• Atpakaļ
  • Jurista Vārds: Ieskats mākslas tirgū un tā tiesiskajā regulējumā

    Autors: Kristiāna Viļuma - 01.08.2017

    Mākslas tirgus pēdējā gadsimta laikā ir piedzīvojis strauju uzplaukumu, kas atspoguļots vairākos tirgus pētījumos.1 Tomēr tiesiskās vides pielāgošana mākslas tirgus ekspansijai norit lēnām, tāpēc var rasties iespaids, ka mākslas tirgus ir nesakārtots un no tiesiskā viedokļa nedrošs un neparedzams. Šis raksts piedāvā ieskatu mākslas tirgus īpatnībās un tā tiesiskā regulējuma problemātikā, kā arī meklē atbildi uz mūžseno jautājumu: kurā brīdī māksla kļūst par tiesiskajās attiecībās definējamu jēdzienu? 


    Raksturojot mākslas tirgu Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Ņujorkas Universitātes Šterna biznesa skolas profesors Nuriels Rubini (Nouriel Roubini) izteica viedokli, ka mākslas tirgus ir negodīgs un tas arvien biežāk tiekot izmantots, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas pienākuma.2 Savukārt dažādos pētījumos kā galvenie mākslas tirgus mīnusi tiek minēti - interešu konflikts, necaurspīdīgums, slepenas vienošanās un cenu manipulācijas.3 Šāds mākslas tirgus raksturojums valda ne tikai ekonomistu, bet arī mākslinieku vidū. Piemēram, amerikāņu konceptuālās mākslas pārstāvis Džons Baldesari (Johns Baldessari) ir teicis, ka mākslas tirgus ir neveselīgs un iracionāls.4 


    Mākslas tirgus pieprasījumu mūsdienās galvenokārt veido cilvēki, kuri mākslu patiesi izprot un bauda, un cilvēki, kuriem kārtējais mākslas darbs ir sava sociālā statusa apliecinājuma zīme.5 Tomēr, līdzīgi kā daudzās specifiskās jomās, šiem cilvēkiem nereti ir nepilnīgas zināšanas par savām tiesībām un pienākumiem. Autores ieskatā, ir nepieciešams pilnveidot tiesisko vidi, lai sakārtotu un uzlabotu procesus mākslas darbu dzīves ciklā, kas eventuāli varētu mainīt sabiedrības priekšstatu par mākslas tirgu kopumā. 

    VISPĀRĪGS MĀKSLAS TIRGUS APRAKSTS 

    Mākslas darba dzīves cikls var tikt iedalīts vairākos posmos, un katram no tiem ir raksturīgs specifisks tiesiskais regulējums.6 Tomēr mākslas darbu pirkšanas un pārdošanas kontekstā mākslas darba dzīves cikls var tikt iedalīts divās galvenajās kategorijās - primārais un sekundārais tirgus. 

    MĀKSLAS DARBA ATSAVINĀŠANA PRIMĀRAJĀ TIRGŪ (PRIMARY MARKET) 

    Primārajā tirgū mākslas darbs atrodas tad, kad to pirmo reizi pārdod pats mākslas darba autors. Tomēr faktiski šajā darījumā gandrīz nekad nav iesaistītas tikai divas personas - mākslinieks un pircējs. Mūsdienās bieži mākslinieku attiecībās ar pircēju pārstāv mākslas tirgotājs (art dealer).7 Ar jēdzienu "mākslas tirgotājs" var saprast gan individuāli praktizējošu mākslas tirgotāju, gan mākslas galerijas, gan starptautiska mēroga galeriju grupas, kā arī tiešsaistes platformas mākslas darbu pārdošanai.8 Mākslas tirgotāja svarīgākais uzdevums ir rūpēties, lai mākslinieka darbi tiktu pamanīti un izstādīti starptautiskās izstādēs, mākslas gadatirgos (Art Basel, Frieze London, ARTISSIMA, Art Cologne, Armory Show) vai iekļauti privātās mākslas kolekcijās. 

