• Atpakaļ
  • Kapitāls | Crowdfunding: izdevīgi gan aizdevējam, gan aizņēmējam

    Autors: Anda Beinare - 11.02.2019

    Kapitāls | Crowdfunding: izdevīgi gan aizdevējam, gan aizņēmējam

    Kāda ir crowdfunding darbība, tās priekšrocības un problēmas Latvijā-par to stāsta uzņēmuma BDO Law vecākā juriste Anda Beinare un Crowdestor pārstāvji Jānis Timma un Gunārs Ūdris.


    Tā sauktais pūļa finansējums jeb kopfinansējums (crowd funding) ir jauns, datortehnoloģiju radīts kreditēšanas veids, kura pamatprincips nav sarežģīts: platformā tiek savesti kopā cilvēki, kas sākuši perspektīvu projektu un kam nepieciešams finansējums, un cilvēki, kuri savus brīvos līdzekļus šādā projektā gribētu ieguldīt. Kopfinansējuma platformas šobrīd visā pasaulē attīstās tik strauji, ka tām bieži netiek līdzi pat likumdošana.

    Cilvēki, kam ir nauda, grib to investēt, bet iespējas, kur ieguldīt, ir stipri ierobežotas, sevišķi fiziskai personai, kuras rīcībā nav desmitiem un simtiem tūkstošu eiro. Akcijas tirgot pašam? Lielākajai daļai trūkst zināšanu un iemaņu, turklāt katrs šāds darījums tiek aplikts ar prāvām komisijām, un galu galā iznāk, ka no akciju tirgošanas dažu simtu vai tūkstošu eiro apjomā nopelna vien brokeris. Tāpēc kopfinansējuma iespējas kļūst pieprasītas gan aizņēmēju jeb projektu, gan aizdevēju jeb investoru pusē. Prognozes un pētījumi liecina, ka nākamajā desmitgadē kopfinansējums kļūs arvien pieprasītāks.

    Platforma Crowdestor tika veidota tā, lai ikviens investors, tajā ienākot, var diversificēt savus ieguldījumus un riskus dažādos sektoros - gan nekustamajā īpašumā, gan enerģētikā, gan transporta nozarē, gan jaunuzņēmumos (ne sākotnējā stadijā). Lielākā daļa platformu piedāvā patēriņa kredītu finansēšanu vai ieguldīšanu nekustamajā īpašumā. Tas nozīmē faktiski visas olas salikt vienā grozā. Ja sāksies krīze nekustamā īpašuma tirgū, hipotekārās platformas, visdrīzāk, piemeklēs grūti laiki. Tas pats sakāms par platformām, kas finansē patēriņa kredītu aizdevumus - ja sāksies krīze, kādu jau piedzīvojām 2008. gadā, kas notiks ar maksātspēju aizņēmējiem, kas ikdienā izmanto šos aizdevumus? Tomēr nozares, kurās ieguldīt, paliek pašu investoru ziņā.

    „Ideja par kopfinansējuma platformu radās jau pirms vairākiem gadiem, kad strādāju advokātu birojā un specializējos investīciju piesaistē un darījumu apkalpošanā enerģētikas sektorā. Tas bija laiks, kad šīs jomas regulējums vēl nebija ierauts nemitīgu grozījumu virpulī, kā tas ir šobrīd. Tomēr, neskatoties uz toreizēji šķietamo nozares stabilitāti, projektu realizācija noritēja smagnēji, galvenokārt kapitāla trūkuma dēļ. Tas bija moments, kad sapratu, ka tā ir brīva niša - mezanīna aizdevuma izsniegšana 10-20% apjomā no kopējām projekta investīcijām ar ienesīguma likmi, kas vairākumā gadījumu ievērojami pārsniegtu nekustamā īpašuma jomas ienesīgumu. Tādas kopfinansējuma platformas, kas piedāvātu investīcijas citos uzņēmējdarbības segmentos ārpus nekustamā īpašuma, tajā laikā tirgū faktiski nebija.

    Tomēr ienesīguma aspekts, kas platformu varētu padarīt populāru, nebija vienīgais dzinulis tās veidošanai. Otrs, bet ne mazāk būtisks aspekts - tirgū bija vērojams investīciju iespēju kanālu trūkums. Vairākums iespēju bija vai nu dārgas, prasīja lielus sākotnējos ieguldījumus, vai piedāvāja ienesīgumu, tuvu nullei. Mēs gribējām radīt iespēju investēt jau no 100 eiro bez tirgū esošajām pārspīlētajām komisijas maksām," atceras Jānis Timma.

    Kopš darbības uzsākšanas Crowdestor savu piedāvāto ieguldījumu lauku ir paplašinājuši, piedāvājot investēšanas iespējas uzņēmumos, kam jau ir sava vieta tirgū, kam ir eksporta potenciāls un kas ir vērsti uz ārvalstu tirgus iekarošanu, kam nepieciešami līdzekļi attīstībai, bet kuru industrijas bankas nelabprāt kreditē. Caur Crowdestor investorus piesaistīja tādi uzņēmumi kā dizaina apavu zīmols INCH2 un restorānu tīkli The Catch un Kabuki. Ja skatāmies, piemēram, uz INCH2 finanšu rādītājiem, tie ir iespaidīgi - ikgadējs apgrozījuma pieaugums par vairāk nekā 100% trīs gadus pēc kārtas, eksporta apjoms - 95%, lielākie noieta tirgi - ASV, Vācija un Krievija.

