• Atpakaļ
  • iTiesības | Tiesvedības ilgumam civillietās tendence samazināties

    Autors: Dārta Eglīte - 29.08.2018

    iTiesības | Tiesvedības ilgumam civillietās tendence samazināties

    ZAB BDO Law juriste Dārta Eglīte rakstā apraksta iemeslus, kāpēc civillietu tiesvedību ilgums pēdējo gadu laikā ir samazinājies. 


    Ātra un efektīva tiesu sistēma ir tiesiskuma pamats valstī. Tas ir viens no apstākļiem, kas Latviju padara par konkurētspējīgu valsti biznesa veidošanai un investoru piesaistei. Tiesu administrācijas apkopotie dati un Eiropas Komisijas publicētais pētījums par tiesu sistēmas neatkarību, kvalitāti un efektivitāti Eiropas Savienībā (ES) atklāj, ka lietu izskatīšanas ilgums Latvijas tiesās pēdējos gados ir samazinājies. Kādi ir šādas pozitīvas tendences cēloņi?

    Saskaņā ar statistikas datiem 2012.gadā lietas izskatīšanas ilgums civillietās pirmajā instancē bija 1,9 mēneši, bet apelācijas instancē – 3,5 mēneši. 2017.gada rādītāji apliecina, ka šobrīd civillietas pirmajā instancē tiek izskatītas vidēji 1,6 mēnešu laikā, savukārt apelācijas instancē – 2,3 mēnešu laikā. Tendence uzlabojusies arī kasācijas instancē – 2017.gadā vidējais lietas izskatīšanas laiks samazināts līdz 9,5 mēnešiem. Būtiski sarucis arī laiks līdz lietas izskatīšanai rīcības sēdē – salīdzinot ar 2015.gadu, kad lietas dalībniekiem lietas izskatīšana rīcības sēdē bija jāgaida 9 – 10 mēnešus, 2017.gadā šis termiņš bija jau 3 – 4 mēneši.

    Šāda pozitīva tendence novērojama, galvenokārt, pateicoties izmaiņām regulējumā. Likumdevējs veicis virkni organizatorisku un procesuālu izmaiņu, kas vērstas uz tiesas procesa optimizēšanu un lietas izskatīšanas termiņu samazināšanu, kas nodrošinājis veiksmīgāku kompetenču sadalījumu un slodzes izlīdzināšanu tiesās.

    Procesuālie faktori efektivitātes nodrošināšanai

    Saskaņā ar statistikas datiem īpaši noslodze mazinājusies Rīgas tiesās, kas skaidrojams ar iespēju ierosinātu lietu nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai, piemēram, Kurzemes rajonā. Šādu iespēju nodrošina Civilprocesa likuma (CPL) 32.1pants, kas likumā tika iestrādāts ar 04.01.2014. grozījumiem un sākotnēji bija paredzēts kā pagaidu mehānisms uzkrāto lietu atlikuma mazināšanai. Sevi pierādot kā efektīvu līdzekli slodzes izlīdzināšanai starp Rīgas un pārējo reģionu tiesām, normas darbības periods tika pagarināts un šobrīd ir noteikts līdz 2018. gada beigām. Šis pants atrisināja situāciju, kurā dažas tiesas bija pārslogotas, taču citas – pilnībā neizmantoja sev pieejamos resursus. Šāda kārtība sevi īpaši attaisno lietās, kas izskatāmas rakstveida procesā, jo nerada lietas dalībniekiem nekādas neērtības.