    Primārajā tirgū viens no galvenajiem uzdevumiem ir kontrolēt mākslinieka darbu cenu vienmērīgu kāpumu. Ja mākslas darba vērtība primārajā tirgū tiek noteikta par augstu, tad, samazinot to, krītas gan paša mākslinieka reputācija, gan ticamība mākslas tirgotājam.9 Neskatoties uz mākslas tirgotāja būtisko lomu mākslas darba pārdošanā un mākslinieka publiskā tēla veidošanā izstādēs un gadatirgos, pašreizējais tiesiskais regulējums neparedz, ka, lai kļūtu par mākslas tirgotāju, būtu nepieciešams iegūt kādu licenci vai sertifikāciju. 

    Neatkarīgi no izvēlētā mākslas tirgotāja tiesiskā statusa starp mākslinieku un mākslas tirgotāju var izšķirt trīs tiesisko attiecību formas - tūlītēja un pilnīga mākslas darba atsavināšana, biežāk lietotais komerciālās komisijas līgums un pārstāvniecības līgums. 

    TŪLĪTĒJA MĀKSLA DARBA ATSAVINĀŠANA 

    Tūlītēja mākslas darba atsavināšana ir visvienkāršākais un nereti visātrākais mākslas darba atsavināšanas veids. Šajā gadījumā mākslas darba pircējs, piemēram, mākslas tirgotājs, ar iegūto darbu rīkojas kā tās īpašnieks un pēc saviem ieskatiem nosaka tā tālākpārdošanas cenu. Šajā atsavināšanas gadījumā būtiski ir ievērot mākslinieka personiskās tiesības un pievērst uzmanību autora mantisko tiesību nodošanas aspektiem. 

    Mākslinieks pirkuma līgumā nevar atsavināt savas personiskās tiesības.10 Latvijā autora personiskās tiesības garantē Autortiesību likuma 14. panta pirmās daļas nosacījumi, paredzot autoram tiesības tikt atzītam par autoru un nosakot tādu tiesību aizsardzību, kas var kaitēt autora godam un cieņai. Lai arī tūlītēja pirkuma līguma gadījumā īpašumtiesības uz mākslas darbu pilnībā pāriet mākslas tirgotājam, autors saglabā savas personiskās tiesības, kā ari var paredzēt mantisko tiesību daļēju vai pilnīgu nodošanu. Tieša mākslas darbu pirkšana no paša mākslinieka ir izplatīta starp patiesiem mākslas entuziastiem un pircējiem, kuriem, iegādājoties mākslas darbu, ir svarīgs pats mākslinieks, nevis šī darba cena. Piemēram, Mira Rabelli (Miro Rabelli), pasaulē pazīstama mākslas kolekcionāre, komentējot mākslas darbu atsavināšanas darījumus, ir teikusi: "Nav runas tikai par kāda darba pirkšanu. Runa ir par kāda cilvēka mūža gabaliņa pirkšanu un par to, kā viņš dzīvos turpmāk. Tā ir abpusēju saistību uzņemšanās un diezgan intensīva."11 

    Atsavinot darbu, mākslinieks līgumā var noteikt, kādā veidā viņa darbs var tikt izstādīts publiski, patapināts vai reproducēts. Mākslinieka personisko un mantisko tiesību aizsardzību starptautiski aizsargā Bernes konvencijas 16. un 36. panta pirmā daļa,12 kā arī Romas konvencijas 26. panta pirmā daļa.13 Savukārt 2004. gada Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma piemērošanu 13. panta pirmā daļa14 paredz nosacījumus par nacionālo tiesību aktu ieviešanu, paredzot mantisku atlīdzību autortiesību pārkāpuma gadījumā. 

    Mākslas darba autora personisko un mantisko tiesību nozīmi labi ilustrē nesenā tiesvedība starp Ņujorkas mākslas galeriju "Marc Jancou" un izsoļu namu "Sotheby's" par amerikāņu postmodernisma tēlnieces un instalāciju mākslinieces Kadijas Nolandas darbu "Cowboys Milking".15 2011. gadā mākslas galerija nodeva darbu izsoļu namam, lai darbs tiktu izsolīts 2011. gada 10. novembra laikmetīgās mākslas pēcpusdienas izsolē. Starp pusēm tika noslēgts līgums, kurš paredzēja, ka "Sotheby's" ir tiesības neizlikt darbu izsolē, ja ir pamatotas aizdomas par darba autentiskumu vai piederību norādītajam autoram. 2011. gada 9. februārī darba autore K. Nolanda nosūtīja e-pasta vēstuli "Sotheby's", norādot, ka saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu 1990. gadā izdoto Vizuālās mākslas mākslinieku tiesību aktu mākslinieces gods un cieņa ir aizskarta, jo darbs ir ticis būtiski pārveidots. "Sotheby's" darbu neizlika izsolē, tādēļ mākslas galerija vērsās tiesā, prasot atlīdzināt radušos zaudējumus 26 miljonu dolāru apmērā. Tiesa noraidīja mākslas galerijas prasību, norādot, ka "Sotheby's", ņemot vērā mākslas darba autores sniegto informāciju, bija tiesības atteikties izlikt darbu izsolē. 

