• Atpakaļ
  • Kardinālas pārmaiņas tiesu sistēmā nesola

    Autors: Jānis Zelmenis - 31.08.2018

    Kardinālas pārmaiņas tiesu sistēmā nesola

    ZAB BDO Law partneris Jānis Zelmenis komentē politisko partiju priekšvēlēšanu programmās iekļautos priekšlikumus tieslietu sistēmas uzlabošanai laikrakstam "Dienas Bizness".


    Uz Saeimas krēsliem pretendējošie politiskie spēki nesola kardinālas pārmaiņas tiesu sistēmā, kuru rezultātā Latvija varētu kļūt par starptautiskās vai vismaz reģionālās arbitrāžas centru vai modernas likumdošanas paraugu

    Tāds ir A/S BDO Latvia valdes priekšsēdētāja, zvērināta advokāta Jāņa Zelmeņa ātrais vērtējums populārāko politisko spēku 4000 zīmju programmām, kuras iesniegtas Centrālajā vēlēšanu komisijā, lai kandidētu 13. Saeimas vēlēšanās. Lasot šīs programmas, viņš secinājis, ka daudziem politiskajiem spēkiem tiesiskums un ar to saistītā problemātika vispār netiek atspoguļota vai arī tā ir izteikta skaļās, bet neko nenozīmējošās frāzēs.

    «Būtībā ierindas vēlētājam varētu būt grūti izprast jautājumus, kuri ir saistīti ar tiesiskumu, un tāpēc politiķu 4000 zīmju programmās vairāk domāts par pirmklasniekam uztveramām lietām,» politiķus aizstāv J. Zelmenis. Viņš kā pozitīvu piemēru min Jaunās konservatīvās partijas un arī Jaunās Vienotības priekšvēlēšanu programmas, kurās ir jaunas vēsmas.

    Eksportspējīga sistēma

    «Latvijas tieslietu sistēma ir mainījusies, ir redzams progress gan tās materiāli tehniskajā bāzē, gan arī Jelgavas specializētās tiesas veidolā, ir profesionāli tiesneši.

    Tas ir labi, bet ar to vien nepietiek, ja mēs domājam un rīkojamies ambiciozi,» tā J. Zelmenis. Viņš norāda, ka, piedaloties dažādu valstu uzņēmēju savstarpējo darījumu un līgumu sagatavošanā, katram no līgumslēdzējiem ir savas mītnes zemes nosacījumi, kā rezultātā ir vajadzība strīdus gadījumu izšķiršanu uzticēt kādai atzītai tiesu sistēmai vai atrast piemērojamo likumdošanu. «Manā praksē ir bijušas situācijas, ka strīdus gadījumu izšķiršana un/vai piemērojama likumdošana tiek paredzēta Šveicē, Lielbritānijā, kā arī Stokholmas arbitrāžā ar Zviedrijas tiesībām, bet ne Latvijā,» stāsta J. Zelmenis.

    Viņš uzskata, ka politiķi nav «uzķēruši» ideju Latviju padarīt par vietu, kur notiek starptautisko strīdu izšķiršana. «Varētu taču būt tā, ka Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji slēdz līgumu un tajā paredz, ka strīdus gadījumā vērsīsies Latvijā, lai mūsu tiesneši to izšķir,» iespējamo nākotni atklāj J. Zelmenis. Viņš arī steidz piemetināt, ka Latvija šo procesu varētu stimulēt ar pirmatklājēja statusu - normatīvo aktu regulējumu, piemēram, kriptovalūtu jautājumā. «Baidos, ka Latvija šajā jautājumā nevis pati kaut ko mēģinās radīt, bet gan gaidīs norādījumus no Briseles un Strasbūras, kaut arī, proaktīvi rīkojoties (izstrādājot savu normatīvo aktu sistēmu), būtu iespējas piesaistīt kriptovalūtu jomas darboņus Latvijai,» secina J. Zelmenis. Viņš arī norāda, ka Komerclikumā nekā attiecībā uz kriptovalūtām nav un nekā par tām nav arī nodokļu normatīvos. «Latvija dzīvo pēc pagājušā gadsimta pirmskara Civillikuma un pagājušā gadsimta beigu Komerclikumā, kas pamatā aizgūts no Vācijas analoga, bet valsts tiesu sistēmas konkurētspēju pasaulē kā eksporta pakalpojumu nodrošina nevis tikai un vienīgi profesionāli tiesneši, bet, vēl vairāk, mūsdienu ekonomikai piemērota un konkurētspējīga normatīvo aktu sistēma,» tā J. Zelmenis.

