• Atpakaļ
  • Kā nosargāt jaunu ideju vai izgudrojumu?

    Autors: Rolands Žīgurs - 21.08.2018

    Kā nosargāt jaunu ideju vai izgudrojumu?

    ZAB BDO Law jurists Rolands Žīgurs portālam “iTiesības” sniedz padomus jaunu ideju un izgudrojumu aizsardzībai.


    Zināms, ka laba ideja var būt miljonu vērta. Uz to cerības liek gan ideju radītāji, gan investori. Tāpēc likumsakarīgi, ka praksē nereti rodas jautājums, vai privātpersonai ir tiesības uz biznesa idejas vai sadarbības aizsardzības juridisku spēku. Kā rīkoties, lai pasargātu savu ideju? Vai vienīgais risinājums ir idejas patentēšanas? 

    Precizitātes labad uzreiz jānorāda, ka Patentu likums (PL) neparedz aizsardzību idejai. PL aizsargā izgudrojumus. Ideja un izgudrojums nav viens un tas pats – ne visas idejas nobriest līdz izgudrojuma stadijai, bet visi izgudrojumi ir idejas rezultāts. Turklāt ne visiem izgudrojumiem piemīt patentspēja un ne visus izgudrojumus ir jāpatentē. Saskaņā ar PL 4.pantu, lai izgudrojumu aizsargātu ar patentu, tam ir jābūt jaunam, tam ir jābūt izgudrojuma līmenim un tam ir jābūt rūpnieciski izmantojamam. Meklējot investoru, šie un citi apstākļi, piemēram, idejas attīstības pakāpe, komerciālais potenciāls, patentspēja, spēlē būtisku lomu.

    Investīciju piesaiste un ar to saistītās idejas izpaušana parasti ir divvirzienu ceļš – no vienas puses ir idejas īpašnieks, bet no otras - investors. Idejas īpašnieks vēlas iegūt investoru uzticību, atklājot pēc iespējas mazāk detaļu par savu ideju, savukārt investors par ideju vēlas uzzināt pēc iespējas vairāk, lai novērtētu savas izredzes gūt peļņu. Pusēm ir jāsatiekas kaut kur pa vidu.

    Idejas aizsardzība

    Kā jau minēts, PL aizsargā izgudrojumus jeb ideju tehniskus risinājumus, bet ne pašas idejas. Arī Autortiesību likums neaizsargā idejas – tas aizsargā idejas izpildījumu. Tas nozīmē, ka, lai ideju aizsargātu ar kādu no minētajiem likumiem, ideja ir jāattīsta tik tālu, līdz tā kļūst par patentējamu izgudrojumu vai ar autortiesībām aizsargājamu darbu. Autortiesību jomā investoru piesaiste idejas attīstīšanai par ar autortiesībām aizsargājamu darbu nav visai izplatīta prakse. Savukārt patentu jomā šāda prakse ir daudz izplatītāka, ievērojot, ka finansiālie ieguldījumi, kas vajadzīgi, lai ideju attīstītu par izgudrojumu, nereti ir ļoti apjomīgi.

    Meklējot investoru, ir iespējams izmantot alternatīvus risinājumus idejas aizsardzībai. Klasiskākais variants ir konfidencialitātes līgums. Šādā līgumā idejas radītājs var vienoties ar investoru, ka investors nepiesavināsies ideju, neizpaudīs to trešajām pusēm utt. Tomēr šis variants diemžēl strādā tikai teorijā, jo pieredzējuši investori visbiežāk nevēlas uzņemties juridiskas saistības attiecībā uz pilnīgi abstraktu ideju.

    Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka investoram šāda ideja, iespējams, jau ir zināma. Kāpēc lai investors apsolītu neizpaust kaut ko, ko viņš iepriekš jau ir zinājis? Iespējams, konkrētā ideja ir inovatīva tikai paša idejas radītāja prātā, bet konkrēta sabiedrības daļa vai vismaz investors par šādu ideju jau zina. Šādā gadījumā noslēgtais konfidencialitātes līgums radītu pilnīgi nevajadzīgu apdraudējumu investora interesēm, jo tas varētu ļaut idejas radītājam apvainot investoru idejas izpaušanā vai zādzībā, ja investors izvēlētos nesadarboties ar idejas radītāju, bet attīstītu ideju pats.

    Ja investors nepiekrīt parakstīt konfidencialitātes līgumu, idejas radītājam atliek tikai likt lietā savas pārrunu vešanas prasmes, lai pārliecinātu investoru, ka viņa idejā ir vērts investēt. Izredzes pārliecināt investoru palielina idejas attīstības pakāpe – jo tuvāk tā ir izgudrojuma līmenim, jo lielākas izredzes.