    KOMERCIĀLĀS KOMISIJAS LĪGUMS AR MĀKSLAS TIRGOTĀJU 

    Viens no izplatītākajiem veidiem, kā mākslas darbi tiek tirgoti primārajā tirgū, ir komerciālās komisijas līguma slēgšana. Atbilstoši Komerclikumā16 415. panta pirmajai daļai komerciālās komisijas līgums ir tāds līgums, ar kuru mākslas tirgotājs apņemas savā vārdā pārdot mākslas darbu, bet mākslinieks apņemas samaksāt nolīgto provīziju. Darba atsavināšanas gadījumā samaksu par mākslas darbu saņem mākslinieks un mākslas tirgotājs nav tiesīgs segt izmaksas par mākslas darba uzturēšanu no šīs summas. Mākslinieks pats veic noteiktās atlīdzības samaksu mākslas tirgotājam.17 

    Arī šajā mākslas darba atsavināšanas gadījumā ir būtiski ievērot autora personiskās un mantiskās tiesības, tāpēc ir svarīgi komerciālās komisijas līgumu noslēgt rakstiski, vienojoties gan par minimālo darba pārdošanas cenu, tirgotāja provīzijas apmēru un citiem nosacījumiem, līdzsvarojot autora un tirgotāja abpusējās intereses. Rakstiskas vienošanās noslēgšana ir nepieciešama ne tikai mākslinieka tiesību aizsardzībai, bet arī mākslas tirgotājam. Lietā par amerikāņu neoekspresionisma mākslinieka Žana Mišela Baskija {Jean-Michel Basquiat) īpašumu "Vrej Baghoomiana" mākslas galerija zaudēja lietu tieši tā iemesla dēļ, ka starp pusēm nebija noslēgta rakstiska vienošanās.18 Galerija izstādīja un pārdeva mākslinieka darbus visu viņa dzīvi un savā prasībā norādīja, ka divus mēnešus pirms viņa nāves mākslinieks ir mutiski devis piekrišanu, ka galerija varēs pārdot visus viņa mākslas darbus, nosakot galerijas komisijas maksu no darbu pārdošanas 50 % apmērā. Pēc mākslinieka nāves uzraudzību pār viņam piederošo īpašumu pārņēma viņa tēvs, kurš mutiski apstiprināja galerijai doto solījumu, bet, neskatoties uz šo mutisko apstiprinājumu, tiesības pārdot visus mākslinieka mākslas darbus, nosakot komisijas maksu no darbu pārdošanas 50 % apmērā, tika nodotas citai galerijai. Tiesa nosprieda, ka mutiski dotais solījums izbeidzās ar mākslinieka nāvi un tiesiskās attiecības kā komercaģentam varēja pastāvēt tikai mākslinieka dzīves laikā. 