    Viņaprāt, neraugoties uz to, ka Stokholma jau ir viens no starptautiskās arbitrāžas centriem pasaulē, arī Rīga un Latvija, izmantojot Zviedrijas pieredzi, var panākt tieši tādu pašu efektu. «Politiķiem būtu jāsaprot, kas ir jādara, lai Latvija kļūtu par respektablu arbitrāžas centru, bet viņi šo iespēju nav novērtējuši,» uzsver J. Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā būtu jāpiedomā, lai tiesu lietotājiem - vienkāršajiem cilvēkiem un uzņēmējiem - būtu sajūta, ka viņi tiek kvalitatīvi apkalpoti, jo šodien daudzās jomās noteicošais ir nevis tikai pakalpojuma kvalitāte un cena, bet arī lietotāju kvalitatīva apkalpošana.

    Korupcijas zirdziņi

    Pašreizējo valdību veidojošās partijas ir izvēlējušas atšķirīgu taktiku. «ZZS, kas ir pašreizējā premjera partija, savā priekšvēlēšanu programmā ierakstījusi plaši interpretējamu tekstu: «Drošības risku novēršanai un tiesiskuma nodrošināšanai palielināsim sabiedriskās kārtības, tiesībaizsardzības un par korupcijas apkarošanu atbildīgo iestāžu un tiesu sistēmas rīcībspēju.» Ko tas īsti nozīmēs dabā, varu tikai minēt. Bet cīņa ar korupciju bija, ir un arī būs problēma, jo ar šo sērgu cīnās visa pasaule un, protams, tā ir labs jājamzirdziņš visiem esošajiem un topošajiem politiķiem,» uzsver J. Zelmenis. Viņš norāda, ka, piemēram, politiskajai partijai No sirds Latvijai programmā vienkāršajam vēlētājam ir skaidri pateikts: «Nost ar izzadzējiem!» «Viss skaidrs. Kādi vēl paskaidrojumi un kam tie vajadzīgi?» uz jautājumu par to, ko tas nozīmē, atbild J. Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā valstiskā līmenī cīņa ar korupcijas pūķi norit jau vairāk nekā 20 gadus, bet tā vien šķiet, ka, nocērtot vienu galvu, trīs rodas vietā. «Turklāt reizēm, dzirdot stāstus par «korumpantiem» bibliotēkās un tamlīdzīgās struktūrās, kur fakta pamatā ir nevis reāla korupcija, bet gan kaut kāda cita darbība, kas vairāk raksturojama kā dokumentu nepareiza kārtošana vai kaut kas tamlīdzīgs, rodas sajūta, ka šajā jomā iestājies formālisms, kas faktiski diskreditē tā dēvētās lielās lietas, taču vienlaikus nodrošina pietiekamu lietu skaitu,» secina J. Zelmenis. «Interesants, bet īsti līdz galam neizprotams ir Attīstībai/Par! rakstītais: «Tiesa ir savlaicīga, neviens nav nesodāms, spēcīgi un neatkarīgi tiesībsargi vienlīdz stingri apkaro arī lielo korupciju.» Vai tas nozīmē, ka lielo korupciju Latvijā neapkaro un tikai mazos korumpantus liek cietumā? Vai tas nozīmē, ka būs vairāki tiesībsargi, jo Latvijā pašlaik ir viens, kurš pilda pavisam citas funkcijas, nevis nodarbojas ar korupcijas apkarošanu?» retoriski jautā J. Zelmenis. Viņaprāt, kamēr sabiedrībā būs pieprasījums pēc korupcijas apkarošanas, tikmēr arī būs attiecīgi solījumi no potenciālajiem Saeimas krēslu kārotājiem.

