• Atpakaļ
  • Kā rīkoties, ja iestāde neatbild uz iesniegumu?

    Autors: Sintija Platā - 20.08.2018

    Kā rīkoties, ja iestāde neatbild uz iesniegumu?

    ZAB BDO Law juristu palīdze Sintija Platā portālam "iTiesības" apraksta iespējamo rīcības kursu, kad valsts iestāde neatbild uz iesniegumu.


    Ikdienišķa situācija: nepieciešams vērsties valsts pārvaldē ar lūgumu veikt kādu darbību privātpersonai par labu, piemēram, sniegt informāciju, skaidrojumu, izteikt priekšlikumu. Saskaņā ar Iesniegumu likuma (IL) 2.panta pirmo daļu šāda privātpersonas darbība ir iesniegums, uz ko iestādei jāsniedz atbilde. Tomēr pieredze rāda, ka mēdz būt situācijas, kurās privātpersonas līdzdalība valsts pārvaldē un sadarbība ar tiešās pārvaldes iestādēm nav tik veiksmīga.

    Jāatbild ir jebkurā gadījumā

    Atbilstoši IL, ja privātpersona iesniedz iesniegumu, iestādei atbilde pēc būtības jāsniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā 1 mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas. Iestādei atbilde jāsniedz jebkurā gadījumā, arī tad, ja iesniegums nav objektīvi salasāms vai nav saprotams privātpersonas izteiktais lūgums, iesnieguma saturs ir aizskarošs, tas nav parakstīts vai atbilde uz iesniegumu ir sniegta jau iepriekš. Šādās situācijās iestādei jāinformē privātpersona, ka iesniegums tiks atstāts bez izskatīšanas, pamatojoties uz kādu no iepriekš minētajiem iemesliem. Tomēr praksē mēdz būt situācijas, ka mēneša laikā pēc privātpersonas iniciatīvas izrādīšanas valsts pārvaldes atbilde netiek sniegta un, vēršoties ar atkārtotiem iesniegumiem, iestāde klaji ignorē privātpersonas tiesības. Iespējams, šāda iestādes bezdarbība saistīta ar tās lielo noslodzi un darba apjomu, taču to nevar uzskatīt par attaisnojumu likumā noteikto prasību neievērošanai. Tad iesniedzējam  jāatrisina vairāki jautājumi – kā šādā situācijā rīkoties, kur iesniegt sūdzību un kā panākt, lai iestāde pildītu normatīvajos aktos noteikto pienākumu.

    Pirmkārt, atbildes nesniegšana privātpersonai, kurai šādas tiesības piešķirtas, no valsts pārvaldes iestādes nav pieņemama un tiesiska, jo tādējādi atkarībā no tā, ar kādu iesniegumu privātpersona vērsusies iestādē, tā pārkāpj ne tikai Iesniegumu likumā, Administratīvā procesa likumā (APL) vai Informācijas atklātības likumā (IAL) noteikto iesnieguma izskatīšanas termiņu, bet arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektajā daļā paredzēto labas pārvaldības principu, kas ietver arī privātpersonai taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā.

    Otrkārt, katrs konkrētais iesniegums jāvērtē individuāli. Turpmākās privātpersonas darbības, lai saņemtu kādu rīcību no valsts iestādes puses, ir atkarīgas no iesnieguma veida – piemēram, pieprasījums sniegt informāciju, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt, izskatāms atbilstoši IAL, savukārt ja privātpersonas iesniegums ir lūgums izdot administratīvo aktu, piemērojams APL. Kā privātpersonai jārīkojas, ja iestāde nereaģē un neatbild uz informācijas pieprasījumu un lūgumu veikt privātpersonai par labu kādu darbību vai izdot administratīvo aktu?

    Iesniegums Administratīvā procesa likuma izpratnē

    Saskaņā ar APL 49.panta otro daļu, ja iestāde neievēro likumā noteikto termiņu, kurā tai administratīvā procesa gaitā jāizpilda procesuālā darbība administratīvā procesa dalībnieka labā, viņš var iesniegt sūdzību augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – tiesā. Ja persona, kurai ir subjektīvās tiesības to darīt, lūdz iestādei izdot administratīvo aktu vai veikt faktisko rīcību, savukārt iestāde to noteiktajā termiņā nav paveikusi un uz privātpersonas atkārtotiem lūgumiem nereaģē, viņa var vērsties augstākā iestādē ar sūdzību par konkrētās tiešās pārvaldes iestādes darbību, tādējādi veicinot administratīvā akta izdošanu. Jānorāda, ka atkarībā no tā, vai persona ar iesniegumu vēlējusies līdzdarboties valsts pārvaldē, piemēram, izsakot kādu priekšlikumu, vai arī vēlējusies, lai iestāde izdod administratīvo aktu, nodibinot, grozot vai izbeidzot tiesiskās attiecības, neatbildēšanai uz iesniegumu ir cita individuālā darbības forma. Situācijās, kad persona vēlējusies, lai iestāde ņem vērā sūdzību vai priekšlikumu, neatkarīgi no tā, ka iesniedzēja subjektīvās tiesības netiek skartas, neatbildēšana būs faktiskā rīcība bezdarbības formā, savukārt administratīvā akta gadījumā neatbildēšana uz iesniegumu ir atteikums izdot administratīvo aktu jeb negatīvs administratīvs akts.[1]