    PĀRSTĀVNIECĪBAS LĪGUMS AR MĀKSLAS TIRGOTĀJU 

    Slēdzot pārstāvniecības līgumu, mākslinieks var nodot mākslas tirgotājam tiesības pārdot savus darbus, kā arī noteikt pienākumu veikt darbības, kas veicinātu mākslinieka atpazīstamību.19 Primārajā mākslas tirgū nozīmīgi ir padarīt mākslinieku atpazīstamu un atšķirīgu no citiem māksliniekiem, tāpēc mākslas tirgotājam ir ne tikai jāspēj pārdot mākslinieka darbi, bet arī jārūpējas par mākslinieka pieprasījuma veidošanu. Pārstāvniecības līgums, salīdzinot ar komerciālās komisijas līgumu, paredz plašāku pušu aizsardzību attiecībā uz interešu konfliktu, informācijas izpaušanu un konkurences aizliegumu. Mākslas tirgotāja tiesiskais statuss šajā gadījumā liedz iespēju mākslas darbus iegādāties pašam (self dealing)20 bez mākslinieka piekrišanas vai kādā citā veidā ļaunprātīgi izmantot mākslinieka nodoto informāciju. Turklāt pārstāvniecības līgumā, iekļaujot konkurences aizlieguma nosacījumus, mākslas tirgotājs var pasargāt sevi no gadījumiem, kad mākslinieks pēc ilgāka sadarbības laika vēlas pāriet pie konkurējoša mākslas tirgotāja. Pārstāvniecības līguma nosacījumu pārkāpšana ir analizēta lietā par Latvijā dzimušā abstraktā ekspresionisma mākslinieka Marka Rotko piederošā īpašuma atsavināšanu.21 Rotko mākslas tirgotājs Bernards J.Reiss atsavināja vairāk nekā 798 mākslas darbus uzņēmumam, kurš atradās tiešā Ņujorkas "Marlborogh" galerijas kontrolē. Mākslas tirgotājs un galerijas īpašnieks bija ne tikai labi draugi, bet arī biznesa partneri, kas ļāva darbus atsavināt par izdevīgākiem nosacījumiem. Ņujorkas štata apelācijas instances tiesa nosprieda, ka mākslas tirgotājs ir pārkāpis pārstāvniecības līgumā noteikto pienākumu rīkoties mākslinieka interesēs un atsavinājis darbus par zemāku vērtību. 

    IZSOLES 

    Viens no vismazāk izplatītajiem mākslas darbu atsavināšanas paņēmieniem primārajā tirgū ir izsoles rīkošana, kas ir sekundārajam mākslas tirgum raksturīgs atsavināšanas veids. Agrāk atsavināšana izsolē primārajā tirgū vispār nebija iespējama, jo dzīvam māksliniekam piedalīšanās izsolē nozīmētu sava mākslas darba vērtības mākslīgu paaugstināšanu, kas potenciāli izbeigtu mākslinieka karjeru.22 Mūsdienās laikmetīgās mākslas pieprasītajā tirgū tas ir iespējams. Piemēram, Demjans Hērsts (Damien Hirst) 2008. gadā sarīkotajā divu dienu izsolē "Sotheby's" izsoļu namā Londonā, pārdodot 223 mākslas darbus tieši no savas darbnīcas, ieguva vairāk nekā 130 miljonus eiro. Tomēr mākslinieka Hērsta panākumi nebūtu tik ievērojami, ja mākslas tirgū nebūtu pieprasījuma, kas arī ļauj primārajam tirgum attīstīties tik strauji, izlaižot vairākus nozīmīgus posmus mākslinieka karjerā. 

    MĀKSLAS DARBU ATSAVINĀŠANA SEKUNDĀRAJĀ TIRGŪ (SECONDARY MARKET) 

    Tiklīdz mākslas darbs tiek atsavināts no tā pirmā pircēja, tas nonāk sekundārajā tirgū. Sekundārajā tirgū starp pircēju un mākslas darba autoru parasti vairs nekādas tiesiskās attiecības nepastāv, tāpēc var rasties virkne jautājumu - kā pircējam būt drošam, ka konkrētais mākslas darbs vispār ir autentisks; ar kādiem paņēmieniem var pārliecināties par tā autentiskumu; kuras puses pienākums ir apliecināt darba autentiskumu; kas atbild tad, ja atklājas, ka mākslas darbs nav autentisks? 