    Septiņgades rezultāts

    J. Zelmeni ir pārsteidzis Nacionālās apvienības solītais: «Turpināsim modernizēt un attīstīt tieslietu un iekšlietu jomu, kā arī paaugstināt kvalifikācijas un atbildības kritērijus tiesnešiem, prokuroriem, policistiem un citām amatpersonām.» «Un tas ir viss, ko par tieslietu jomu saka ilgstoši valdību veidojošo partiju vidū bijusī Nacionālā apvienība, kuras pārziņā Tieslietu ministrija ir jau kopš 2011. gada oktobra nogales?» retoriski jautā J. Zelmenis. Viņš atzīst, ka zem šī spēka karoga savulaik tieslietu ministra posteni ieņēma Jānis Bordāns, kurš pašlaik ir cita politiskā spēka - Jaunās Konservatīvās partijas līderis. «Varu secināt, ka šis politiskais spēks turpinās visu iesākto, bet nav skaidrs, ko un kā plāno «modernizēt un attīstīt», kaut arī, šķiet, aktuālāk ir reformēt un mainīt,» tā J. Zelmenis. Viņam šķiet pieņemami solītais - paaugstināt atbildības kritērijus -, bet neizprotami, kāpēc tas nav izdarīts šo septiņu gadu laikā. «Jautājums paliek vienīgi par frāzi «citām amatpersonām». Vai tas nozīmē paaugstināt kvalifikācijas un atbildības kritērijus arī pašam tieslietu ministram?» J. Zelmenim ir jautājums.

    Vakuuma dvaka

    Vairākiem politiskajiem spēkiem 4000 zīmju programmās par tiesiskumu nav ne vārda, tostarp Saskaņai, arī Latvijas Reģionu apvienībai un No sirds Latvijai. «Varbūt tas nozīmē, ka tiesiskums vēlētājiem nav svarīgs, varbūt ar šo jomu viss ir kārtībā un tajā nekas nav darāms, varbūt jāpierāda kaut kas cits,» pieļāvumu formā analizē J. Zelmenis. Viņš gan pieļauj, ka Saskaņas solīto -izvērtēsim un pārskatīsim iepriekšējo valdību nesagatavotas reformas - var attiecināt arī uz tiesiskuma bloku.

    Jauns virziens

    KPV LV programmā ir rakstīta piezemēta, mazo vēlētāju skaroša problēma, proti, «sakārtot likumdošanu ātro kredītu reklamēšanai un saņemšanai, lai apturētu cilvēku grimšanu parādos». «Tā ir viena atsevišķa finanšu tiesību nozare, kurai ir sakars ar sociālo atbildību, kaut arī pieaudzis cilvēks par sevi atbild pats, sabiedrībai ir jāuzņemas atbildības nastas daļa par saviem vājākajiem cilvēkiem,» analizē J. Zelmenis. Viņš salīdzinājumam min piemēru ar elektrolīnijas vadu turēšanu metra augstumā virs zemes ar uzrakstu, ka tas ir bīstami dzīvībai, jo kāds var arī netīšam tiem pieskarties.

    Tiesvedības garums

    «Šī pati partija sola reformēt sistēmu, lai jebkura tiesvedība varētu tikt pabeigta gada laikā - tēze nav jauna, bet tas ir visīsākais piedāvātais tiesvedības termiņš,» tā J. Zelmenis. Viņaprāt, šis saprātīgais tiesvedības termiņš ne vienā lietā vien ir kritiski pārāk garš. «Pieļauju, ka pat daža laba skaļa tiesvedība, kura ilgst vairāk nekā 10 gadus, beigsies ar tiesājamo uzvaru, nevis tāpēc, ka kāds vainīgs vai nevainīgs, bet gan tikai tāpēc, ka tiesāšanās termiņš būs bijis pārāk garš,» prognozē J. Zelmenis. Viņaprāt, tiesvedības termiņam ir jābūt saprātīgam, jo noteikt tiesvedības ilgumu - viens, divi vai trīs gadi -ir slidena nodarbe. Saprātīgu tiesvedības ilguma nozīmību saprot arī Jaunā Vienotība, kura sola panākt situāciju, ka lietas iztiesātu divos gados. «Visprofesionālākais šķiet Jaunās konservatīvās partijas solītais - efektīvas tiesu sistēmas izveide un tiesu priekšsēdētāju atbildība par tiesvedības procesu un tiesnešu profesionālās ētikas ievērošanu,» spriež J. Zelmenis.