    Lai saprastu, vai un kurā augstākā iestādē personai jāvēršas, ir izveidota Publisko personu un iestāžu saraksta iestāžu statusu datu bāze, kur privātpersonai ir iespēja pārliecināties par padotības formu. Parasti šādās situācijās hierarhiski augstāka vai funkcionāli atbildīga iestāde uzliks pienākumu konkrētā termiņā izdot privātpersonai nepieciešamo administratīvo aktu vai veikt faktisko rīcību.

    Ja arī augstāka iestāde atsakās izdot administratīvo aktu, privātpersona var vērsties Administratīvajā rajona tiesā, kā pieteikuma priekšmetu norādot labvēlīga administratīvā akta izdošanu un iekļaujot visas APL 186.pantā minētās sastāvdaļas. Tiesnesis, saņemot personas pieteikumu, 7 dienu laikā to izvērtē un pieņem kādu no APL 190.pantā minētajiem lēmumiem. Ja tiesnesis pieteikumu ir pieņēmis un ierosinājis lietu, privātpersonai ir pārliecība, ka tiesa, izvērtējot visus faktiskos apstākļus, pieņems situācijai atbilstošāko nolēmumu. Turklāt papildus jānorāda, ka persona var prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu, ja ar administratīvā akta neizdošanu viņai ir radīts mantisks, personisks vai morāls kaitējums. Kā atbilstīgs atlīdzinājums nav saprotams tikai mantisks atlīdzinājums, bet konkrētajā situācijā tāds tiesiskās aizsardzības līdzeklis, kas būtu taisnīgs un samērīgs ar privātpersonai nodarīto aizskārumu, piemēram, iestādes atvainošanās. Vislabāk pieteikumu par atbilstīgu atlīdzinājumu būtu iesniegt kopā ar pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, savukārt, ja persona to nav izdarījusi, tad saskaņā ar APL 93.panta trešo daļu atlīdzinājumu iestādei var prasīt, ja ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības, proti, ir izsmeltas visas apstrīdēšanas un pārsūdzības pēc būtības iespējas.

    Iesniegums Informācijas atklātības likuma izpratnē

    Ja privātpersona vēršas iestādē, pieprasot tai sniegt informāciju, kura ir konkrētās iestādes rīcībā vai atbilstoši tās kompetencei to ir pienākums radīt, piemērojamas IAL normas. Personas pieprasīto informāciju var iedalīt 2 grupās: vispārpieejama un ierobežotas pieejamības informācija. Saskaņā ar ārējos normatīvajos tiesību aktos noteikto vispārpieejama informācija ir visa informācija, kas netiek klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Turklāt tiesības uz pieeju vispārpieejamai informācijai personai tiek prezumētas – tās nav jāpamato (skatīt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 17.02.2012. spriedumu lietā Nr.SKA – 53/2012). IAL 14.pantā noteikti termiņi, kādos iestādei atbilstoši faktiskajai situācijai jāsniedz privātpersonai atbilde uz informācijas pieprasījumu atkarībā no pieprasītās informācijas grupas un veida:

    • 7 dienu laikā: sniedz atbildi par privātpersonas uzaicinājumu uz iestādi, lai iepazītos ar pieprasīto informāciju, ja informācijas pieprasījums ir nesamērīgi apjomīgs vai informācijas izsniegšana ārpus iestādes nav iespējama informācijas uzglabāšanas nosacījumu dēļ; sniedz izziņu par informācijas atrašanās vietu, ja pieprasītā informācija nav iestādes rīcībā un, ja tas ir zināms, norāda, kādā kārtībā informācija ir pieejama; atbilstoši situācijai atsakās izsniegt pieprasīto informāciju, ja informācija, kas pieprasīta, ir pieejama internetā bez maksas, norādot tās mājaslapas adresi, kur attiecīgā informācija ir pieejama, izņemot gadījumu, kad pieprasītājs ir norādījis, ka viņa tiesiskā statusa, veselības stāvokļa vai citu pamatotu apstākļu dēļ nav iespējas iegūt informāciju internetā; noformē atteikumu izpildīt informācijas pieprasījumu vai atsevišķu tā nosacījumu, ja pēc tās paziņojuma par iespējamo informācijas izsniegšanas veidu (klātienē) saņemšanas informācijas pieprasītājs rakstveidā informē iestādi, ka nepiekrīt tās piedāvātajam informācijas izsniegšanas veidam;
    • 10 dienu laikā, ja informāciju privātpersonai jāsniedz tikai elektroniskā veidā un tai nav nepieciešama papildu apstrāde;
    • 15 dienu laikā, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde;
    • 30 dienu laikā, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā paziņo par to iesniedzējam.