    Paturot prātā minētos jautājumus, sekundārais mākslas tirgus visbiežāk liek bažīties par tiesiskā regulējuma trūkumiem mākslas tirgū. Tā kā, no vienas puses, sekundārā tirgus spēlētāji ir vadošie izsoļu nami ar saviem iekšējiem noteikumiem, bet, no otras puses, - neregulēts personu loks ar dažādiem mākslas tirgotājiem, kolekcionāriem un cilvēkiem bez pieredzes mākslas tirgū, sekundāro mākslas tirgu no tiesiskā aspekta var iedalīt divās grupās - izsoļu nami, kuru normatīvais regulējums ir tieši noteikts iekšējos kārtības noteikumos, un pārējais tirgus, kur mākslas darbu atsavināšana atbilstoši tirgus specifikai nav regulēta.23 Pašreiz sekundāro mākslas tirgu regulē daudzi ieteikumi un vadlīnijas par tiesisku mākslas darbu apriti, tomēr nav vienotas normatīvo aktu bāzes, kas ļautu noteikt vainīgo personu atbildību zagta, viltota vai nelegāli iegūta mākslas darba atsavināšanā.24 

    MĀKSLAS DARBA IZPĒTE 

    Reaģējot uz vienota regulējuma trūkumu, 2012. gadā Bāzeles Pārvaldes institūts izdeva mākslas tirdzniecības vadlīnijas, apkopojot vadošo izsoļu namu iekšējos noteikumus.25 Vadlīnijās ir noteiktas mākslas darbu atsavināšanas procesā iesaistīto pušu tiesības un pienākumi, piemēram, vadlīnijas izvirza prasību mākslas tirgotājam ievērot konfidencialitāti pret savu klientu, nepieļaut interešu konfliktu attiecībā uz cenu noteikšanu. Ir noteikts ari obligāts mākslas tirgus operatora pienākums veikt atsavināmā mākslas darba izpēti jeb t.s. due diligence, lai pārliecinātos par darba izcelsmi un nodrošinātu tiesisku īpašumtiesību pāreju. Par nepienācīgi veiktu izpētes procesu vadlīnijas nosaka mākslas tirgotāja atbildību. Izpēte ļauj izvairīties no potenciāliem trešo personu prasījumiem nākotnē, kā arī ierobežo neatbilstošu mākslas darba vērtības noteikšanu. Vadlīnijas paredz sešu soļu kārtību mākslas priekšmeta un kolekcionējama mākslas priekšmeta izpētes procesā: 

    (1) vēsturiskā izcelsmes pārbaude; 

    (2) informācijas iegūšana no pārdevēja; 

    (3) pārdevēja datu pārbaude; 

    (4) publisko datubāzu pārbaude, pārliecinoties, vai mākslas priekšmets nav zagts; 

    (5) informācijas iegūšana no sertificētiem ekspertiem, pārbaudot mākslas darba autentiskumu; 

    (6) vēsturiskā restaurācijas pārbaude.26 Nozīmīgo izpētes procesu saskaņā ar labo praksi 

    parasti veic izsoļu nami, muzeji, mākslas tirgotāji, lai nodrošinātos pret viltojumiem, kā arī zagtu vai kara laikā iegūtu mākslas darbu iegādi, tomēr vairumā jurisdikciju pienākums veikt izpēti nav iestrādāts normatīvo aktu bāzē. Izņēmums ir Šveices Konfederācija, kas 2004. gadā izdevusi likumu par kultūras priekšmetu starptautisko pārvietošanu, nosakot izpētes procesu kā obligātu pienākumu mākslas darbu pirkšanas-pārdošanas procesā.27 Likums paredz personai pienākumu, pārvietojot kultūras priekšmetus (mākslas darbus), veikt šādu izpēti: (a) noteikt, vai kultūras priekšmets nav zagts vai iegūts pretēji tā īpašnieka gribai; (b) noteikt, vai kultūras priekšmets nav nelegāli ievests Šveices teritorijā. Papildus jau noteiktajam regulējumam likums paredz pienākumu mākslas darbu pirkšanas-pārdošanas speciālistiem sniegt visu nepieciešamo informāciju par mākslas darbu, kā arī reģistrēt katru savu veikto pārdošanas darījumu datubāzē. Latvijas, citu Baltijas valstu un Eiropas Savienības dalībvalstu likumdošana analogu pienākumu veikt izpētes procesu neparedz. 