    Speciāla tiesa

    Kā ļoti pozitīvu solījumu no Jaunās konservatīvās partijas J. Zelmenis min specializētu tiesu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanai. «Tikai specializējoties var radīt efektīvu tiesu, kura profesionāli spēj izšķirt strīdus un saprot visas specifiskās nianses, un Jelgavas tiesas specializācija uzņēmuma dalībnieku strīdu izšķiršanā ir pozitīvs piemērs,» norāda J. Zelmenis. Viņaprāt, šī nianse ir ļoti svarīga uzņēmējiem. «Jāsaprot, ka uzņēmējam tiesvedības gadījumā visa uzņēmuma manta ir apķīlāta, banku konti arestēti, tiesāties pat dažus mēnešus, nemaz nerunājot par gadiem, nozīmē konkrēto uzņēmumu labākajā gadījumā iekonservēt un atpalikt no konkurentiem, bet sliktākajā - apturēt biznesu, kas nozīmē tā izbeigšanos,» atgādina J. Zelmenis.

    Maksātnespējas joma

    Lai arī par un ap maksātnespēju tiek daudz runāts, tomēr politiskie spēki savās priekšvēlēšanu programmās tai nav veltījuši daudz uzmanības. «KPV LV daudz publiskajā telpā runā par maksātnespējas administratoriem, bet programmā nekā tāda nav,» pārsteigumu neslēpj J. Zelmenis. Viņš atbalsta Jaunās Vienotības solījumu atvērt tirgu starptautiskiem speciālistiem maksātnespējas administrēšanā. «Tas nozīmētu jaunas vēsmas, kas ir ļoti nepieciešamas šajā «pīļu dīķī»,» tā J. Zelmenis. Viņaprāt, tirgus būtu jāatver ne tikai maksātnespējas administratoriem, bet arī tiesu izpildītājiem, zvērinātiem advokātiem utt.

    INFORMĀCIJAI

    Populārāko*.politisko apvienību priekšvēlēšanu solījumi tieslietu jomā

    ZZS:

    ■ Drošības risku novēršanai un tiesiskuma nodrošināšanai palielināsim sabiedriskās kārtības, tiesībaizsardzības un par korupcijas apkarošanu atbildīgo iestāžu un tiesu sistēmas rīcībspēju.

    Jaunā Vienotība:

    ■ Publiskot materiālus sabiedrībai nozīmīgos kriminālprocesos, kuros iesaistītas valsts amatpersonas.

    ■ Lietas iztiesāt divos gados.

    ■ Atvērt tirgu starptautiskiem speciālistiem maksātnespējas administrēšanai.

    ■ Pietiekamus resursus efektīvai ekonomisko noziegumu izmeklēšanai.

    Nacionālā apvienība:

    ■ Turpināsim modernizēt un attīstīt tieslietu un iekšlietu jomu, kā arī paaugstināt kvalifikācijas un atbildības kritērijus tiesnešiem, prokuroriem, policistiem un citām amatpersonām.

    Jaunā konservatīvā partija:

    ■ Maksātnespējas administratoru darbs - tiešā valsts pakļautībā.

    ■ Efektīvas tiesu sistēmas izveide.

    ■ Tiesu priekšsēdētāju atbildība par tiesvedības procesu un tiesnešu profesionālās ētikas ievērošanu.

    ■ Specializēta tiesa komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanai.

    KPV LV:

    ■ Reformēt tieslietu sistēmu, lai jebkura tiesvedība Latvijā varētu tikt pabeigta gada laikā.

    ■ Sakārtot likumdošanu ātro kredītu reklamēšanai un saņemšanai, lai apturētu cilvēku grimšanu parādos.

    Latvijas reģionu apvienība:

    ■ Līdzekļu palielināšana korupcijas novēršanas pasākumu nodrošināšanai.

    Attīstībai/Par!:

    ■ Tiesa ir savlaicīga, neviens nav nesodāms, spēcīgi un neatkarīgi tiesībsargi vienlīdz stingri apkaro arī lielo korupciju.

    Saskaņa:

    ■ Izvērtēsim un pārskatīsim iepriekšējo valdību nesagatavotās reformas.

    No sirds Latvijai:

    ■ Nost ar izzadzējiem!

    *POLITISKO SPĒKU PRIEKŠVĒLĒŠANU PROGRAMMAS. KURAS IESNIEGTAS CVK