: Andis Kārkliņš - 03.04.2018

    iFinanses| Kā mazināt konkurences tiesību pārkāpuma riskus?

    "Pēdējos gados konkurences tiesības Latvijā piedzīvojušas strauju attīstību, ieņemot arvien būtiskāku lomu ikdienas uzņēmējdarbībā. Par konkurences tiesību nozīmi liecina arī aktīvās Konkurences padomes (KP) darbības, izmeklējot konkurences tiesību pārkāpumus dažādās nozarēs un piemērojot ievērojamus naudas sodus. Tie var sasniegt pat 10% no uzņēmuma iepriekšējā gada neto apgrozījuma, tādēļ uzņēmumam ir svarīgi apzināties un novērst iespējamos konkurences tiesību pārkāpumus," stāsta Andis Kārkliņš žurnālam iFinanses.


    Lai mazinātu konkurences tiesību pārkāpumu riskus, primārs ir preventīvais darbs uzņēmuma iekšienē, apzinot šos riskus. Ir būtiski saprast, kā uzņēmumā varētu rasties Konkurences likuma (KL) pārkāpumi, un saprast, ko darīt, lai tos novērstu.

    Darbības nozares un konkurentu izpēte

    Lai gan katrā nozarē uzņēmumiem ir specifiski riski, kas liecina par paaugstinātu pārkāpuma iespējamību, tomēr, kā jau visās jomās, arī konkurences tiesībās ir vispārējie principi, pēc kuriem uzņēmums var noteikt savus sākotnējos konkurences tiesību riskus. Pirmkārt, veicot izpēti, uzņēmumam būtu jāsaprot, kādā nozarē tas darbojas, nosakot, vai nozarē iepriekš konstatēti konkurences tiesību pārkāpumi vai citas ar konkurences jomu saistītas problēmas. Ja nozarē bijis daudz pārkāpumu, iespējamais risks ir augstāks, tādēļ uzņēmumam jāizvērtē šādi pārkāpumi savā uzņēmumā, jāinformē darbinieki, kā arī jāizprot, kas darīts nepareizi, lai šādas darbības turpmāk nepieļautu.

    Otrkārt, jānovērtē konkurentu skaits nozarē – jo mazāk konkurentu, jo risks, ka kāds vēlēsies aizliegti vienoties, ir lielāks. Nozarē, kurā ir maz konkurentu, aizliegti vienoties ir vienkāršāk, nekā nozarē, kurā ir liela konkurence.

    Darbinieka un uzņēmuma vainu nenodala

    Tomēr būtiskākais uzņēmuma risks ir tā darbinieki – uzņēmums ir tik zinošs, cik zinošs ir katrs tā darbinieks. Pat tad, ja pārkāpumu īsteno tikai 1 darbinieks, atbildība attiecināma uz visu uzņēmumu. Tādēļ uzņēmumam būtiski rūpēties, lai 1 darbinieka nezināšana vai ļaunprātība nenodarītu kaitējumu visam uzņēmumam. Konkurences tiesību pārkāpuma sekas var būt neatgriezeniskas, jo tiek bojāta uzņēmuma reputācija un tēls sadarbības partneru un klientu acīs.

    Ir svarīgi izvērtēt, vai un kuri uzņēmuma darbinieki bieži komunicē ar konkurentiem, piemēram, nozares asociācijās vai dažādos pasākumos, tādējādi apzinot un izglītojot pārkāpuma riskam pakļautos darbiniekus. Par riska darbiniekiem uzskatāmi tirdzniecības pārstāvji, personas, kas regulāri komunicē ar konkurentiem, organizē dalību publiskajos iepirkumos u.c. KP praksē ir lietas, kad uzņēmuma vadība nav informēta, ka darbinieks veic dažādus darbus pie konkurenta un vienlaikus pat sagatavo abu uzņēmumu tāmes 1 iepirkuma konkursam. Tirgus dalībniekam reālās konkurences apstākļos jābūt ieinteresētam ar attiecīgiem līdzekļiem nodrošināt šādas informācijas neizpaušanu konkurentiem.

    Konkurences tiesībās nenodala darbinieka un uzņēmuma vainu, jo darbinieki veido un personificē uzņēmumu. Šis princips nostiprināts arī konkurences tiesību praksē. Atbilstoši KL, kā arī saskaņā ar KP praksi[1] aizliegta vienošanās nav attiecināma tikai uz uzņēmuma amatpersonām, kam ir paraksta tiesības konkrētajā komercsabiedrībā. Aizliegta vienošanās attiecināma uz jebkura tirgus dalībnieka darbinieka rīcību, kam tirgus dalībnieks nodevis informāciju par cenām un citiem komerciāli nozīmīgiem tā datiem un kas darbojas darba devēja interesēs.

    Īpaša uzmanība jāievēro uzņēmumiem, kas darbojas publisko iepirkumu jomā, jo tieši šajā nozarē pretendentu aizliegtās vienošanās ir Latvijā īpaši bieži konstatēts pārkāpuma veids. Piemēram, tiek sadalītas darbības zonas vai jau pirms iepirkuma vienojas, kurš būs tā uzvarētājs.

    Kā novērst riskus?

    Lai novērstu konkurences tiesību pārkāpumu riskus, uzņēmumam, kad apzināti šie iespējamie riski un personas, kas tiem pakļautas, ieteicams izstrādāt vadlīnijas darbiniekiem iekšējai lietošanai. Vienlaikus uzņēmumam jāapzinās, ka nav iespējams identificēt un novērst visus iespējamos riskus un pārkāpumus.

    Vadlīnijām primāri jārada izpratne par aizlieguma jēgu un būtību, jāizskaidro konkurences tiesību jautājumi un dažādi to aspekti. Skaidrojumi darbiniekiem saprotamā valodā ir svarīgākais, papildinot tos ar dažādiem prakses piemēriem, jo tieši šāda pieeja (nevis likuma pantu "atstāstījums", kas bieži vien paliek bez darbinieku ievērības) veidos viņu izpratni par konkurences tiesībām. Papildus vadlīnijās jānorāda, kā darbiniekiem rīkoties, rodoties problēmsituācijai, lai zinātu, pie kā šādā gadījumā vērsties.

    Šādu konkurences tiesību programmu nepieciešams regulāri atjaunot. Tāpat ieteicams izstrādāt sistēmu, kā nodot darbiniekiem svarīgu informāciju, veikt regulāras apmācības, iepazīstināt jaunos darbiniekus ar riskiem, ieviest novērtēšanas pasākumus, pārrunas, ko var izmanto arī konkurences tiesību ievērošanas programmai. Apmācības jāveido tā, lai darbiniekus tās īpaši uzrunātu. Daudzi uzņēmumi aprobežojas ar darbinieku informēšanu, tomēr praksē ir arī uzņēmumi, kas piemēro darbiniekiem prasību rakstiski apliecināt un uzņemties nepārkāpt konkurences tiesības, paredzot atbildību pārkāpuma gadījumā.

    Izstrādājot darbiniekiem saprotamas konkurences tiesību vadlīnijas un pasniedzot tās vienkārši un saprotami, uzņēmuma darbinieku izpratne par konkurences tiesībām uzlabosies, kas savukārt padarīs uzņēmumu konkurētspējīgāku.

    [1] 25.10.2006. lēmums Nr.EO2-127, 30.10.2009. lēmums Nr.EO2-40