    Lai privātpersona saprastu, kad viņa var īstenot savas tiesības uz atbildes pieprasīšanu no iestādes, viņai ir jāzina, kurš no IAL 14.pantā minētajiem termiņiem ir piemērojams un jābūt pārliecinātai, ka konkrētajā situācijā iestāde šo termiņu ir nokavējusi, un atbilde nav sniegta laikā. Iesniedzot iesniegumu klātienē, ērtības un drošības labad ieteicams to sagatavot 2 eksemplāros, no kuriem 1 nodod iestādei izskatīšanai, savukārt uz otra, kas paliek pie privātpersonas, pēc iesniedzēja iniciatīvas iestāde izdarīs atzīmi par dokumenta saņemšanu, tajā ietverot ar lielajiem burtiem rakstītu vārdu "SAŅEMTS", dokumenta saņēmējas organizācijas nosaukums, saņemšanas datumu (ja nepieciešams, arī saņemšanas laiku) un pēc vajadzības arī lietas numuru, kurā dokuments glabājas. Privātpersonas iesnieguma eksemplārs ne tikai dos paļāvību iesniedzējam par atbildes sniegšanas laiku, bet neatbildēšanas gadījumā, ja persona vērsīsies tiesā, noderēs kā pierādījums.

    Ja iestāde uz privātpersonas informācijas pieprasījumu nav reaģējusi, tā ir uzskatāma par faktisko rīcību bezdarbības formā, jo rada faktiskās sekas – iestādei saskaņā ar tiesību normām bija pienākums sniegt atbildi, bet tā nav pienācīgi izpildījusi noteikto pienākumu. Šādās situācijās, kad nepieciešams sūdzēties par iestādes rīcību, piemērojama APL paredzētā kārtība – persona var vērsties administratīvajā rajona tiesā, kā pieteikuma priekšmetu norādot faktiskās rīcības veikšanu jeb pieprasītās informācijas izsniegšanu.

    Privātpersonas tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības ir nostiprinātas ne tikai Saeimas izdotajos likumos, bet arī konstitucionālā rangā – šādas tiesības paredzētas Latvijas Republikas Satversmes (Satversme) 104.pantā. Ņemot vērā, ka tās ir vienas no cilvēkam garantētajām pamattiesībām, ja privātpersona uzskata, ka iestāde, neatbildot uz iesniegumu, tās ir pārkāpusi, viņa var vērsties pie Tiesībsarga ar iesniegumu par tiesībām saņemt atbildi pēc būtības, aizskārumu un labas pārvaldības principu neievērošanu konkrētajā iestādē. Tomēr jānorāda, ka visbiežāk šādu pārkāpumu neuzskatīs par būtisku, jo galvenokārt iesniedzējam ar to netiek radīts smags interešu aizskārums.

    Secinājumi

    Rezumējot iepriekš minēto, ja iestāde privātpersonai uz iesniegumu nesniedz atbildi, iesniedzējam pastāv vairākas iespējas, kā rīkoties. Sākotnēji var atkārtoti vērst iestādes uzmanību par termiņa nokavējumu, jautājuma svarīgumu un nepieciešamību sniegt atbildi, norādot, ka atbildes nesniegšanas gadījumā privātpersona iesniegs sūdzību augstākai iestādei. Augstāka iestāde iesniedzēja sūdzības gadījumā, izvērtējot zemākas iestādes rīcību, visbiežāk uzliks par pienākumu zemākai iestādei terminētā laika periodā atkarībā no iesnieguma veida veikt atbilstošo darbību, proti, sniegt atbildi, izdot administratīvo aktu vai sniegt pieprasīto informāciju. Ja privātpersonai tas nevieš uzticību un pārliecību, tā var izmantot savas tiesības vērsties tiesā – šajā situācijā iesniedzējam pieteikums jāiesniedz Administratīvajā rajona tiesā, pieteikuma priekšmetu nosakot atbilstoši iesnieguma veidam – vai nu par faktiskās rīcības veikšanu vai labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Turklāt, ja privātpersona uzskata, ka iestāde ar savu rīcību ir radījusi viņai zaudējumus, personisku vai morālu kaitējumu, tā papildus un vienlaicīgi ar iesniegumu par administratīvā akta izdošanu vai faktisko rīcību var prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu, kas var izpausties kā, piemēram, faktiskās rīcības veikšana, iestādes atvainošanās, atlīdzinājums naudas izteiksmē, radušos seku novēršanā u.c. veidos. Tā kā personas tiesības uz atbildi pēc būtības ir nostiprinātas arī Satversmē, privātpersona būtiska aizskāruma gadījumā var vērsties pie Tiesībsarga ar sūdzību par tiesībām uz atbildi pēc būtības un labas pārvaldības principa pārkāpumu, tomēr tikai situācijās, kurās aizskārums būs uzskatāms par nozīmīgu, šāda rīcība būs efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis.

     

    [1] Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 274. – 275. lpp.