    Situācija ir citāda gadījumā, ja lieta izskatāma mutvārdu procesā, jo lietas dalībniekiem ir jāpatērē laiks un izdevumi, lai piedalītos tiesas sēdē. Nereti šādās situācijās puses ir neapmierinātas, taču jāatceras, ka CPL lietas dalībniekiem paredzētas tiesības lūgt tiesu nozīmēt lietas izskatīšanu videokonferences režīmā no sev izdevīgākas atrašanās vietas. Sākotnēji radās iespaids, ka tiesām šis procesuālais instruments likās nedaudz biedējošs, taču šobrīd videokonferences izmantošana ir ierasta prakse arvien lielākā skaitā gadījumu. Šī ir pozitīva un atbalstāma tendence, jo tehnoloģiju attīstība mūsdienās ir strauja un arī tiesu sistēmai ir jākļūst modernākai. Tiesām jāizmanto jauno tehnoloģiju dāvātās iespējas atvieglot un optimizēt darbu vēl vairāk. Būtiski soļi šajā virzienā jau ir sperti, ko apliecina ne tikai videokonferences izmantošanas iespēja procesā, bet arī, piemēram, vienotā advokātu kalendāra ieviešana. Arī jau pieminētajā ES pētījumā ir atzīts, ka Latvija ir to ES valstu pieciniekā, kurās var elektroniski sekot līdzi pilnīgi visam tiesvedības procesam.

    Kā vēl viens no tiesvedības procesu paātrināšanas mehānismiem minams arī vienkāršotās procedūras lietu ierosināšanas un izskatīšanas kārtības ieviešana attiecībā uz prasībām par naudas un uzturlīdzekļu piedziņu. CPL noteikts, ka vienkāršotas procedūras kategoriju lietas izskata rakstveida procesā, ja vien kāda no pusēm nelūdz lietu izskatīt mutvārdu procesā. Turklāt ar 31.12.2017. CPL grozījumiem tika paaugstināts minēto prasību summas slieksni no 2100 EUR uz 2500 EUR, tādējādi paplašinot šī regulējuma pielietojumu. No tiesas procesa efektivitātes viedokļa vienkāršotās procedūras lietu izskatīšanas kārtību var sasaistīt ar lietu nodošanu citai tiesai ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Tieši rakstveida procesā izskatāmās lietas visbiežāk tiek pārdalītas tiesu starpā, ņemot vērā, ka uz tām pušu pārstāvjiem nav jāierodas un attiecīgi to izskatīšanas vietai nav nozīmes.

    Būtiski, ka ar iepriekš minētajiem grozījumiem likumdevējs atteicās arī no sprieduma pasludināšanas tiesas sēdē, noteica vairākas lietu kategorijas, kurās sastādāms tikai saīsināts spriedums, kā arī ieviesa jaunu institūtu – sprieduma sastādīšanas lūgumu. Proti, tika izdalīti vairāki gadījumi, kad tiesa var sastādīt saīsinātu spriedumu:

    • ja atbildētājs prasību atzinis un tiesa to apmierina;
    • aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja prasība apmierināta;
    • vienkāršotas procedūras lietās;
    • lietās par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē.


    Pēdējos 2 gadījumos pēc puses lūguma tiesai ir pienākums sastādīt pilnu un motivētu tiesas spriedumu. Šo grozījumu mērķis ir samazināt civillietu izskatīšanas termiņus, celt tiesu darba efektivitāti un atslogot tiesu darbu. Ņemot vērā, ka šīs izmaiņas ir samērā nesenas, šādas kārtības rezultātus varēs apzināt tikai pēc kāda laika, taču jau tagad var prognozēt, ka tie veicinās lietu raitāku izskatīšanu.

    Organizatoriskie faktori efektivitātes nodrošināšanai

    2017.gadā noslēdzās apjomīga tiesu sistēmas reforma, kas ieviesa pāreju uz tīru trīspakāpju tiesu sistēmu. Reformas rezultātā visās lietās pirmā instance ir rajona (pilsētas) tiesa, apelācijas instance – apgabaltiesa, bet kasācijas instance – Augstākā tiesa (AT). Tas ir būtisks solis, lai nodrošinātu skaidru un saprotamu tiesu sistēmas modeli Latvijā, kā arī ievērojami efektivizētu un paātrinātu civillietu izskatīšanu. Vislielākais neizskatīto lietu skaits bija tieši AT Civillietu palātā, kuras likvidācija bija pēdējais reformas posms. Palātas likvidācijas rezultātā neizskatītās civillietas tika sadalītas pārējām apgabaltiesām, kas šīs lietas izskatīs apelācijas instancē.