    Izpētes procesa nozīmi labi ilustrē lieta Solomon R. Guggenheim Foundation v. Lubell.28 Solomona Gugenheima fonds, kurš darbojas Gugenheima muzeja vārdā, cēla prasību pret Reičelu Lubellu (Rachel Lubell) par mākslinieka Marka Šagāla guašas darba "Menageries" atgūšanu, kurš tika ziedots Solomonam R. Gugenheimam 1937. gadā. Savukārt R. Lubella to iegādājās 1967. gadā no kādas galerijas Ņujorkā par 170 000 dolāriem. Vairāk nekā divdesmit gadus darbs glabājās pie R. Lubellas un tika izstādīts daudzās izstādēs. Veicot darba novērtēšanu "Sotheby's" izsoļu namā, zagto mākslas darbu pamanīja Gugenheima muzeja darbiniece. ASV Ņujorkas štata Augstākās apelācijas tiesa secināja, ka pierādīšanas pienākums gulstas nevis uz muzeju kā patieso īpašnieku, bet gan uz mākslas darba labticīgo ieguvēju, kura pienākums ir veikt pienācīgu rūpību darba iegādes procesā. No šī piemēra ir secināms, ka pierādīšanas pienākums šādā īpašumtiesību strīdā gulstas uz labticīgo ieguvēju, kura pienākums, iegādājoties mākslas priekšmetu, ir veikt izpēti. 

    NELEGĀLI IEGŪTU NAUDAS LĪDZEKĻU LEGALIZĒŠANA 

    Bāzeles Pārvaldes institūta izdotajās vadlīnijās kā viena no būtiskākajām problēmām tiek minēta mākslas tirgus izmantošana nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizācijai. Ņemot vērā, ka sekundārajā tirgū mākslas darbu piedāvājums ir ierobežots, tad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un mākslas darbu pircēji bieži vien apzināti iegādājas zagtus darbus, tādā veidā kļūstot par daļu no noziedzīgu darījumu ķēdes. 

    2016. gada 17. jūnijā Bāzeles Pārvaldes institūts ir izdevis Bāzeles mākslas tirgus principus attiecībā uz nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanas novēršanu.29 Izdotie principi nosaka trīs galvenos kritērijus noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas pārbaudē: 

    (1) klienta pārbaude - zini savu klientu (know your client); 

    (2) mākslas priekšmeta izcelsmes pārbaude; 

    (3) mākslas priekšmeta pircēja līdzekļu izcelsmes pārbaude. 

    Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu 2005/60/EK un 2006/70/EK30 prasībām arī Latvijas normatīvajos aktos ir nostiprināts pienākums veikt pasākumu kompleksu, kas ir domāti tam, lai novērstu valsts finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai.31 Tomēr Bāzeles Pārvaldes institūta izstrādātie principi papildus finanšu līdzekļu izcelsmes pārbaudei nosaka pienākumu veikt darījuma priekšmeta izcelsmes pārbaudi, kas ir specifiski mākslas tirgum un ierobežo prettiesiskus darījumus, kur mākslas priekšmets tiek izmantots, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus naudas līdzekļus. Veicot mākslas priekšmeta izcelsmes pārbaudi, mākslas tirgotājam ir jāiegūst visa iespējamā dokumentācija, kas apstiprina šī priekšmeta izcelsmi, īpašumtiesības un autentiskumu, tādā veidā nosakot mākslas darba patieso vērtību.32 

    Mākslas darbu tirgotāja kompetences un to profesijas vienota tiesiskā regulējuma nepieciešamību pierāda 2015. gadā iesāktais kriminālprocess par krāpnieciskām darbībām pret šveicieti īvu Buvjē (Yves Bouvier). Laikā no 2002. gada līdz 2015. gadam Ženēvas brīvostas pārvietošanas un uzglabāšanas kompānijas "Natural Le Coutre" īpašnieks pārdeva Krievijas pilsonim Dmitrijam Ribolovļevam vairākas vecmeistaru gleznas, tai skaitā Vincenta van Goga "Paysage Avec un Olivier", Pikaso "Les Noces de Pierette" un Gustava Klimta ievērojamo darbu "Wasserchlangen II". Kolekcionējamie mākslas priekšmeti tika atsavināti par labu mākslas tirgotāja klientam par summu, kas divreiz pārsniedza to tirgus vērtību, tādā veidā mākslas tirgotājs ieguva komisijas maksu vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā. īva Buvjē veiktajās darbībās ir saskatāmi vairāki būtiski tiesību pārkāpumi. Pirmkārt, netika veikta pienācīga mākslas darbu izpēte un klientam tika sniegta maldinoša informācija par mākslas darba vērtību, otrkārt, mākslas tirgotājs rīkojās pretēji klienta interesēm un nonāca interešu konfliktā, pirms darījuma noslēgšanas nosakot sev vajadzīgo cenu. Jāmin, ka tieši īva Buvjē krāpnieciskās darbības bija cēlonis grozījumiem Šveices muitas regulējumā, kas paredz stingrāku eksporta kontroli.33 Atbilstoši iepriekš minētajam Šveices Konfederācijas likumam par kultūras priekšmetu starptautisko pārvietošanu atbildība par nesamērīgu komisijas maksu ir jāuzņemas mākslas tirgotājam, un pienākums sniegt visu iespējamo informāciju par izpētes procesā iegūtajiem datiem gulstas uz tirgotāja pleciem. 

