• Atpakaļ
  • Vai uzņēmuma dibinātājam nepieciešama uzturēšanās atļauja?

    Autors: Artūrs Surmovičs - 31.07.2018

    Vai uzņēmuma dibinātājam nepieciešama uzturēšanās atļauja?

    BDO Law vecākais jurists Artūrs Surmovičs sniedz atbildi uz portāla “iTiesības” lasītāja jautājumu, vai Krievijas pilsonim, kurš ir dibinājis uzņēmumu Latvijā, ir nepieciešams saņemt darba un uzturēšanās atļauju Latvijā.


    Krievijas pilsonis ir dibinājis SIA Latvijā. Saimnieciskajā darbībā plānots pirkt preces no Latvijas un Eiropas Savienības (ES) valstīm un pārdot Krievijas uzņēmumam. Vai Krievijas pilsonim – īpašniekam, lai veiktu saimniecisko darbību, nepieciešams uzreiz saņemt uzturēšanās atļauju un būt darba attiecībās?

    Uzturēšanās atļauju un darba tiesisko attiecību aspekti ir to jautājumu vidū, kas ir ļoti aktuāli ārvalstu (it īpaši valstu, kas nav ES) pilsoņiem, dibinot uzņēmumu vai uzsākot uzņēmējdarbību Latvijā. Atbildes uz šiem jautājumiem ir cieši saistītas ar to, kādā veidā persona plāno organizēt savu darbību, tāpēc iespējamas situācijas, kad uzturēšanās atļaujas ir nepieciešamas. Tas pats attiecas uz nodarbinātību, proti, darba līguma noslēgšanu starp uzņēmumu un valdes locekli.

    Valdes locekļa amata pienākumu pildīšanai darba līgums nav obligāts, un pienākumi var tikt veikti uz citu līgumu, piemēram, pilnvarojuma līguma pamata. Taču tas nenozīmē, ka uzņēmums un valdes loceklis nav tiesīgi savā starpā nodibināt darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu. Saskaņā ar Imigrācijas likuma (IL) normām valdes loceklim nav arī nepieciešams saņemt apliecinājumu par tiesībām uz nodarbinātību pie noteikta darba devēja un noteiktā specialitātē.

    Attiecībā uz uzturēšanos jānorāda, ka valdes loceklis, kurš nav Latvijas vai ES pilsonis, var tiesiski uzturēties Latvijas teritorijā, ja pastāv kāds no turpmāk norādītajiem pamatiem:

    ilgtermiņa vīza. Valdes loceklim izsniegta ilgtermiņa vīza dod iespēju uzturēties Latvijā un citu Šengenas valstu teritorijā līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu laika posmā, dienu skaitu summējot neatkarīgi no atrašanās vietas;
    uzturēšanās atļauja. Ja valdes loceklim nepietiek ar 90 dienām, viņš var saņemt uzturēšanās atļauju. Tomēr jāņem vērā, ka pieprasīt uzturēšanās atļauju ne ilgāk kā uz 5 gadiem var, ja komercsabiedrība ir ierakstīta komercreģistrā ne mazāk kā 1 gadu pirms uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas, tās saimnieciskā darbība ir aktīva un dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai (LR), un uzņēmuma pamatkapitāls ir ne mazāks par 2800 EUR. Papildus minētajam atbilstoši IL iespējams saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz 3 gadus, ja uzņēmums plāno īstenot aktivitātes ar mērķi radīt vai attīstīt inovatīvu produktu.
    Apkopojot iepriekš minēto, var secināt, ka uzturēšanās atļauja būs nepieciešama un ieteicama tajos gadījumos, kad valdes loceklis plāno ilgstoši uzturēties LR vai Šengenas valstu teritorijā. Savukārt, ja ilgstoša uzturēšanās nav nepieciešama, piemērota būs ilgtermiņa vīza.