    „Tirgus novērojumi liecina, ka pašlaik iecienītākie ieguldījumu adresāti ir uzņēmumi ar eksporta potenciālu, uzņēmumi ar stāstu, ar pievienoto vērtību. Mūsu ieskatā šāda veida uzņēmumi ir, iespējams, pat drošāki un ar lielāku potenciālu nekā nekustamais īpašums kaut kur Rīgas nomalē. Esam lepni, ka savā platformā spējam piedāvāt tāda līmeņa projektus kā INCH2," saka Gunārs Ūdris. Ilustrējot ar salīdzinājumu - kamēr nosacītais Stīvs Džobss sēž garāžā un domā par makintošu, viņš nav Crowdestor klients. Par tādu viņš kļūst posmā, kad makintošs ir sakomplektēts un ir nepieciešams kapitāls ekspansijai.

    Kopfinansējuma nozarē investori pārsvarā nāk no Eiropas Savienības, aktīvākie ir Rietumeiropas iedzīvotāji. Investoriem patīk projekti, kurus tie var apskatīt dabā un pārliecināties, kas īsti ir saņēmis naudu. Tas ir būtisks aspekts, pieņemot lēmumu, kur ieguldīt. Piemēram, jau kādu laiku strādājošs restorāns no Latvijas nolēma paplašināties un atvērt restorānu Berlīnē. Tieši vācieši bija tie, kas finansēja lielāko daļu šī projekta.

    Pūļa finansēšanas nozares attīstību Latvijā šobrīd nopietni kavē pilnīgs likumdošanas vakuums. Kā stāsta zvērinātu advokātu biroja BDO Law vecākā juriste Anda Beinare, 2017. gadā Finanšu ministrija izstrādāja Kopfinansējuma pakalpojumu likuma projektu, tomēr tā virzība ir lēna un izskatīšana kopš 2018. gada oktobra ir atlikta. Likumprojektā nav ietverta sekundāro kredītu jeb parādsaistību tirgošana, tajā pašā laikā, piemēram, Lietuvas Kopfinansējuma likums šādu iespēju paredz. Šobrīd Eiropas Savienības institūcijas strādā pie vienota regulējuma kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēju darbībai visās dalībvalstīs, tomēr tas neliedz Latvijai aktīvi strādāt pie sava nacionālā regulējuma, izmantojot citu pieredzi. Tam būtu jāatbilst pakalpojumu sniedzēju praksei, lai neveidotos situācija, ka komersanti ir spiesti savu darbību pārstrukturizēt, un vienlaikus jāgarantē pietiekama ieguldītāju interešu aizsardzība. Pašlaik komersanti, kas vēlas sniegt alternatīvos finanšu pakalpojumus Latvijā, ir spiesti savu darbību veidot atbilstoši mūsu spēkā esošā tiesiskā regulējuma rāmjiem, kas neatbilst to pašreizējam darbības modelim. Šāda situācija neveicina labvēlīgu vidi alternatīvo finanšu pakalpojumu attīstībai, tāpēc uzņēmēji nereti izvēlas darboties kādā citā valstī.

    Tiesiskā bāze kopfinansējuma platformu darbībai jau ir izstrādāta vairākās Eiropas valstīs. Tā, piemēram, kaimiņos Lietuvā jau 2016. gadā stājās spēkā Kopfinansējuma likums, kas ļauj šo pakalpojumu sniedzējiem ar minimālo pamatkapitālu 40 000 eiro saņemt licenci 30 darbadienu laikā.

    Lai gan Igaunijā likums par kopfinansējumu ir tikai izstrādes stadijā, šobrīd pakalpojumu sniedzēji rekomendējoši ievēro tā sauktās labās prakses vadlīnijas (Sesf Practice for the crowd-funding industry). Līdz ar to arī Igaunijā pastāv spēles noteikumi un nozare attīstās. Tāpat attiecīgs regulējums ir radīts tādās valstīs kā Itālija, Francija, Somija, Spānija un Lielbritānija.

    Piemēram, Crowdestor un citas platformas, kuras idejiski ir radušās Latvijā, savu darbību ir bijušas spiestas reģistrēt Igaunijā, kur, kā jau minēts, arī nav pilnībā izstrādātas normatīvo aktu bāzes, toties ir jūtams valdības atbalsts nozarei un ir izveidotas labās prakses vadlīnijas.

    Vai gan jābrīnās, ka Latvijas uzņēmēji kopfinansējuma platformas reģistrē Igaunijā vai kādā citā valstī? Jebkurai šādai platformai ir potenciāls kļūt par veiksmes stāstu - arī nodokļu ziņā. Izskatās, ka Latvijas valsts ir ar mieru šos nodokļus zaudēt, nevis aktīvi strādāt pie tiesiskās vides izveides ar mērķi veicināt nozares attīstību.

    Avots: Kapitāls, Februāris, 2019