    KOPSAVILKUMS 

    Mākslas tirgū galvenais objekts ir mākslas priekšmets, kurš nosaka tiesisko attiecību veidošanu un problemātiku katrā no tā tirgus attīstības posmiem. Lai gan mākslas tirgū ļoti izplatīti ir ievērot mutiskas 

    vienošanās noslēgšanu, kas tiek balstīta uz tirgū iedibinātajiem paražu principiem, māksliniekam un mākslas tirgotājam ir nozīmīgi slēgt rakstiskas vienošanās. Slēdzot šādu vienošanos, tiek regulēta gan mākslinieka mantisko tiesību nodošana brīdī, kad mākslas darbs nonāk sekundārajā tirgū, gan aizsargātas mākslinieka tiesības saņemt atlīdzību par atsavināto mākslas darbu. Rakstiska vienošanās aizsargā arī pašu mākslas tirgotāju, kurš līgumā var paredzēt konkurenci ierobežojošus noteikumus, ja mākslinieks vairs nevēlas tikt pārstāvēts no mākslas tirgotāja puses. 

    Tā kā nav vienotu vadlīniju un noteikumu, sarežģītajā starptautiskajā mākslas tirgū pat visuzmanīgāko un zinošāko pircēju un mākslas entuziastu intereses var tikt aizskartas, radot ievērojamus finansiālus zaudējumus. Neskatoties uz mākslas tirgotāja būtisko lomu mākslas darbu atsavināšanas procesā, pašreiz likuma ietvars neparedz, piemēram, mākslas tirgotāju kvalificēšanu vai pienākumu un atbildības sadalījumu starp tirgotāju un pircēju. Autores ieskatā, ir nepieciešams sākt ar vienotām vadlīnijām, kas apkopo iedibināto labo industrijas praksi, par pamatu ņemot, piemēram, Bāzeles Pārvaldes institūta mākslas tirdzniecības vadlīnijas. Šis risinājums nenovērstu pilnīgi visas mākslas tirgus nepilnības īsā termiņā, tomēr ilgākā laika posmā varētu tikt nostiprināti mākslas tirgus ētikas standarti un mākslas tirgus tiktu padarīts caurskatāmāks un drošāks. 

    1 The Art&Finance Report, 2016 of Deloitte. Pieejams: https://www2.deloitte.com/lu/ en/pages/art-finance/articles/art-finance-report.html [skatīts 27.06.2017.]. 

    2 Davos 2015: Nouriel Roubini says art market needs regulation. Pieejams: https:// www.ft.com/content/992dcf86-a250-lle4-aba2-00144feab7de?mhq5j=el [skatīts 27.06.2017.]. 

    3 The Art&Finance Report, 2016 of Deloitte. Pieejams: https://www2.deloitte.com/lu/ en/pages/art-finance/articles/art-flnance-report.html [skatīts 27.06.2017.]. 