    Tiesāšanās ilgumu ir paātrinājusi arī papildu kompetences piešķiršana zemesgrāmatu nodaļām ar 01.01.2013. grozījumiem CPL, jo kompetenču pārdalīšana mazināja pirmās instances tiesu noslodzi. Zemesgrāmatu nodaļu kompetencē nonāca gan pieteikumu izskatīšana par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, gan pieteikumu izskatīšana par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā, kas agrāk tika izskatīti pirmās instances tiesās.

    Lietas dalībnieku godprātība

    Pārsvarā vērtējot, lietu izskatīšanas ātrumu un efektivitāti tiesā, uzmanība tiek pievērsta tiesu noslodzei un neizskatīto lietu atlikumam, nedaudz ignorējot faktu, ka lielā mērā lietas izskatīšanas ātrums tiesā ir atkarīgs arī no veida, kādā lietas dalībnieki īsteno savas procesuālās tiesības. Lietas dalībnieki var panākt sev vēlamāko rezultātu dažādos veidos, tostarp, izmantojot jau labi zināmas lietas izskatīšanas novilcināšanas metodes: lūgt atlikt lietas izskatīšanu slimības dēļ, iesniegt pierādījumus pēdējā brīdī pirms nozīmētās tiesas sēdes, pārsūdzēt pamatotus tiesas lēmumus un iesniegt nevajadzīgus pieteikumus. Šīs un līdzīgas metodes apgrūtina operatīva tiesas procesa norisi un pasliktina kopējos statistikas rādītājus.

    Jāatzīmē, ka civilprocesa dalībniekiem ir kļuvis arvien sarežģītāk atlikt lietas izskatīšanu. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka lielā spiediena efektivizēt lietu izskatīšanas procesus dēļ, tiesas šajā jautājumā ir uzņēmušās lielāku kontroli, arvien vairāk piemērojot naudas sodus par neierašanos uz tiesas sēdēm un novēlotu pierādījumu iesniegšanu. Tāpat judikatūrā ir izveidojusies vienota pieeja dažādiem procesuāliem jautājumiem, piemēram, prasības dokumentu noformēšanai, ja lietas izskatīšana atliekama lietas dalībnieka slimības dēļ. Šī ir pozitīva tendence, kas ilgtermiņā, iespējams, būs viena no galvenajām panākumu atslēgām efektīva un ātra tiesas procesa nodrošināšanā.

    Secinājumi

    Pēdējos gados likumdevējs un tiesas Latvijā veica vairākus būtiskus pasākumus, kuri paaugstināja tiesu sistēmas efektivitāti un samazināja lietu izskatīšanas termiņus. Par šiem pozitīvajiem rezultātiem Latvijai izteikta atzinība arī ES līmenī.

    Reformas tiesvedības procesā un tiesu sistēmas organizācijā izlīdzināja slodzi starp Rīgas un pārējo reģionu tiesām, īpaši pirmās instances līmenī. Galvenie iemesli tam ir CPL nostiprinātā iespēja neuzsāktu lietu pārsūtīt izskatīšanai citai tāda paša līmeņa tiesai, vienkāršoto procedūru lietu izveide un noteiktu lietu kategoriju pārdale zemesgrāmatu tiesām.

    Tiesvedības procesā būtu arvien vairāk jāizmanto jauno tehnoloģiju risinājumi, lai sekmētu tiesas pieejamību (tostarp, attālinātu) lietas dalībniekiem un atvieglotu tiesu noslodzi.

    Lietas izskatīšanas termiņš tiesā ir atkarīgs ne tikai no likumdevēja un tiesas aktīvas rīcības, bet arī no pašiem lietas dalībniekiem, kuriem, godprātīgi īstenojot savas procesuālās tiesības, ir iespēja nodrošināt lietas ātrāku izskatīšanu.

    Avots: https://itiesibas.lv/raksti/tiesvedibas/tiesvedibas/tiesvedibas-ilgumam-civillietas-tendence-samazinaties/13855