    Izgudrojuma aizsardzība

    Iedomāsimies, ka idejas radītājs ir attīstījis ideju pats un radījis izgudrojumu, kuram pirmsšķietami piemīt patentspēja. Lai noskaidrotu izgudrojuma patentspējas potenciālu, ir jāveic patentmeklējums – process, kurā tiek iegūta informācija par izgudrojuma patentspēju jeb informācija, kas ļauj samazināt risku pārkāpt iepriekšējas izņēmuma tiesības un pārliecināties, ka konkrētais izgudrojums ir jauns un tam ir izgudrojuma līmenis. Patentmeklējuma rezultāti palīdz izvēlēties stratēģiju izgudrojuma turpmākajai pielietošanai.

    Attīstīta ideja un veikts patentmeklējums viennozīmīgi nostāda izgudrotāju labvēlīgākā pozīcijā sarunai ar investoru, salīdzinot ar situāciju, kad ideja nav nedz pārbaudīta, nedz testēta vai dokumentēta. Ņemot vērā, ka izgudrojuma vēl nav un tas potenciāli varētu arī netikt patentēts, izgudrotājam pret to jāizturas līdzīgi kā pret komercnoslēpumu. Šajos apstākļos izgudrotājam ir ievērojami lielākas izredzes noslēgt konfidencialitātes līgumu ar investoru, jo tas ir spējīgs uzskatāmāk demonstrēt izgudrojuma potenciālu. Tomēr konfidencialitātes līguma esamība neatceļ principu, ka atklāt vajadzētu tikai tik daudz informācijas, kas patiešām nepieciešama. Šo slepenības principu ir stingri ieteicams paturēt prātā jebkuram izgudrotājam.

    Pavisam ideālā gadījumā sarunas laikā ar investoru izgudrotājs jau ir ieguvis patenta tiesības attiecībā uz savu izgudrojumu, un tam ir nepieciešami līdzekļi, lai izgudrojumu komercializētu, vai arī izgudrotājs vēlas to pārdot pavisam. Šis ir uzskatāms par ideālu gadījumu, jo izgudrotājam principā nav jāuztraucas par idejas atklāšanu, ņemot vērā, ka patents jau ir publiskots un katram ir iespēja iepazīties ar izgudrojuma pieteikuma materiāliem. Ja izgudrotājs savu izgudrojumu jau ir patentējis, investoram bez patenta īpašnieka atļaujas saskaņā ar PL 16.pantucita starpā nav tiesību patentēto produktu izgatavot, piedāvāt pārdošanai, citādi izplatīt tirgū, lietot, kā arī importēt, eksportēt un glabāt minētajiem nolūkiem. Par patenta īpašnieka izņēmuma tiesību pārkāpšanu, t.i., par patenta izmantošanu PL 16.panta izpratnē bez īpašnieka atļaujas, ja tā notikusi patenta spēkā esības laikā, jebkurai trešajai pusei draud pienākums atlīdzināt patenta īpašniekam nodarīto mantisko un nemantisko kaitējumu.

    Savukārt gadījumā, ja izgudrojumam tomēr nepiemīt patentspēja, tas neliedz to uzskatīt par komercnoslēpumu, ja tam ir kāda vērtība. Šādu pieeju atkarībā no konkrētā izgudrojuma var izvēlēties arī tad, ja izgudrojums ir patentējams, bet potenciālais ieguvums no tā paturēšanas slepenībā ir lielāks. Jāatceras, ka patents ir publisks un izņēmuma tiesības ir spēkā tikai teritorijā, kurā patents reģistrēts, turklāt izņēmuma tiesības beidzas ne vēlāk kā pēc 20 gadiem no patenta pieteikuma datuma. Šeit jāatzīmē klasiskais Coca-Cola receptes piemērs – ja recepte būtu patentēta, tas nozīmētu, ka visai sabiedrībai pēc patenta termiņa notecēšanas būtu tiesības ražot šo plaši pazīstamo dzirkstošo dzērienu pēc tā oriģinālās receptes.

    Secinājumi

    Likums neaizsargā ideju, bet tas aizsargā idejas tehnisko risinājumu un idejas izpildījumu. Idejas attīstības posma sākumstadijā, kad ideja nav noformulēta, aprakstīta, notestēta, būs sarežģīti panākt tās aizsardzību attiecībās ar investoru ar konfidencialitātes līguma palīdzību, jo pieredzējuši investori nepakļaus sevi apdraudējumam, ka idejas autors varētu celt prasību pret investoru par kādas abstraktas idejas zādzību. Izredzes pievērst investora uzmanību palielina idejas attīstības pakāpe – jo tuvāk tā ir izgudrojuma līmenim, jo lielākas izredzes.

    No praktiskās puses svarīgākie ieteikumi ir:

    • ievērot slepenības principu jeb atklāt pēc iespējas mazāk;
    • mēģināt noslēgt konfidencialitātes līgumu;
    • laicīgi veikt patentmeklējumu, lai izstrādātu stratēģiju attiecībā uz izgudrojuma turpmāko pielietošanu un tā efektīvāko aizsardzību.

     

    Avots: https://itiesibas.lv/raksti/komercdarbiba/komerctiesibas/ka-nosargat-jaunu-ideju-vai-izgudrojumu/13681