    4 Torntone S. Septiņas dienas mākslas pasaulē. Rīga: Neputns, 2014,120. Ipp.

    5 Turpat, 102. Ipp. 

    6 Findlay M. The Value of Art. Money. Power. Beauty. Prestel Verlag. Munich. London. NewYork, 2014, p. 157. 

    7 Findiay M. The Value of Art. Money. Power. Beauty. Prestel Verlag. Munich. London. NewYork, 2014. 

    8 Lerner E.R., Bresler J. Art Law. 4th edition. New York: Practising Law Institute, 2012. 

    9 Findlay M. The Value of Art. Money. Power. Beauty. Prestel Verlag. Munich. London. NewYork, 2014. 

    10 Autortiesību likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 11.05.2000., Nr. 148/150. 

    11 Torntone S. Septiņas dienas mākslas pasaulē. Rīga: Neputns, 2014,108. Ipp.

    12 Bernes konvencija par literatūras un mākslas darbu aizsardzību: Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO). Latvijas Vēstnesis, 21.02.2003., Nr. 29 (2794).

    13 Par Romas konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 31.03.1998., Nr. 84/85. 

    14 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (29.04.2004.) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. 

    15 Zwick Т. Sotheby's Wins in Dispute with Jancou Gallery Over Cady Noland Artwork, 2013. Pieejams: http://www.artinamericamagazine.com/news-features/news/ sothebys-wins-in-dispute-with-jancou-gallery-over-cady-noland-artwork-/ [skatīts 27.06.2017]. 

    16 Komerclikums. Latvijas Vēstnesis, 04.05.2000., Nr. 158/160. 

    17 Prowda BJ. Visual Arts and The Law. London: Lund Humphries in association with Sotheby's Institute of Art, 2013, p. 135. 

    18 Lerner E.R., Bresler J. Art Law. 4th edition. New York: Practising Law Institute, 2012, p. 15. 

    19 Prowda BJ. Visual Arts and The Law. London: Lund Humphries in association with Sotheby's Institute of Art, 2013, p. 136. 

    20 Merryman H.J., Elsen E.A., Urice K.S. Law, Ethics and the Visual Arts. 5th edition. The Netherlands: Kluwer Law International, 2007, p. 421. 

    21 Prowda BJ. Visual Arts and The Law. London: Lund Humphries in association with Sotheby's Institute of Art, 2013, p. 137. 

    22 Findlay M. The Value of Art. Money. Power. Beauty. Prestel Verlag. Munich. London. NewYork, 2014. 

    23 The Art&Finance Report, 2016 of Deloitte. Pieejams: https://www2.deloitte.com/lu/ en/pages/art-finance/articles/art-finance-report.html [skatīts 27.06.2017].

    24 Ibid 

    25 Selle von C, Christ Th. Basel Art Trade Guidelines. Switzerland: Basel Institute on Governance. 2012.Pieejams:https://www.baselgovernance.org/sites/collective. localhost/files/publications/basel_art_trade_guidelines.pdf [skatīts 27.06.2017].

    26 Ibid, p. 13. 

    27 Federal Act on the International Transfer of Cultural Property, 20.06.2013. Pieejams: http://www.unesco.org/culture/natlaws/media/pdf/switzerland/ch_ actintaltrsfertcultproties2005_engtno.pdf [skatīts 27.06.2017]

    28 J.В. Prowda. Visual Arts and The Law. Lund Humphries in association with Sotheby's Institute of Art. London. 2013, p. 222. 

    29 Basel Art Trade Principles on Anti-Money Laundering. Switzerland: Basel Institute on Governence, 2016. Pieejams:https://www.baselgovernance.org/sites/biog/ arttrade/Green%20Paper%2017%2006%202016.pdf [skatīts 27.06.2017.]. 

    30 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK, 2005. gada 26. oktobris, par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32005L0060

    31 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 30.07.2008., Nr. 116 (3900). Skat. arī: Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 1071 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem". Latvijas Vēstnesis, 29.12.2008, Nr. 201 (3985). Latvijas Republikas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 27.08.2008. noteikumi Nr. 125 "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi". Latvijas Vēstnesis, 02.09.2008, Nr. 135 (3919).' 

    32 Basel Art Trade Principles on Anti-Money Laundering. Switzerland: Basel Institute on Governence, 2016. Pieejams: https://www.baselgovernance.org/sites/biog/ arttrade/Green%20Paper%2017%2006%202016.pdf [skatīts 2706.2017]. 

    33 Neuendorf H. Switzerland's Tough New Stance on Freeports Will Shake the Art World, 2015. Pieejams: https://news.artnet.com/market/switzerland-freeport-regulations-367361 [skatīts 27.06.2017].